Kurš atbildēs par uz nodokļu maksātāju kakla papildu uzkrautajiem simts miljoniem eiro? 0
Lai kāds bija Stradiņu slimnīcas A2 korpusa celtniecības apturēšanas patiesais iemesls, rezultātā šī būve izmaksās teju divas reizes vairāk. Sākotnēji paredzēto 88 miljonu vietā maksāsim aptuveni 163 miljonus eiro (ieskaitot jau padarītos darbus) un nekur nav zvanīts, ka šī summa ir pēdējā. Tādēļ par šo būvi politiski atbildīgajiem ir vitāli svarīgi atrast jebkādus iemeslus, lai nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanā vainīgs izrādītos būvnieks.
Stradiņu jaunā uzņemšanas nodaļa jau izmaksājusi aptuveni 54 miljonus eiro, vēl par 11 miljoniem ir strīds starp būvnieku un slimnīcu. Lētākais piedāvājums Stradiņu slimnīcas A2 korpusa pabeigšanai ir 101 miljons eiro bez PVN, liecina publiski pieejamā informācija. Pēdējo pāris gadu laikā par kārtējo miljoniem lielo sadārdzinājumu runāts tik bieži, ka nodokļu maksātāji 100 miljonus kā ļoti lielu naudu vairs neuztver. Bet velti. Salīdzinājumam var minēt, ka pagājušā gada rudenī Eiropas Savienība lēma par 100 miljonu eiro piešķiršanu Ukrainai ziemas pārlaišanai – šajā summā ietilpa kā ģeneratoru iegāde un patvertņu ierīkošana, tā citas vajadzības. Ukraina ir teju desmit reizes lielāka par Latviju un 100 miljonu eiro izlietojuma mērogs ir nesalīdzināms. Visas šīs izmaksas ar gadiem ilgo muļļāšanos pēc līguma laušanas ar iepriekšējo būvnieku mēs sarūpējām sev paši.
Stradiņu slimnīcas A2 korpuss bija jāatver šā gada 1.februārī, bet tagad tiek lēsts, ka, ļoti iespējams, jaunais korpuss durvis vērs vien 2030.gadā. Taču tieši būvniecības termiņu kavēšanās bija viens no iemesliem, ko veselības ministrs Hosams Abu Meri un, kā runā, ar viņa svētību pirms pāris gadiem jaunieceltā PSKUS valde min kā iemeslu līguma laušanai ar būvnieku. Otrs, vai drīzāk, pirmais iemesls, ir publiskajā telpā neskaitāmas reizes jau apzelētais stāsts par pelējumu jaunā korpusa pagrabā. Fakti liecina, ka stāsts par būvnieka nespēju tikt ar šo pelējumu galā, ir visai apšaubāms. Ticamāk šķiet, ka minētās sēnītes problēma augusi augumā tādēļ, ka A2 korpusā ilgstoši nekas nenotika. Un šai dīkstāvei jau ir konkrēti vārdi un uzvārdi.
Turklāt laikā, kamēr līdz galam nepabeigtais korpuss bija pamests likteņa un birokrātisko līkloču varā, pelējums tajā jau bija ieperinājies tādos apmēros, ka, iespējams, daļa no šī korpusa būs jānojauc un jābūvē atkal no jauna. Tikmēr jaunais projekta vadītājs – “Valsts nekustamie īpašumi” –nemaz tā īsti nezinot, cik liela daļa objekta būs jābūvē no jauna. Tas, savukārt, var ietekmēt kā izmaksas, tā termiņus.
Pacienti un mediķi pie “sasitas siles”
Tikmēr neskaitāmi Latvijas iedzīvotāji un PSKUS strādājošie mediķi turpina gaidīt šīs būves pabeigšanu. A2 korpuss bija paredzēts tūkstošiem pacientu gadā, bet korpusa būvniecību bija plānots pabeigt 2023.gada aprīlī. Pēc tam termiņu pagarināja līdz 2024.gada jūnijam, bet janvārī SIA “Velve” paziņoja, ka no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ (Krievijas uzsāktais karš Ukrainā) ir nepieciešams vairāk laika, lai objektu pabeigtu un aicināja atbildīgo ministriju politisko vadību “operatīvi iesaistīties, lai sekmīgi atrisinātu izveidojušos situāciju un tādējādi novērstu jebkādus šķēršļus slimnīcas būvniecības pabeigšanai saprātīgā termiņā”. Situācijas risinājuma vietā 2024.gada februārī līgums ar būvnieku tika lauzts un tagad, divus gadus vēlāk, kā PSKUS pacienti, tā mediķi joprojām ir pie “sasitas siles”. Jaunās uzņemšanas nodaļas nav un tiek prognozēts, ka tā varētu būt, labi, ja 2029.gadā.
Pelējuma stāsta ģenēze
PSKUS valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda, ka pelējums A2 korpusa jaunbūvi vajājis jau kopš 2021.gada. “Ja sākotnēji pelējums tika konstatēts tikai pagrabstāvos nepareizas, nekorektas tehnoloģijas pielietojuma un procesa dēļ, tad vēlāk tika konstatēts arī augstākajos stāvos visos porainajos materiālos. Pēc vairākkārtējiem lūgumiem būvnieks nespēja atbildēt kā ar to tikt galā, kad ar to tiks galā un iesniegt arī plānu,” tā Vidzis, kurš par PSKUS pagaidu valdes priekšsēdētāju tika iecelts vien 2023.gada oktobra nogalē. Savukārt slimnīcas valdes loceklis Ģirts Ansons sabiedriskajam medijam paudis, ka pēc objekta pārņemšanas starptautiski eksperti apsekojuši ēku, ņēmuši paraugus un konstatējuši pelējumu visā ēkā. “Šāds rezultāts nav negaidīts, jo organiskie būvmateriāli ir pakļauti sēnīšu attīstībai, ja tos bojā ūdens,” teikts vienā no atzinumiem. Tikmēr SIA “Velve” valdes locekle Elīna Epalte-Drulle norāda, ka 2023. gadā “Velve” īstenojusi pelējuma novēršanas plānu, ko saskaņoja ar slimnīcu, būvuzraugiem un piesaistītiem ārējiem ekspertiem. Tika konstatēts, ka “faktiski pelējuma piesārņojums ir novērsts, un attiecīgi tiek uzturēts arī atbilstošs mikroklimats, lai pelējums neizplatītos tālāk.”
Par to liecina arī PSKUS mājaslapā 2023.gada 8. decembrī paustais. Pelējuma likvidācija A2 korpusa pagrabstāvā ir pilnībā pabeigta, vēl tikai gaidāma BIOR zinātniskās laboratorijas un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvju vizīte, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā. Vēl pēc mēneša – tajā pat mājaslapā ziņa – pelējums ir, vainojama būvnieka nolaidība!
2024.gada 13.februārī ēkas konstrukcijas gaisa analīzi un mikoloģisko pārbaudi veica Mikoloģijas pētniece no Tartu universitātes PhD Jane Oja. Slēdziens: ar vizuālu pārbaudi pelējumi netika identificēti. Paraugu mikroskopiskā pārbaude atklāja tikai dažas nejaušas atsevišķas pelējuma sporas lielākajā daļā paraugu. “Citādi vidējie rezultāti pagraba stāvā bija zemāki nekā vidējā pelējuma koncentrācija citās telpās tajā pašā korpusā, taču vienlaicīgi tomēr augstāki par rādītājiem ekspluatācijā esošajos slimnīcas korpusos. Taču pelējumu skaits pagrabā bija zemāks par rādītāju, kas izmērīts āra gaisā.”
Rekomendācijas: “Nav nepieciešams pagrabā demontēt nekādas citas esošās konstrukcijas un inženierkomunikācijas. Ieteicams dezinficēt virsmas, izmantojot piemērotu dezinfekcijas līdzekli.”
2024.gada 30. janvārī objektu apseko Būvniecības valsts kontroles birojs, kurš konstatē: Pagrabstāvā notiek pasākumi sēnītes likvidēšanai un pārbaudes. Pagrabstāvā demontētas starpsienu ģipškartona loksnes, grīdas White slānis.
Kurš īsti vainojams pie pelējuma izplešanās?
Tālākā pelējuma sāgas attīstība ir likumsakarīga objektam, kurā nekas nenotiek, telpas netiek apsildītas un ir mitras. Tā kā pilnā sparā rit tiesāšanās starp SIA “Velve” un PSKUS, tiesa mikoloģiskās ekspertīzes veikšanai nozīmēja speciālistus no Vācijas uzņēmuma “Alfona Preizingera ekspertu birojs”. Deviņus mēnešus pēc Janes Ojas ekspertīzes, 2024.gada novembrī, eksperti norādīja, ka galvenais iemesls ir ēkas nepareiza apsaimniekošana. “Ēkā vienmēr ir pietiekami nodrošināti augšanas apstākļi, temperatūra, skābekļa pieplūdums, barības vielu pieejamība un pH vērtība. Izšķirošais faktors, kas nosaka, vai mikroorganismi, piemēram, pelējums un baktērijas, var augt, ir mitruma pieejamība,” teikts atzinumā un mudināts pēc iespējas ātrāk sākt sanācijas darbus.
Tomēr pelējuma stāsts tā īsti uzņēma apgriezienus 2024.gada janvārī, kad, saskaņā ar SIA “Velve” valdes locekles Elīnas Epaltes-Drulles teikto, būvnieks šo problēmu jau bija novērsis. Tam sekoja pietiekami ilgs nekā nedarīšanas periods, kura laikā pelējuma sēnīte uzradās no jauna. No Laura Vidža paustā izriet, ka sēnīti kopš 2021.gada tā arī nav izdevies iegrožot, tomēr iepriekš minētie ekspertu atzinumi liecina pretējo.
Patiesības noskaidrošanai nāktu tikai par labu, ja par A2 korpusa būvniecību, tai skaitā to, kādēļ īsti notika pelējuma izplatība, tiktu veikta nopietna pārbaude no attiecīgo Eiropas Savienības institūciju puses. Tā kā būvniecību finansēs arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, tad, saskaņā ar neoficiālu avotu teikto, tas ir pilnībā iespējams.
Cik īsti daudz pārmaksāsim?
Uz Pieprasījumu komisijas sēdē uzdoto jautājumu: “Vai laužot līgumu jūs prognozējāt, ka tikai esošā projekta pabeigšana prasīs 100 līdz 130 miljoniem eiro un pelējuma problēma ir vairs ne tikai pagrabstāvā, bet visos stāvos,” Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins demonstrēja vārdisku ekvilibristiku, skaidrojot, kāpēc sadārdzinājums nav aptuveni 160 procenti, bet gan divdesmit un kādēļ līgums ar sākotnējo būvnieku tika lauzts. Izrādās, tas bijis nevis dēļ kādiem izvērtējumiem, bet gan publisko iepirkumu likuma normu dēļ. Proti, norma pasaka, ka “pagarināt līgumu var tikai uz noteiktu periodu un pagarināt summu var tikai par 20%. Līdz ar to fiziski vairs nebija iespējams pagarināt līgumu.” Savukārt attiecībā uz finansējumu tikusi izvērtēta starptautiskā prakse, cik izmaksātu līdzīga apjoma slimnīca pie pabeigtiem vai procesā esošiem projektiem. Izrādījies, ka sākotnējam projektam bija jābūt divreiz dārgākam un tāpēc “tā summa, kas tagad ir VNĪ iepirkumos, ļoti precīzi atbilst vidējai cenai, kas tagad ir Eiropā.
Tas ir statistikas jautājums un mēs nevaram tur piedāvāt kādus pilnīgi precīzus aprēķinus kas to pamatotu.” Tomēr līdz ar to rodas jautājums – vai pirms šādu publiskās infrastruktūras objektu būvniecības vismaz tagad, pēc Stradiņu bēdīgās pieredzes, šī līdzvērtīgu Eiropas objektu būvniecības vidējā cena tiek aprēķināta un ņemta vērā, un, ja netiek – kādēļ? Kurš vainojams pie tā, ka valsts un pašvaldību iepirkumos “saimnieciski izdevīgākais piedāvājums” kļuvis par sinonīmu “pašam lētākajam iepirkumam”, par kuru jau pašā sākumā zināms, ka nauda attiecīga objekta pabeigšanai būs vajadzīga vēl un vēl?
