Latvijā
Vēsture

1998. gada 14. augustā. Kara noziedznieka arests 16


V. Kononovs (1923 – 2011) jaunībā.
V. Kononovs (1923 – 2011) jaunībā.
V. Kononovs (1923 – 2011) jaunībā.

Pirms 20 gadiem policija apcietināja kara noziegumos apsūdzēto bijušo sarkano partizānu, NKVD diversantu Vasiliju Kononovu, kurš 1944. gada 27. maija vācu formās pārģērbtu kaujinieku grupas priekšgalā ieradās soda ekspedīcijā Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Mazo Batu sādžā, kur tika nošauti vai sadedzināti dzīvi deviņi sādžas iedzīvotāji, tajā skaitā Tekla Krupnika pēdējā grūtniecības mēnesī. Kononova grupa uzskatīja, ka sādžinieki vainīgi citas diversantu grupas sagrāvē trīs mēnešus iepriekš. Padomju okupācijas laikā Kononovu godāja kā varoni. Viņš uzdienējās līdz milicijas pulkveža pakāpei. Tiesvedība vairākās instancēs, ar pārsūdzībām ilga gandrīz sešus gadus. Tai bija dziļas diplomātiskas atskaņas, jo “atbrīvotāja” saukšana pie atbildības par noziegumiem pret civiliedzīvotājiem izsauca dusmas Krievijā. Tā Kononova prāvu kopā ar 16. marta Leģiona piemiņas dienas sarīkojumiem izmantoja propagandā, izplatot apgalvojumus par “fašisma atdzimšanu Latvijā”. Lai pasargātu Kononovu, 2000. gadā viņam piešķīra Krievijas pilsonību. Latvijas Augstākā tiesa 2004. gadā tomēr viņu atzina par vainīgu kara noziegumos un piesprieda gadu un astoņu mēnešu cietumsodu – laiku, ko viņš jau bija pavadījis cietumā. Ar Krievijas atbalstu Kononovs sūdzējās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pieprasot piecu miljonu eiro kompensāciju, taču galīgais spriedums nebija viņam labvēlīgs.

LA.lv