Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
7. oktobris, 2017
Drukāt

Atis Klimovičs: Ukraiņu bēgļu likteņi lielā mērā atrodas Krievijas rokās (9)

Foto-LETAFoto-LETA

Atis Klimovičs

Ir pagājis nepilns gadsimta ceturksnis kopš bijušās PSRS teritorijā norisinājās vairāki etniskie konflikti, taču ilgajā laikā, meklējot pieņemamu risinājumu un izlīgumu, sasniegts nav nekas. Turklāt pašreiz tas šķiet daudz nereālāk kā savulaik, kad vēl bija apdzēsta konfliktu karstā fāze. Šķiet, gadiem ejot, tādu valstu kā Gruzijas, Azerbaidžānas sāpīgās problēmas, kas saistītas ar liela skaita bēgļu uzturēšanu, jau sen vairs neuzskata par sevišķi aktuālām. Tas nekas, ka abās minētajās Kaukāza valstīs kopā ir vairāk nekā miljons bēgļu, kas nevar atgriezties savās mājās – gruzīni Dienvidosetijā un Abhāzijā, bet azerbaidžāņi Kalnu Karabahā un tās tuvumā esošajos rajonos, ko okupējusi Armēnija. Tas pats sakāms par Krievijas teritorijā dzīvojošiem ingušiem, kas savulaik tika padzīti no savām mājām tagad Ziemeļosetijas pārziņā esošajā teritorijā.

1994. gada vasarā bija iespēja novērot azerbaidžāņu un armēņu sieviešu tikšanos neitrālajā zonā. Šādu iespēju deva tolaik jau noslēgtais pamiers. Tikai sievietēm esot pa spēkam izbeigt karus un atrast mierīgu risinājumu, tā uzskatīja viena otra no tikšanās dalībniecēm. Tomēr optimisms saglabājās vien līdz abu pušu tikšanās sākumam, kad jau drīz kļuva skaidrs, ka azerbaidžāņi sagaida savu ciešanu uzklausīšanu, bet armēņi rēķinās ar uzmanību pret viņu sāpēm. Abām pusēm bija savs bēdu stāsts, savi kritušie un ievainotie, taču Armēnija bija iekarojusi prāvu daļu Azerbaidžānas teritorijas, liekot aptuveni 800 tūkstošiem azerbaidžāņu pamest savas mājas. Jau tolaik daži vietējie Kaukāza politiķi izteicās, ka bez Maskavas atbalsta problēmu nevar atrisināt. Tā izrādījās patiesība, jo Kremlim visā šajā laikā nav bijis ne vismazākās vēlēšanās sekmēt izlīgumu. Gluži pretēji, jo sliktāk kaukāziešiem, jo labāk krieviem. Turklāt Azerbaidžānas un Armēnijas konflikta gadījumā panākts tas, ka abas šīs valstis ir atkarīgas no Krievijas, kas nepieciešamības gadījumā var palīdzēt Baku vai Erevānai, liekot nopietni uztraukties otrai pusei. Saprotams, ka šajā spēlē sagrautās azerbaidžāņu bēgļu dzīves nav vērā ņemams arguments.

Beidzamajos gados līdz ar karu Ukrainā bēgļu skaits bijušajā PSRS teritorijā ievērojami pieaudzis, sasniedzot vismaz 2,5 miljonus. Arī ukraiņu bēgļu likteņi lielā mērā atrodas Krievijas rokās un, tāpat kā gadījumos ar gruzīniem un azerbaidžāņiem, par viņiem runā maz. Turklāt viņi nav devušies uz Eiropu, bet pārsvarā apmetušies citur Ukrainas teritorijā, kas ir gana plaša, ļaujot vieglāk atrast pajumti. Ukrainas gadījumu atšķirīgu padara Rietumu pasludinātās sankcijas, kas zināmā mērā dod cerības uz bēgļu atgriešanos Donbasā un arī Krimā. Tomēr tas, ja vien izdosies, arī nebūs drīz. ASV Valsts departamenta īpašā pārstāvja Ukrainas sarunu jautājumos Kurta Volkera vārdiem runājot, krievus nevar piespiest, bet gan ieinteresēt. Kādā veidā – tas ir ārkārtīgi nopietna pētījuma temats.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Krievu imperiālisms ir vienmēr nesis postu visām zemēm Krievijas kaimiņos.

  2. muldoņa. Ja jau ukrainis aizbrauca no vienas vietas uz citu, viņš ir bēglis?

  3. Vai Klimovica kungam nevajadzetu vairak pieversties pasu valsts nebusanu risinasanai??? Paveras plass darba lauks!!! Gan jau Krievija un Ukraina pasas tiks gala ar savam problemam Klimonicam neprasot.

  4. brīvais radikālis Atbildēt

    Ukrainas bēgļi pārsvarā ir apmetušies Krievijā.

    • Nevis ukraiņi,bet Ukrainas krievi,kuri bļāva “putin pomogi”, “putin vedi voiska” un “krim naš”,tagad paši laižas no bandītu okupētās teritorijas.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nedrīkst taču bērt pērles cūkām priekšā!

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteica viedokli, ka Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas aicinājums Valsts prezidentam atcelt īpašo VDK likumu un nodot “čekas maisus” atklātībai ir bijis pārsteigums. Viņa atgādināja, ka VDK izpētes komisijai ir likumdevēja dots uzdevums līdz 2018. gada jūnijam sniegt rekomendācijas valdībai, kā un cik lielā mērā atvērt “čekas maisus”. K. Jaunzeme komisijas priekšlikumu atcelt likumu un vienkārši visu publiskot salīdzināja ar šo cilvēku vārdu izbēršanu uz ielas, lai visi varētu bradāt, bet, par laimi, tiesiskā valstī tā nevarot darīt. “Visu publiskot un iet ar revolucionāro pārliecību nevar, tad “čeka” turpinātu dzīvot,” sacīja Jaunzeme.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+