Ekonomika
Bizness

179 tūkstoši tikai par ieteikumu 4

Foto: Fotolia

“Mēs nekur nesteidzamies. Abi uzņēmumi ir veiksmīgi un pelnoši, taču meklējam veidus, kā tos padarīt vēl veiksmīgākus,” tā vakar izteicās Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs, iepazīstinot ar auditorfirmas “KPMG Baltics” pētījumu par telekomunikāciju nozari Latvijā un Eiropā.

Auditori rekomendē apvienot un biržā kotēt abus valsts telekomunikāciju milžus “Lattelecom” un “LMT”, kas nozīmētu vairākuma akciju zaudēšanu, taču kontroles saglabāšanu kopā ar otru uzņēmumu īpašnieku “Telia Sonera”, kam šobrīd abos uzņēmumos pieder 49% akciju.

“KPMG Baltics” konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte norādīja, ka kopumā gan Latvijā, gan Eiropā telekomunikāciju tirgus samazinās – krītas gan klientu skaits, gan vidējie ienākumi no viena iedzīvotāja. Lai radītu papildu pakalpojumus, kompensētu ieņēmumu kritumu, optimizētu uzņēmumu darbību un veiktu lielākas investīcijas, telekomunikāciju uzņēmumiem ir tendence apvienoties. Apvienojot “Lattelecom” un “LMT”, rastos operators, kuram Latvijā piederētu 52% telekomunikāciju tirgus daļa. Līdzīga situācija esot arī Norvēģijā un Igaunijā. “Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav viena liela vadošā operatora, kas sniegtu gan mobilos, gan fiksētos pakalpojumus,” sacīja E. Miezīte.

Pēc apvienošanās Latvijai un “Telia Sonera” piederētu vienāds akciju daudzums – no 30 – 40%, pārējo atstājot privātajiem investoriem vai, piemēram, pensiju fondiem, piebilda V. Loginovs. Šobrīd abos uzņēmumos Latvijai pieder 51% akciju. Lai izvairītos no, piemēram, Kremļa intereses uz kotētajām akcijām, noteikti iesaistītos valdība kā darījuma apstiprinātājs. Savukārt, lai izvairītos no “Telia Sonera” intereses nopirkt pārējās akcijas, būtu jāmaina akcionāru līgums, kas aizliegtu šādas darbības.

 

Cenām celties nevajadzētu

Konsultanti, izstrādājot “LMT” un “Lattelecom” apvienošanas plānus, ņēmuši vērā vairākas valstij svarīgas prioritātes. Viena no tām – valsts konkurētspējas attīstīšana telekomunikāciju nozarē, kas, iespējams, ietvertu arī apvienoto uzņēmumu lūkošanos pāri Latvijas robežām. V. Loginovs gan atzina, ka “Telia Sonera” pārāk nevēloties apvienotā uzņēmuma pakalpojumu piedāvāšanu citās valstīs. Kā zināms, šim uzņēmumam jau pieder akcijas apvienotajos telekomunikāciju uzņēmumos vairākās citās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā.

No apvienošanās mēs iegūtu ērtākus un kvalitatīvākus pakalpojumus. Bet kā ar cenām? V. Loginovs sacīja, ka palielināties cenām nevajadzētu – būtu jāpaliek esošajos apmēros vai pat jāsamazinās, jo apvienojoties abi uzņēmumi ieekonomētu ap 100 miljoniem eiro.

 

Vēl nekas nav skaidri zināms

Līdz 5. oktobrim Ekonomikas un Satiksmes ministrijām uzdots definēt savu nostāju par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, pēc tam galavārds jāsaka valdībai. Auditorkompānijas izstrādātais plāns ir tikai rekomendācija. Šī rekomendācija valsts makam nav lēta – auditorkompānija “KPMG Baltics” stratēgiju piedāvāja izstrādāt par 179 400 eiro. Kaut arī valdība ir par uzņēmumu apvienošanu, zaudēt kontrolpaketi valdība negrib. Tāpēc valdība var gan neatbalstīt izmaiņas, gan atbalstīt kādu citu iespējamo attīstības scenāriju.

Jāņem vērā, ka par apvienošanos diametrāli pretēji viedokļi ir abu kompāniju vadītājiem. Kamēr “Lattelecom” šefs Juris Gulbis man lakoniski norādīja, ka jau pirms četriem gadiem publiski atbalstīja uzņēmumu apvienošanu, redzot sinerģiju vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, tikmēr J. Binde apvienošanos neatbalsta. Intervijā “Rīta panorāmā” viņš norādīja, ka abi uzņēmumi var sekmīgi attīstīties katrs savā jomā arī bez apvienošanās. “Šāda uzņēmuma radīšana būs saistīta ar lielām administratīvajām problēmām, kā rezultātā uzņēmums ilgstoši neattīstīsies, jo visi resursi būs veltīti centieniem noturēties savās darba vietās, kā arī tiks apturēti vairāki šobrīd veiksmīgi strādājoši projekti, Latviju izaugsmē atmetot par vairākiem gadiem atpakaļ,” sacīja J. Binde, kurš gan atzinīgi vērtēja valsts iedziļināšanos telekomunikāciju nozarē. Interesanti, ka, viņaprāt, visi konsultantu pētījumi veidoti pēc ekstrapolācijas vienādojumiem – ja tā bija pirms pieciem gadiem un tā joprojām notiek, tad tā notiks arī turpmākos piecus gadus. “Abi uzņēmumi ir sarežģītas sociotehnoloģiskas sistēmas un ar šādām statiskām metodēm šādos dinamiskos procesos nevar iegūt korektus rezultātus,” norādīja “LMT” šefs.

 

Buasēns: Kā noturēs godīgu konkurenci?

“Baltcom” valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns: “Manuprāt, šāds lēmums vērtējams kritiski, jo rada bažas, ka pēc abu uzņēmumu apvienošanās Konkurences padomei būtu ļoti grūti, ja ne neiespējami, izkontrolēt to, kā tik ietekmīgs uzņēmums, kam piederētu liela daļa tirgus, turpinātu darboties vienlīdzīgas konkurences apstākļos. Bez stingras KP uzraudzības varētu ciest patērētāji. Protams, abu uzņēmumu apvienošanās ir neizbēgama, kaut vai lai optimizētu izdevumus, tomēr pēc šī notikuma atlikušo telekomunikāciju uzņēmumu vienīgā stratēģija cīņai pret konkurenci arī būs apvienot spēkus. Ja runājam par apvienošanos kopumā, tad telekomunikāciju nozarē apvienošanās ir dabisks evolūcijas solis.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv