Latvijā
Sabiedrība

Atgūst divus “k” uzvārdā. Uģis Rekke cīnījās septiņus gadus0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Ieva Lūka

Pēc septiņu gadu ilgiem pūliņiem Uģis Rekke ieguvis likumīgas tiesības uz diviem burtiem “k” savā uzvārdā. Augstākā tiesa izbeigusi tiesvedību, kurā Uģis vērsās pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja par Uģi Rekki, kurš piedzima ar diviem “k” savā uzvārdā, tad vienu “k” zaudēja, tāpēc sāka tiesāties ar valsti, lai to atgūtu (“Ja uzvārds būtu Tankkuģis…”, “LA” 24.01.2017.).

Kad Uģis 1981. gadā piedzima, viņam dzimšanas apliecībā ierakstīja tādu pašu uzvārdu kā tētim un mammai – Rekke. Tā arī puisis nodzīvoja līdz 1998. gadam, kad vajadzēja saņemt pirmo pasi. Tad, balstoties uz 1996. gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem par vārda un uzvārda rakstību un identifikāciju dokumentos, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) Uģim izdeva pasi, kurā uzvārds bijis rakstīts ar vienu “k” – Reke.

Pēc tam laika gaitā Uģis saņēma vēl divas pases ar šādu uzvārdu, neņemot vērā nekādas Uģa pretenzijas, ka viņš vēlas divus “k”. Interesanti, ka Uģa mamma, tētis, brālis un virkne radinieku bija saņēmuši pases ar diviem “k” uzvārdā un kopumā Iedzīvotāju reģistrā ir vairāk nekā 20 personu ar tādu uzvārdu. Arī Uģa māsīca bez problēmām ieguva savas mātes pirmslaulības uzvārdu Rekke. Tiesa gan – ir arī cilvēki ar vienu “k” uzvārdā, piemēram, Uģa dēls.

No 2011. gada pavasara Uģis mēģinājis atgūt ģimenes uzvārdu, vairākas reizes ticies ar PMLP darbiniekiem, kuri tomēr atteikuši uzvārdu atveidot kā pārējai Uģa ģimenei. Nelīdzējuši arī tēva argumenti, ka Uģis ir viņa dēls un nepieciešams tāds pats uzvārds, un kāpēc tad viņam ir iedevuši pasi ar diviem “k”…

Uģis vērsās arī Latviešu valodas aģentūrā, kur kāda darbiniece citstarp pateikusi: ja Uģim būtu uzvārds Tankkuģis, tad viņai nebūtu pretenziju un izsniegtu izziņu, lai atveido uzvārdu ar diviem “k”…

Taču Rīgas Tiesu nama Administratīvā rajona tiesa 2015. gada 23. decembrī un arī Administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 18. janvārī lēma, ka Uģim ir tiesības uz uzvārdu Rekke. PMLP šādam tiesas vērtējumam nepiekrita un spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā. Tolaik no pārvaldes paskaidrojumiem tiesā varēju noprast, ka pēdējos gados prasības pret personvārdu pareizrakstību kļuvušas stingrākas un arī pārējiem dzimtas pārstāvjiem, kuriem būs jāmaina pases, nāksies šķirties no viena “k”. Bet, kā redzams, viss notika citādi.

PMLP argumenti tiesai bija, ka viss noticis atbilstoši tiesiskajam regulējumam un latviešu valodas pareizrakstībai, MK noteikumiem par personvārdu rakstību un lietošanu. Arī Latviešu valodas aģentūra sniegusi pārvaldei atbildi, ka uzvārda rakstījums Rekke uzskatāms par neatbilstošu latviešu valodas normatīvajām prasībām. To aģentūra norādīja arī tiesai, tāpat kā Valsts valodas centrs, kura direktors Māris Baltiņš man teica, ka divi “k” esot relikts un viens jāņem nost, un ka arī tiem, kam saglabājušies divi “k”, principā jābūt gataviem, mainot pases, no viena “k” šķirties…

Savukārt tiesa izteica izbrīnu, ka valsts nav uzskatījusi “k” dubultojumu par iemeslu, lai iepriekš atteiktu citām personām izsniegt dokumentus ar uzvārda formu “Rekke”. Tāpat tiesa norādīja, ka konkrēto uzvārdu vairākas personas lieto un līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tas negatīvi ietekmētu latviešu valodas sistēmu tagad un nākotnē, turklāt konkrētais uzvārds personai ir dzimtais, nodrošinājis identitāti un saikni ar savu dzimtu. Tiesas ieskatā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei bija jāņem vērā Uģa viedoklis. Divu “k” aizliegums neesot sociāli nepieciešams un samērīgs demokrātiskā valstī. Tiesa neapstrīdēja aizliegumu personvārdos lietot “k” dubultojumu kā tādu, taču šis gadījums esot netipisks. Uzvārds Rekke esot arī pietiekami sens, plaši izplatīts.

Pēc būtības epopeja par diviem “k” beidzās šā gada 2. martā, kad Ministru kabinets grozīja valdības noteikumus, nosakot izņēmumus, ka personvārdu rakstībā var lietot līdzskaņu dubultojumu, “ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes locekļi, kas ir Latvijas valsts­ piederīgie”. Jau 9. martā PMLP par izmaiņām normatīvajā regulējumā informēja Uģi, kurš 21. martā saņēma pasi ar diviem “k” uzvārdā.

Augstākā tiesa kasācijas sūdzību gan turpināja skatīt. Šā gada 9. novembrī AT Administratīvo lietu departamenta kopsēdē astoņi tiesneši, rakstveida procesā izskatot lietu, nosprieda, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo personas uzvārds Iedzīvotāju reģistrā un pasē ir ierakstīts tāds, kādu viņš vēlas.

Uģis uzskatīja, ka par sagādātajām neērtībām no valsts būtu pelnījis morālo kompensāciju, un prasīja 7114,36 eiro. Rajona tiesa morālo kaitējumu iepriekš bija aplēsusi kā 1500 eiro, Administratīvā apgabaltiesa lēma, ka tāds nav nepieciešams, jo neatzina kaitējumu par smagu un tādēļ nav vajadzīgs atlīdzinājums naudā. Arī Augstākā tiesa piekrita šim apgabaltiesas lēmumam. “Kā norādījusi Satversmes tiesa, fiziskās personas ciešanas nav izmērāmas naudas vienībās, tādēļ nemantiska kaitējuma “atlīdzības” mērķis nav kompensēt šo kaitējumu. Tā mērķis ir sniegt mierinājumu cietušajam. Augstākā tiesa jau iepriekš norādījusi, ka morālais kaitējums ne vienmēr ir atlīdzināms naudā. Arī Satversmes tiesa uzsvērusi, ka Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertais termins “atbilstīgs atlīdzinājums” nav interpretējams tādējādi, ka ar to būtu saprotams tikai naudas maksājums. Minētais termins ietver jebkuru taisnīgu gandarījumu, kas konkrētajā tiesiskajā situācijā ir samērojams ar personas tiesību aizskārumu,” rakstīts tiesas spriedumā.

Kaķķepa un Lappuķe drīkst būt

No Ministru kabineta “Noteikumiem par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.

* Personvārdu rakstībā un atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus: bb, cc, čč, dd, ff, gg, ģģ, hh, kk, ķķ, pp, ss, šš, tt, vv, zz, žž; izņemot šos gadījumus:

– salikteņos (piemēram, Lappuķe, Pussars, Mazzariņš, Mežžagata, Niekkalbis, Kaķķepa, Krahhauzers, Naģģērģs, Jānoššomorja);

– atvasinājumos ar priedēkļiem (piemēram, Atteka, Attāls (bet Atāls), Auffīrers, Avvejs, Vvedenskis, Poddubovs, Meddēlings, Bezzubovs);

– ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļi, kas ir Latvijas valstspiederīgie.

Saistītie raksti

* Personvārdos patskaņa priekšā pieļaujams saglabāt līdzskaņu ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr dubultojumu, piemēram, Nolle, Tiļļa, Pommers, Svenne, Viņņiks, Karro (bet Erss, nevis Errss). Latviešu valodā līdzskaņu dubultojums patskaņa priekšā nav raksturīgs, piemēram, Ķerāns (nevis Ķerrāns), Zuments (nevis Zumments), Eniņš (nevis Enniņš), Danebrogs (nevis Dannebrogs).

* Patskaņu dubultojumu nesaglabā, izņemot salikteņus un atvasinājumus ar priedēkļiem (piemēram, Laukaarkls, Pieegle, Nooga), kā arī gadījumus, ja to pieļauj attiecīgās valodas īpašvārdu atveides noteikumi (piemēram, Daņiila, Saakišvili, Karaalmazovs).

LA.lv