Latvijā
Novados

Ideālists pie Talsu stūres 16


Edgars Zelderis
Edgars Zelderis
Foto – Karīna Miezāja

“Es esmu ideālists, bet neesmu naivs. Mana profesija naivumu ātri izārstē,” šādi sevi raksturo jurists Edgars Zelderis (34), kurš nu jau vairāk nekā pusgadu ir Talsu novada domes priekšsēdētājs. Uz jautājumu, kas pamudināja iemainīt daudzsološu zvērināta advokāta karjeru Rīgā pret darbu savas dzimtās pilsētas pašvaldībā, Zelderis noteic, ka tā varētu būt vēlme cīnīties par taisnību, kas kopā ar vārdu mantota no vecvectēva Edgara – 1905. gada revolucionāra. Esot šķitis, ka Talsu novadā lietas nenotiek tā, kā vajadzētu.

E. Zelderis: Esmu aktīvs velobraucējs un jau pirms sešiem gadiem vērsos Talsu domē ar saviem ierosinājumiem velodzīves attīstīšanai novadā, taču tas nevienu neinteresēja. 2015. gadā vēlreiz neveiksmīgi mēģināju atgriezties pie šīs tēmas, bet atbilde bija diezgan augstprātīga – nebāzies te un nelien, kur nav jālien. Tie bija pirmie signāli, bet tobrīd vēl praktizēju kā jurists, strādāju ar lieliem klientiem. Vēlāk arī nokārtoju zvērināta advokāta eksāmenu. Tomēr manī mita nerimstoša vēlme ar savu iniciatīvu paveikt ko sabiedrībai lietderīgu. Man vienmēr bija svarīgi, lai mana dzimtā pilsēta Talsi attīstās, tāpēc interesējos par iespēju iesaistīties politikā, bet esošās partijas jau nāk ar kādām savām krāsām, arī jaunveidotās nešķita piemērotas. Neatlika nekas citas kā veidot savu partiju.

Piesaistīju dažus savus līdzīgi domājošos draugus un skolasbiedrus. Sākumā tā šķita nereālā misija, bet biju pārliecināts, uzreiz sajutām lielu vilkmi un atbalstu no iedzīvotājiem. Cilvēki burtiski vārījās dusmās par iepriekšējās domes vadības bezdarbību, augstprātību, izsaimniekošanu un skandāliem. Sākotnēji mūsu partijas kodolu veidoja gados jauni cilvēki bez politiskas pieredzes, dibinātāju vidū bija mūsu paziņas, draugi un radi. Šķiet, Pastendes kultūras nams sen nebija redzējis tik daudz cilvēkus kā 2017. gada 25. februārī, kad dibinājām partiju “Mēs – Talsiem un novadam”.

Partijas dibināšana nav arī lēts prieks. Nepieciešami notāri, kas apstiprina dibinātāju parakstus. Vai bija arī kādi finansiāli atbalstītāji?

Tas izmaksāja ap 3000 eiro, ko sedzu pamatā pats no savas kabatas. Nauda man vienmēr bijusi sekundāra lieta. Protams, mums bija atbalstītāji un ziedotāji, kurus var redzēt mūsu publiskajās atskaitēs.

Jūsu jaunizveidotā partija vēlēšanās ieguva trīs no 17 vietām Talsu novada domē. Iepriekšējā mēra pārstāvētā partija “Talsu novada attīstībai” ieguva četras. Tomēr jūs viņus apspēlējāt, izveidojot koalīciju ar Zemnieku savienību, Zaļo partiju, Nacionālo apvienību, Jauno konservatīvo partiju un pat “Vienotību”, kurai tobrīd vispār vēl bija spēkā sadarbības līgums ar “Talsu novada attīstībai”. Koalīcijas sarunas ir smags process pat rūdītiem politiķiem. Kā jums bez jebkādas iepriekšējas politiskās pieredzes tas izdevās?

Es gan teiktu, ka “Talsu novada attīstībai” šajās vēlēšanās zaudēja. Tā ieguva četras vietas, kas ir par vienu vairāk nekā mums, bet tomēr iepriekšējā sasaukumā tai bija septiņas vietas. Līdz ar to šis rezultāts tai bija sāpīgs. Tas lielā mērā bija protesta balsojums, kas apliecināja iedzīvotāju milzīgo vilšanos iepriekšējās vadības darbos.
Normālā situācijā mēs – politikā nepieredzējuši un sabiedrībā nepazīstami zaļi gurķi – nebūtu ieguvuši šādu rezultātu. Taču iepriekšējā novada vadība bija sastrādājusi tādas lietas, ka iedzīvotāji ļoti vēlējās jaunus un ar iepriekšējo politiku nesaistītus cilvēkus.

Kas attiecas uz koalīcijas veidošanu, tad pirmā iniciatīva nenāca no mums. Paguvu aptuveni stundu pabūt priecīgā eiforijā par to, ka mēnešiem ilgais smagais darbs bijis rezultatīvs, kad sākās zvanīšanās no potenciālajiem partneriem par to, ka “vajag parunāties”. Nākamajā rītā satikāmies ar pārējiem topošās koalīcijas partneriem un sākām runāt par sadarbību. Visi bija vienisprātis, ka mums jāsadarbojas, jo ar “Talsu novada attīstībai” koalīcijā vairs neviens negribēja iet. Par mēra amatu gan bija neliela stīvēšanās, jo partneri sākotnēji sliecās atbalstīt citu – politikā pieredzējušāku kandidātu. Tajā brīdī gan es skaidri pateicu partneriem, ka mūsu partija domē ieguvusi visvairāk mandātu no visiem pie šī galda sēdošajiem un man personīgi bija visvairāk plusiņu no visiem Talsu novada kandidātiem.

Un cik saliedēta šobrīd ir Talsu domes koalīcija, ņemot vērā, ka tā sastāv no sešām partijām?

Teikšu godīgi – viegli nav. Pirmkārt, te ir visas lielās varas partijas – NA, Zemnieku savienība, Zaļā partija, “Vienotība” un JKP. Turklāt visi ir lielas personības ar savām ambīcijām un pieredzi. Katrs grib pavilkt paladziņu uz savu pusi vai iegūt teikšanu kādā jautājumā. Taču visi arī saprot, ka alternatīvas īsti nav un mums jāturas kopā…

Vai tiešām saprot? Seši domes deputāti no NA, “Vienotības” un LZS nupat paziņojuši, ka veido jaunu frakciju, bet jūsu partija tajā nebūs. Izklausās pēc koalīcijas koalīcijā, kas nākotnē varētu piedāvāt arī domes vadības maiņu. Kā vērtējat šādu partneru rīcību un vai tā apdraud jūsu pozīcijas?

Esmu jau publiski paudis, ka visi minētās frakcijas deputāti apliecinājuši gatavību turpināt strādāt kopā un atbalsta mani kā domes priekšsēdētāju, apdraudējuma nav. Vairāk jāprasa šīm partijām, vai tam par iemeslu ir Saeimas vēlēšanu tuvošanās vai kas cits.

Saeima jau gadiem ilgi lauž šķēpus par to, ko darīt ar pašvaldību avīzītēm. Jums viens no pirmajiem lēmumiem mēra amatā bija ierobežot domes izdotās “Talsu Novada Ziņas”. Kādēļ?

Iepriekšējos gados jau biju novērojis, kā šī avīze tiek izmantota propagandai, domes vadības spalvu spodrināšanai. Biju arī lasījis papildu literatūru par šo tēmu, piemēram, Sandras Veinbergas grāmatu “Mediju misija” un Andas Rožukalnes grāmatu par medijiem. Turklāt, stājoties amatā, konstatēju, ka šī divreiz mēnesī iznākošā avīze pašvaldībai izmaksā vairāk nekā 43 000 eiro gadā. Ko tik citu vērtīgu var izdarīt par šo naudu!

Pašvaldībai ir jāuztur komunikācija ar savas teritorijas iedzīvotājiem, bet nez vai vajag tik plaši par katru atzaroto kociņu stāstīt. Tādēļ tika pieņemts lēmums šo izdevumu izdot tikai vienreiz mēnesī. Tas ļauj tiešā veidā ieekonomēt ap 20 000 eiro. Tomēr pilnībā atteikties no šāda pašvaldības izdevuma neplānojam, pašvaldība bez sava saziņas kanāla ar sabiedrību būtu neaizsargāta.

Diez vai tā ir sagadīšanās, ka drīz pēc jūsu stāšanās amatā vairāki vadoši pašvaldības darbinieki pameta amatu – tostarp būvvaldes vadītājs, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, Kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja. Kā jūs skaidrotu šīs aiziešanas?

Kāda daļa no šiem cilvēkiem bija ļoti pietuvināti iepriekšējai vadībai, pat radniecības līmenī. Viņi ļoti ātri saprata, ka ar mani nevarēs strādāt tā, kā ar iepriekšējo vadību. Savukārt būvvaldes vadītājs pašvaldībā bija nostrādājis piecus gadus un aizgāja, lai attīstītu savu privāto komercdarbību. Esam jau atraduši viņu vietā cilvēkus, kas pieņemti godīgā konkursā. Katrā ziņā nebija tā, ka atnāca jaunā vadība ar izkapti un sāka pļaut vecos kadrus.

Bija arī novada domes personāla audits un konstatēts, ka pašvaldības centrālajā administrācijā no 120 amata vietām deviņas būtu jālikvidē, bet četras jāveido no jauna.
Auditā arī secināts, ka pašvaldībā ir būtiskas problēmas ar komunikāciju domes struktūru starpā.

Drīzumā tiks pabeigts audits arī uzņēmumā “Talsu namsaimnieks”, kas faktiski bijusi barotava novada valdošajiem politiķiem. Šajā uzņēmumā daudz līdzekļu tērēti, šķērdēti un pazuduši.

Jūsu priekšgājējs Aivars Lācarus nupat sodīts ar piespiedu darbu un aizliegumu trīs gadus vadīt pašvaldību par krāpšanos, fiktīvi nodarbinot šoferi. Vai varam sagaidīt vēl citas līdzīgas lietas?

Man pašam bija pārsteigums, kad domē ieradās izmeklētāji un sāka mūs pratināt. Birojs pārbaudi bija sācis vēl pirms manas stāšanās amatā. Šobrīd tiesa lēmumu ir pieņēmusi un pašvaldība šajā krimināllietā ir cietušais.

Man bija saruna par iepriekšējo priekšsēdētāju Lācarusu par notikušo. Viņš apgalvo, ka neko neesot zinājis. Taču kā var nezināt, ka šoferis desmitiem reižu gadā brauc uz ārzemēm un nestrādā, kā rezultātā pašvaldībai ir nodarīti zaudējumi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Šis diemžēl nav vienīgais kriminālprocess, kurā iesaistīta Talsu pašvaldība.

Mums ir arī lieta par pārkāpumiem būvniecības projekta realizēšanas gaitā, vēl par fiktīvu darbinieku nodarbināšanu kādā iestādē, par pašvaldības mantas piesavināšanos, bet sīkāk par to nevaru stāstīt.

No malas skatoties, šķiet, ka arī jūsu vadītā dome šobrīd strādā gandrīz kā izmeklētāji, nevis parasta pašvaldība. Esat apturējuši vairākus iepriekšējā sasaukuma uzsāktos lielos projektus, piemēram, bibliotēkas celtniecību, tirgus pārbūvi, lai veiktu pārbaudes. Kas šobrīd notiek ar šiem projektiem?

Šī tiešām ir būtiska problēma. Taču pārtraukts nav neviens projekts, tie tiek rūpīgi izvērtēti, darbs turpinās. Kopumā runa ir par kādiem desmit projektiem, kuru projektēšanā vien šaubīgi iztērēts pusmiljons eiro. Tirgus projektā iepriekšējais sasaukums samaksājis 90% priekšapmaksu jeb 90 000 eiro būtībā par neko – tajā brīdī vēl nekas nebija izdarīts. Projektētājs darbu nenodeva, bija jau kaut kur pazudis, tādēļ līgumu esam lauzuši un piestādījuši viņam rēķinu par samaksāto. Droši vien tur priekšā tiesu darbi.

Tikmēr esam vienojušies ar citu uzņēmēju par projektēšanas pabeigšanu līdz vasarai, tādā veidā ietaupot aptuveni divus miljonus eiro.

Esam pārvērtējuši un pārprojektējuši arī Dupurkalna estrādes plānus Valdemārpilī. Uzlabojām kvalitāti un samazinājām izmaksu. Celt mazā pilsētā estrādi par 300 000 eiro nešķita prātīgi. Līdzīgi arī Tiņģeres estrādē, ko iepriekšējais sasaukums vēlējās īsteno par 120 000 eiro, bet mums izdevies samazināt izmaksas līdz 65 000 eiro.

Pārvērtējam šobrīd arī bērnudārza “Vīnodziņa” būvniecību Sabilē, kur projektēšanas termiņi tiek kavēti un darbi nav izdarīti. Veiksim ekspertīzi arī sinagogas atjaunošanas projektam turpat Sabilē, jo arī tur ir bažas par darbu kvalitāti.

Un pats galvenais ir bibliotēka, kuras izmaksas iepriekšējā dome lēsa 2,7 miljonu eiro apmērā. Bet divas nedēļas pirms vēlēšanām tika noslēgts līgums ar vienīgo konkursa pretendentu par trīs miljoniem eiro. Viss šis projekts un līgums no pirmās dienas ir zem mūsu lupas. Šeit apzināti izvēlēts tāds būvniecības process, kur projektēšana un būvniecība norit mijiedarbībā. Likums to pieļauj, bet šādos gadījumos ir daudz neskaidro pozīciju jeb tā saukto “melno caurumu”, kuros var pazust daudz pašvaldības naudas. Saņemot pirmo tāmi par 700 000 eiro, jau radās bažas. Tādēļ nolēmām “noraut stāvbremzi” un nesākt būvniecību, pirms nebūs skaidrība. Jebkurā gadījumā bibliotēka būs, bet svarīgi, lai nav sadārdzināti.

Tad jau iecerēto baseinu un jauno hokeja halli talsenieki šajā sasaukumā nesagaidīs, jo jums jātiek galā ar šiem iepriekšējā sasaukuma parādiem?

Es personīgi uzskatu, ka varam pagūt gan novērst nepilnības iepriekšējos projektos, gan uzsākt baseina un hokeja halles celtniecību, ja vien mēs patiešām saņemsimies un gribēsim to izdarīt.

Gandrīz visa mūsu līdzšinējā saruna ir par jūsu revolucionāro cīņu ar iepriekšējās vadības nepabeigtajiem darbiem. Bet vai jums pašam pašvaldības vadītāja amatā izdevies īstenot kādu savu novadam nepieciešamu projektu? Kas uzcelts, atjaunots, uzlabots?

Man ir svarīgi, lai Talsu attīstība būtu kvalitatīva. Laika ir bijis maz, bet liela daļa labu lietu šobrīd jau atrodas finiša taisnē. Pēc daudziem gadiem Talsu Valsts ģimnāzija tiks pie jauna stadiona par aptuveni miljonu eiro – beidzot izsludināts konkurss par būvniecību. Raiņa iela Talsos tiks pilnībā atjaunota par aptuveni diviem miljoniem eiro – turklāt ieprojektēti arī veloceliņi, tiek veikti citi darbi.

Jūs esat liels novads ar daudziem pagastiem un daudzām mazajām skolām. Vai kādām no šīm skolām draud slēgšana reorganizācijas un optimizācijas dēļ?

Mums novadā ir piecas vidusskolas, astoņas pamatskolas, divas sākumskolas un 11 bērnudārzi. Vēl arī mūzikas skolas un internātskolas, bet tas ir cits stāsts. Jau šobrīd pāris skolas ir zem lupas un lēmums par slēgšanu ir tikai laika jautājums. Viena ir Laidzes pamatskola, otru pagaidām atturēšos saukt. Diemžēl jāatzīst, ka skaidra rīcības plāna pagaidām nav. Vēlamies vispirms iegūt pilnu ainu par katru skolu – cik tur bērnu, darbinieku, kādas izmaksas, attālumi…

Tie visi ir cipari. Bet vai idejiski tā pati Laidze nav pelnījusi, lai tur saglabātos pašiem sava pamatskola, kas ir vienlaikus arī kā kultūras centrs? Pamatskola pagastā taču ne tikai izglīto bērnus, bet arī stiprina lokālpatriotismu, vēlmi pēc studijām Rīgā vai ārzemēs atgriezties dzimtajā pusē un to attīstīt, līdzīgi kā jūs Talsos.

Ja būtu iespējas, es atbalstītu visu šo skolu saglabāšanu, jo tas patiešām uztur aktivitāti un dzīvību savā apkārtnē. Taču realitāte ir nepielūdzama. Galvenais iemesls šai reformai ir dramatiska iedzīvotāju skaita samazināšanās. Vēl 2011. gadā mums novadā bija vairāk nekā 34 000 iedzīvotāju, šobrīd – aptuveni 30 700. Uzturēt kvalitatīvu izglītību pagastos ar maz skolēniem nav reāli. Piemēram, Vandzenes skolā deviņdesmitajos gados, šķiet, bija pat 300 skolēnu, bet tagad nav pat 80. Tas ir ļoti smagi. Dažviet pat skolēnu pārvadāšanas busiņi ir kļuvuši pārāk lieli, jo nav vairs tik daudz bērnu, ko vadāt. Tādēļ ņemam tos nost un pieskaņojam sabiedrisko transportu skolēnu vajadzībām.

Nedaudz provokatīvs jautājums – vai jums tas novads nav par lielu – 14 pagasti, četras pilsētas, 30 000 iedzīvotāju? Ja, piemēram, Sabilei būtu savs atsevišķs novads, varbūt tā jau sen būtu gan bērnudārzu pārbūvējusi, gan Abavas tiltu atjaunojusi un nebūtu jāgaida, kad Talsos par viņiem atcerēsies. Tas pats droši vien arī Valdemārpilī.

Neuzskatu, ka Sabile vai Valdemārpils būtu aizmirstas – ir gan estrādes, gan dažādi mazāki projekti, kas tur jau tiek īstenoti. Man drīzāk gribētos jautāt – vai novads nav par mazu? Igaunijā pašvaldības ir vēl lielākas un centralizētākas.

Kā vērtējat VARAM ieceri par pašvaldību sadarbības teritorijām?

Kaut kādā līmenī mēs sadarbības jautājumus risinām paši jau tagad. Piemēram, mums darbojas SIA “Piejūra”, kas ir deviņu pašvaldību kopīgi veidots atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Ir dažādas reģionālas pašvaldību biedrības konkrētu jautājumu risināšanai. Vairākiem novadiem kopīga Civilās aizsardzības komisija. Bijusi saruna par kopīgu būvvaldi ar Dundagas novadu. Mērsragam un Rojai jau tagad ir kopīga būvvalde. Tāpat mums būtu interesanti, ja arī kaimiņu pašvaldības piekristu piedalīties tā paša baseina projekta īstenošanā.

Kas attiecas uz VARAM piedāvājumu – tajā ir pārāk daudz nezināmo. Neviens no ministrijas arī pie manis nav vērsies ar savu skaidrojumu, kādēļ šāds plāns top. Tādēļ pagaidām atturēšos to vērtēt.

Pieļauju, ka lielo partiju pārstāvjiem vai ilggadējiem pašvaldību vadītājiem vieglāk lobēt sava novada intereses valdības gaiteņos. Vai izjūtat šādu trūkumu?

Mums arī ir sadarbība ar valdības iestādēm, īstenojam kopīgus projektus ar VARAM, ar Kultūras ministriju. Protams, es kā politikas jaunpienācējs, kurš nav nevienā lielā partijā, nevaru spert ministriju durvis ar kāju vaļā. Man nav neoficiālu kontaktu ar ministriem. Un nez vai tie spēlē tik lielu lomu. Galu galā – mums Talsu domes koalīcijā ir visu valdošo partiju pārstāvji, bet kaut kā nemana, ka viņu partijas biedri no valdības tādēļ rautos mūs atbalstīt. Manuprāt, tas arī nav pareizi, ka atbalsts tiek piešķirts pirmkārt saviem partijas biedriem vai čomiem, nevis tur, kur tas vairāk nepieciešams. Tādēļ nemaz netaisos kaut kādās kuluāru būšanās iesaistīties un nešķiet, ka tas man traucētu strādāt.

Zinu, ka nesen Latvijas Reģionu apvienība veda ar jūsu partiju sarunas par pievienošanos apvienībai. Bet tomēr atteicāt viņiem. Kādēļ? Nav nekādu ambīciju attiecībā uz startu lielajā politikā?

Mūs uzrunājuši ne vien LRA, bet arī citas partijas, taču pagaidām atteicām tām visām. Vienkārši sakot – negribam sastrebt karstu. Mēs esam jauna un pagaidām maza partija, kur mums tagad skriet uz lielo politisko skatuvi! Taču tas nenozīmē, ka mums nav redzējuma par to, kā būtu jāmainās lietām valstī. Tādēļ neizslēdzu iespēju, ka jau tuvā nākotnē mūsu partija varētu arī atbalstīt kādu zināmu politisku spēku.

Viena no būtiskām lietām, kuras Latvijas politikā jūtami pietrūkst, ir līderisms. Es nemudinu virzīties uz autoritārismu, bet ir nepieciešams līderis, kas spētu Latvijas sabiedrību iedvesmot un aizraut ar savu piemēru, kā arī vajadzības gadījumā ar stingru roku novadīt, lai lietas virzītos pareizā virzienā. Mums šobrīd politikā ir pārāk daudz “viedokļošanās” un pārāk maz līderības.

CV

Edgars Zelderis, 34 gadi
Izglītība:
Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, jurista kvalifikācija un maģistra grāds tiesību zinātnēs (2009.)
Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, bakalaura grāds tiesību zinātnēs (2007.)
Vidējā izglītība Talsu ģimnāzijā (2002.)
Darba pieredze:
Kopš 2017. gada jūnija – Talsu novada domes priekšsēdētājs
Kopš 2016. gada decembra – Zvērināts advokāts (darbība apturēta sakarā ar darbu valsts pārvaldē)
2014. – 2016. – individuāli praktizējošs jurists, SIA „EZ Legal Consulting” īpašnieks un valdes loceklis
Strādājis par juristu AS “Citadele banka”, Rīgas domē, zvērināta advokāta birojā

LA.lv