Latvijā
Izglītība

Mazākumtautību izglītības padomē – vairāk tautību un ekspertu1


Mazākumtautību izglītības padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs pauž, ka padome atbalsta pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā, taču norāda uz pedagogu trūkumu.
Mazākumtautību izglītības padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs pauž, ka padome atbalsta pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā, taču norāda uz pedagogu trūkumu.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos, kas darbojas Izglītības un zinātnes ministrijā, kļuvusi plašāka: tajā iekļauti arī eksperti no akadēmiskās vides, pašvaldību un profesionālās izglītības ie­stāžu pārstāvji.

Savukārt daļa iepriekšējo padomes locekļu tajā vairs nedarbosies, piemēram, iepriekšējā padomes priekšsēdētāja vietniece, tagadējā Rīgas vicemēre un 80. vidusskolas direktore Anna Vladova. Padomi gan turpinās vadīt tās līdzšinējais priekšsēdētājs Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, bet viņa vietniece nu būs Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Jolanta Nagle.

Starp padomē iekļautajiem ekspertiem ir Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Vladislavs Volkovs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska skaidro: padomē iekļauti eksperti, kas nodarbojas ar etniskās un lingvistiskās daudzveidības pētīšanu.

Paplašināts arī etnisko grupu pārstāvju skaits padomē, lai redzētu uzskatu daudzveidību par etnisko identitāti un tās kopšanu. Tāpat padomē strādās Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga, jo valsts profesionālās izglītības iestādēs mācās daudz mazākumtautību skolu absolventu, līdz ar to skolu vadītāji var spriest, kādas ir viņu latviešu valodas zināšanas.

Pagājušajā ceturtdienā no Saeimas tribīnes frakcijas “Saskaņa” deputāts Nikolajs Kabanovs I. Šuplinskai pārmeta, ka padomē iekļauti pārāk maz krievu kopienas pārstāvju, kaut daudzi sūtījuši vēstules, paužot vēlmi būt šajā padomē. Tās priekšsēdētājs R. Alijevs gan “Latvijas Avīzei” sacīja, ka vēstules saņemtas pēdējā brīdī pirms 9. oktobrī notikušās pirmās padomes sēdes, kad tās sastāvs jau bijis izveidots. “Domāju, ka tas bija speciāli saorganizēts, lai būtu ko pārmest,” tā R. Alijevs.

Tomēr, iespējams, padomes sastāvs vēl tiks paplašināts. Jāsaka gan, ka jau šobrīd padomē iekļauts Latvijas Vecticības institūta direktors Pjotrs Aleksejevs, biedrības “Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija” pārstāvis Konstantīns Čekušins, kā arī vairākas tā saukto krievu skolu direktores. Kopumā padomē ir 22 locekļi, un ministre uzskata, ka tā jau šobrīd ir pārāk plaša. Tomēr viņa pieļauj, ka dažādi sabiedrības grupu pārstāvji, piemēram, skolēnu vecāki, varētu tikt aicināti piedalīties padomes sēdēs.

Pirmajā jaunās padomes sēdē secināts, ka mazākumtautību skolās ir tie paši steidzami risināmie jautājumi kā skolās ar latviešu mācību valodu – pedagogu trūkums, zemais pedagogu atalgojums, kā arī aktuālu mācību materiālu nodrošinājums.

Jautāts, vai padome atbalsta pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā, R. Alijevs atbild, ka atbalstu šai iecerei paudusi gan iepriekšējā, gan esošā padome: “Tajā pašā laikā norādījām uz riskiem, kas ar to saistās, piemēram, pedagogu trūkumu. Tās ir problēmas, kas jārisina.”

I. Šuplinska aicinājusi mazākumtautību skolu pārstāvjus līdz nākamajai sēdei, kas plānota novembrī, iesniegt savu redzējumu par to, kādam jābūt mūsdienīgam mācību materiālu nodrošinājumam, tostarp gan materiāliem latviešu valodas apguvei, gan digitāliem mācību līdzekļiem. Tāpat līdz 23. oktobrim tiks gaidīts pārskats no skolām par to, kurus mācību priekšmetus tajās māca valsts valodā un kurus bilingvāli.

Mazākumtautību skolās, pārejot uz mācībām galvenokārt latviešu valodā, mācību saturā plānots iekļaut arī jaunus mācību priekšmetus, kas saistās ar skolēnu etniskās identitātes saglabāšanu.

I. Šuplinska spriež, ka līdztekus dzimtās valodas stundām šie mācību priekšmeti varētu būt literatūra, vēsture, ģeogrāfija. Ministre cer, ka mazākumtautību skolas šo mācību priekšmetu programmas izstrādās pašas. “Taču, ja padomē secināsim, ka skolām šajā ziņā nepieciešams atbalsts, domāsim, kā to sniegt,” teic I. Šuplinska.

Saistītie raksti

Arī R. Alijevs uzskata, ka skolas pašas varētu lemt, kā pasniegt ar identitāti saistītos mācību priekšmetus, bet piebilst, ka etniskās identitātes saglabāšanā vairāk varētu iesaistīties arī pašvaldības.

Patlaban no nedaudz vairāk kā 206 tūkstošiem skolēnu apmēram 58 tūkstoši mācās mazākumtautību programmās.

LA.lv