“Mums jāsamazina!” Kremlis beidzot pats sāk apzināties savu “bezizeju” 0
Krievijas valdība šogad gatavojas par 10 procentiem samazināt visus nebūtiskos budžeta izdevumus, ņemot vērā pieaugošo ekonomisko krīzi, ziņo Reuters, atsaucoties uz saviem avotiem.
Galīgais lēmums būs atkarīgs no tā, cik ilgtspējīgs būs naftas cenu pieaugums, ko izraisījis karš Irānā.
Šobrīd Maskava saskaras ar divkāršu triecienu: krītošiem budžeta ieņēmumiem no enerģijas pārdošanas un palēninātu ekonomikas izaugsmi, kas samazina arī nodokļu ieņēmumus no citām ekonomikas nozarēm.
Krievijas valdība plāno piešķirt budžeta rezerves fondam vairāk līdzekļu, lai novērstu tā iespējamu izsīkšanu. Šim solim var sekot atbilstošs valdības izdevumu samazinājums.
“Finanšu ministrija ir informējusi iestādes, kas piešķir budžeta līdzekļus, ka izdevumi ir jāsamazina. Tagad tās sēž un mēģina izdomāt, ko tieši samazināt,” Reuters citē kādu avotu.
Divi no četriem publikācijas avotiem, kas ir tuvu Krievijas valdībai, minēja iespējamu 10% samazinājumu. Vēl divi ziņoja, ka samazinājums tiek apspriests, taču konkrētu skaitli nenorādīja.
Kā ziņo Reuters, samazinājumi nebūs vienādi visās nozarēs un neietekmēs politiski jutīgus militāros izdevumus vai sociāli svarīgus izdevumus, piemēram, valsts sektora darbinieku algas.
“Parasti to dara, racionalizējot nevajadzīgos izdevumus. Daži jauni projekti tiks apturēti, piemēram, ceļu būvniecība vai remonts. Tie, visticamāk, tiks samazināti,” izdevumam pastāstīja kāds avots.
Pēc ekspertu domām, vienkāršie Krievijas iedzīvotāji jau ir izjutuši pieaugošās inflācijas ietekmi, taču vēl neizjūt pilna mēroga sekas, ko rada augsto procentu likmju izraisītā ekonomikas lejupslīde. Turklāt valdības izdevumu samazināšana vēl nav novedusi pie masveida atlaišanām.
Ekonomisko situāciju pasliktina Rietumu sankcijas, kas kaitē Krievijas energoresursu globālajai tirdzniecībai.
Saskaņā ar Reuters datiem, šī gada pirmajos divos mēnešos Krievijas budžeta ieņēmumi no enerģētikas samazinājās uz pusi, savukārt kopējie ieņēmumi samazinājās par 11%. Šogad Krievija plāno deficītu 1,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Saskaņā ar laikraksta “The Moscow Times” sniegto informāciju, federālais budžets janvārī-februārī bija līdzsvarā ar 3,5 triljonu Krievijas rubļu (44 miljardu dolāru) deficītu, un ieņēmumi bija gandrīz puse no izdevumiem.
Maskavas ekonomiskā situācija nedaudz uzlabojās pēc tam, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai un slēdza Hormuza šaurumu, kas izraisīja strauju naftas cenu kāpumu. Pieauga pieprasījums pēc Krievijas naftas, un ASV atviegloja dažas no savām naftas sankcijām pret Krieviju.
Tomēr paši krievi nav īpaši optimistiski noskaņoti par savām ekonomiskajām izredzēm. Viņi uzskata, ka naftas cenu pieaugums, visticamāk, nebūs ilgtermiņa, tāpēc situācija joprojām prasa izdevumu samazināšanu, neņemot vērā īstermiņa cenu svārstības.
