Kultūra
Literatūra

“Es esmu kļuvis imūns”. Jāņa Tomaša dzeja5


Jānis Tomašs pēc profesijas ir policists, taču nu jau sakārtots viņa pirmais dzejas krājums.
Jānis Tomašs pēc profesijas ir policists, taču nu jau sakārtots viņa pirmais dzejas krājums.
Foto – Karīna Miezāja

Jānis Tomašs (1984) ir beidzis Smiltenes Valsts tehnikumu, iegūstot pavāra profesiju, kurā gan nav strādājis ne dienu. Šobrīd ir Rīgas pašvaldības policists, piedalās MTB maratonā.

Dzeju sācis rakstīt agri, pats saka – uz to mudinājusi vientulīgā bērnība, dzīvojot Latgales laukos pie vecmammas, impulsus devis arī agrīnais latviešu reps.

Piedalījies dzejas lasījumos “Baltajā naktī” un Akuratera muzejā, šogad Dzejas dienās bija sastopams Smiltenes kultūras centra sarīkojumā “Pie dzejas ugunskura”. Dzejas ciklus “Zaudētāju dziesma” un “Zemestrīce uz ādas” publicējis portāls “Satori”, tāpat dzeja publicēta laikrakstā “KDiena”. Sakārtots pirmais dzejoļu krājums.

Vaicāts, vai dzejoļi atnāk viegli un jau gatavi, J. Tomašs teic: “Gadās visādi. Sākumā ir kāda ideja, impulss, rodas pirmās dažas rindas. Citreiz uzreiz top dzejolis, bet ir reizes, kad uzrakstu pamazām, vairākkārt pārlasu, un, ja šķiet neizdevies, metu prom, atstāju tikai sākotnējo ideju.” Jaunais dzejnieks sevi vērtē kā ļoti prasīgu pret sevi, viņš zina, kurš dzejolis ir labs, kurš ne, un tos, kas nav izdevušies, nerāda nevienam. Ir brīži, kad raksta mazāk, taču, kad ilgi nav tapis neviens dzejolis, rodoties sajūta: “Ja nu vairs nekad nevarēšu neko uzrakstīt? Tad kļūstu diezgan neciešams, ko visvairāk izjūt, protams, draudzene.”

Jānim pašam ļoti patīk 19. un 20. gadsimta mijas proza un dramaturģija: “Blaumanis ir izcils, tāpat Dostojevskis, Tolstojs. Patlaban lasu Albertu Belu – pārsteidzoši spēcīgi, pārliecinoši romāni. Taču man arī ļoti patīk lasīt latviešu jauno dzejnieku dzeju. Mums ir ļoti daudz ārkārtīgi labu jauno dzejnieku, es teiktu – simtiem, un visi ir tiešām spēcīgi. Kaut vai Henriks Eliass Zēgners – pārsteidzoši, ka 18 gados var uzrakstīt tik izcilu dzeju. Man tajā vecumā vēl bija ļoti, ļoti daudz jāmācās…”

 

DZEJAS ABC

Dzejnieks Aivars Eipurs: “Jānis Tomašs nav bijis ne literārajā nometnē “Aicinājums”, ne Jauno un iesācēju dzejnieku seminārā, ne Literārajā akadēmijā. Viņš daudz lasa, jūsmo par Albertu Belu, taču pats no dabas ir dzejnieks – ar lieliskiem dzejas tēliem. Jānis guvis atzinību ar publikācijām periodikā, un jācer – drīzumā tiks pie savas pirmās grāmatas, kura ir gatava, tikai nav izdota. Jānis raksta par to, kas ar viņu notiek, viņš nav intelektuālis dzejā, drīzāk vērotājs un pierakstītājs. Taču, to darot, viņam sanāk tik mākslinieciski precīzi, ka rodas sajūta – tas, ko lasu, ir ģeometrija dzejā.”

 

“Kultūrzīmju grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam nepublicētu Jāņa Tomaša dzeju

 

***

mana māte izpildīja olimpiskos normatīvus smagatlētikā

nesot skārda spaiņus ar ūdeni uz ganībām

 

bet tēvs tirgoja alkoholu

kamēr nebija vairs kam dzert

 

un lielākā daļa no iedzīvotājiem

pāragri aizmiga zem velēnas rupji adītās segas

 

par pirmo mirušo mēs nopirkām govi

par otro mazu zemes gabalu

 

tālāk es neatceros man apnika skaitīt

vientuļo atraitņu

asaru slapjo sīknaudu no vaigiem

 

es pierakstīju gājputnu autobiogrāfijas

ziedu un nezāļu kopotos rakstus

 

izklaidējos kopā ar grūsnu ābeli

raustot viņu aiz nokaltušās rokas

sev līdzi uz četrstūraino smilšukastes

ieslodzījuma vietu

 

***

pusvirus

atstātais žurnāls

elpo caur glancētiem žaunu vākiem

 

es esmu kļuvis imūns

manu veselību vairs nebojā

radioaktīvais lamu vārdu starojums

 

taču zinu,

ka tev pietiek ar barības vielām,

kuras nodrošina trūdēt sākušie ziņu portāli

vai arī kādas izdzisušas popzvaigznes pelni

 

tu nomet telefona klausuli uz grīdas

nevari izturēt manas balss dziedinošo tembru

 

bet es

arvien sliktāk tevi dzirdu

mūs netur vairs kopā lūpu gravitācijas spēks

 

***

no daudzstāvu māju pagalmiem

vieglās automašīnas izbāž

savus kautrīgos metāla purnus

un aizbraucot atstāj aiz sevis

izmešu tumšos gubu mākoņus

man patīk nodarboties

ar ielu krustvārdu mīklām

minēt kurā no nākamajiem krustojumiem

nakts iestūrēs pretējā braukšanas joslā un apdzīs dienu

tā, ka zvaigznes gar acīm sašķīst

un tomēr šai pilsētā nekas nemainās

debesis joprojām patur apcietinājumā putnus

sētas ar niezošiem grafiti izsitumiem

pārnēsā no rietumiem ienākušās slimības

 

***

āboli zaudē līdzsvaru un krīt

dusmās šķīst siekalu skābā sula

zaros tiek pamesti ieņemamie amati

ja godīgi

es vairs neatceros

precīzas tavu vaibstu robežu līnijas

baidos, ka šonakt tās atkal

neatļauti šķērsošu

lūdzot politisko patvērumu

no kādas citas sievietes režīma

LA.lv
VB
Vija Beinerte
Kultūra
Karš ir neapmierinātu vīriešu rotaļas. Saruna ar Valdi Atālu 5
1 diena
IK
Inga Kaļva-Miņina
Kultūra
Noraujot viltus maskas. Jāņa Bruģa proza
1 diena
LE
LETA
Kultūra
Kur notiks XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Pirmdien daudzviet valstī spēcīgi līs un dārdēs pērkons
8 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Kāpēc, pirms laika pensionējoties, nedrīkst strādāt, bet īstajā vecumā strādā, cik tik gribi?
7 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 12 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Latviju pārstāvošajiem autosportistiem trīs goda pjedestāli “RallyX Nordic” debijas sacensībās Rīgā
7 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Koncertzāle “Latvija”: jauna ērģeļmūzikas citadele vai Ventspils karaļvalsts greznumlieta?
8 stundas