Latvijā
Politika

Ar likumu pret “nasing spešal”. Vai amatpersonām jāprot angļu valoda? 16

Foto – Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nepārliecinošā runa Vašingtonā pēc tikšanās ar ASV vadītāju Donaldu Trampu, izsaukusi “viļņošanos” ne tikai sociālajos tīkos, bet arī politiskajās aprindās – Saeimas deputāts Edvards Smiltēns pat rosinājis noteikt valsts amatpersonām obligātas angļu valodas zināšanas. Valdošo partiju pārstāvji to sauc par populistisku izrādīšanos.

“Ir nobriedusi skaidra nepieciešamība pieprasīt obligātas angļu valodas zināšanas C1 līmenī valsts augstākajām amatpersonām. To nevajadzētu uztver kā vēršanos pret prezidentu, jo kopumā Vējoņa kungs strādā labi. Taču svešvalodu zināšanas ir ārkārtīgi svarīgas ne tikai lai reprezentētu valsti ar skaistām runām, bet arī tādēļ lai neformālās sarunās ar ārvalstu politiķiem prastu ātri “salauzt ledu”, izveidot kontaktu un pārliecinātu viņus par vēlamo rezultātu. Savā praksē ne reizi vien esmu pārliecinājies, ka tieši “tete-a-tete” sarunas spēlē lielu lomu pirms būtisku lēmumu pieņemšanas. Tādēļ angļu valodas zināšanas mūsdienu politiķim ir tikpat nepieciešama un pašsaprotama, kā prasme darboties ar datoru vai telefonu,” skaidroja Smiltēns.

Viņaprāt obligātas angļu valodas zināšanas būtu jānosaka trim augstākajām valsts amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam, kā arī ministriem. Uz deputātiem šo prasību neesot plānots attiecināt, jo, pirmkārt, viņiem ikdienas darbā svešvalodas neesot tik nepieciešamas, un, otrkārt, – to nepieļautu Satversme, kas ļauj ievēlēt jebkuru Latvijas pilsoni neatkarīgi no viņa prasmēm.

Ārpusfrakciju deputāta Smiltēna projektu Saeimā varētu virzīt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija.

Tomēr diez vai Vējonim un Kučinskim tuvākajā laikā nāksies ķerties pie angļu valodas mācību grāmatām – valdošās koalīcijas partijas ir stingri noraidošas pret iniciatīvu noteikt amatpersonām obligātas angļu valodas zināšanas.

“Smiltēna kungs ar saviem priekšlikumiem populismā jau iegūst zināmu etalona līmeni, ar ko mērīt populisma devu likumdošanas iniciatīvās – šis priekšlikums noteikti vērtējams uz 10 smiltēniem!” – jokoja “Vienotības” frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. Viņaprāt, angļu valodas prasme Latviju pārstāvošajām visaugstākā līmeņa amatpersonām mūsdienās ir tikai pašsaprotama lieta, bet tā vietā, lai ar likumu deleģētu kādai kompetentai institūcijai veikt šādu pārbaudi un sertifikāciju, labāk būtu koncentrēties uz latviešu valodas lietošanas nostiprināšanu gan Saeimas deputātu, gan pašvaldību amatpersonu līmenī.

Līdzīgu nostāju pauda arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš arī uzskata, ka kritiskā reakcija uz Vējoņa angļu valodu ir pārspīlēta: “Es pats noklausījos to runu. Jā, prezidents runā ar akcentu, bet tur nebija nekā dramatiski apkaunojoša vai traģiska, par ko mums būtu jāsarkst. Drīzāk kaunēties vajadzētu par deputātiem, kas pirms vēlēšanām ar tik lētām metodēm cenšas audzēt savu reitingu.”

Saistītie raksti

Savukārt NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars uzskata, ka nav iespējams likumā noteikt visas īpašības, kādas sagaidām no prezidenta. “Angļu valoda taču ne tuvu nav vienīgā un pat ne svarīgākā prasme. Ir jāatbalsta piemērotākais kandidāts, kas NA skatījumā bija un ir Egils Levits. Un ne jau tikai valodas dēļ. Smiltēna pašlaik pārstāvētā politiskā partija pati netieši mazināja Levita izredzes kļūt par prezidentu, tāpēc tagad šādas izrādes nav nopietni uztveramas,” uzskata Dzintars.

Atgādināšu, ka pirms diviem gadiem LRA frakcija jau virzīja idejiski līdzīgus grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Tie paredzēja, ka par ministriem drīkst apstiprināt tikai personas, kuras pārvalda latviešu valodu augstākajā līmenī un brīvi sarunājas vismaz vienā Eiropas Komisijas darba valodā, kā arī ieguvušas augstāko izglītību un vairāku gadu pieredzi vadošā amatā. Valdošās koalīcijas pārstāvji, tostarp Smiltēns, kurš tolaik bija “Vienotības” rindās, noraidīja šo priekšlikumu, balsojot pret vai atturoties.

LA.lv