Latvijā
Politika

Deputāti nevēlas atbrīvot pensijas no nodokļiem 91

Foto – LETA

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar kārtējo reizi vērtēja kolektīvo iesniegumu. “Pensija bez nodokļa”. Kaut arī šī iniciatīva portālā “manabalss.lv” savākusi vairāk nekā 12 000 parakstu, tā bez īpašas virzības klīst Saeimas gaiteņos jau pusotru gadu. Un kā izskatās – tāpat klīdīs vēl vismaz pāris gadu.

Kolektīvajā iesniegumā deputāti tiek aicināti veikt grozījumus likumos un pensijām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet iniciatīvas autors – uzņēmējs Arnis Vērzemnieks jau iepriekš paudis, ka ir gatavs kompromisa variantam. “Es saprotu, ka pilnā apmērā iniciatīvu nav iespējams īstenot, tādēļ vajadzētu skatīties uz neapliekamā minimuma palielināšanu. Vēlamais līmenis būtu vismaz līdz 500 eiro, jo tad lielajam vairumam pensionāru šis nodoklis nebūtu jāmaksā. Bet tie, kuriem ir lielās pensijas, var samaksāt,” teica Vērzemnieks. Viņš arī uzsvēra, ka šī norma būtu jāievieš uz terminētu periodu – 20 gadiem, cerībā, ka līdz nākamai pensionāru paaudzei būs sasniegts tāds labklājības līmenis, lai viņi varētu nomaksāt IIN.

Vairāki opozīcijas deputāti, piemēram, Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) un Mārtiņš Šics (LRA) komisijas sēdē pauda pārliecību, ka pensijas neapliekamais minimums būtu jāpiesaista minimālās algas līmenim (šobrīd – 430 eiro). “Tas būtu objektīvs un loģisks cipars, kuru neietekmēs pēkšņi politiski lēmumi vai koalīcijas sastāva izmaiņas,” pamatoja Klementjevs. Šādu ierosinājumu atbalsta arī valdošajā koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Andris Siliņš, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs.

Tomēr koalīcijas deputātu vairākums, kā arī atbildīgo ministriju ierēdņi iebilda pret tik straujām izmaiņām, atgādinot, ka nodokļu reformas ietvaros jau apstiprināta vienošanās līdz 2020. gadam pakāpeniski palielināt pensiju neapliekamo minimumu līdz 300 eiro.

Tāpat viņi atgādināja, ka ar šo gadu Latvijā ieviests progresīvais IIN, tādēļ mazo pensiju saņēmējiem ir samazināta likme līdz 20% agrāko 25% vietā. Kā arguments tika minēts, ka pašvaldības neatbalstīšot šādas izmaiņas, jo to budžetos lielu daļu veido tieši ieņēmumi no IIN (klātesošie pašvaldību pārstāvji gan nešķita īpaši sašutuši, jo turīgāki pensionāri nozīmētu mazāk sociālās palīdzības lūdzēju).

Komisijas sēdē nekādi lēmumi par kolektīvās iniciatīvas tālāku virzīšanu netika pieņemti. “Mēs turpināsim darbu, lai varētu nākamajai Saeimai atstāt savu redzējumu par to, kā varētu virzīties ar šiem jautājumiem. Tostarp – kā rīkoties ar pensiju neapliekamo minimumu pēc 2020. gada, kad tas būs sasniedzis 300 eiro līmeni. Līdz 2020. gadam jāturas pie jau nobalsotā plāna par pakāpenisku neapliekamā minimuma palielināšanu – šogad 250, nākamgad 270 un aiznākamgad – 300 eiro. Es būtu ļoti piesardzīga pret aicinājumiem to palielināt straujākā tempā, jo vidējā termiņa budžets jau ir parlamentā nobalsots un ar to saistītas daudz lietas,” teica komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Viņa arī atgādināja, ka tiem, kas pensionējās līdz 1995. gada beigām, neapliekamais minimums noteikts viņu pensijas apmērā (pat ja tā pārsniedz 250 eiro).

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, IIN maksā mazāk nekā puse jeb 44% no visiem pensijas saņēmējiem. Pērn kopumā no pensionāriem ienākuma nodoklī valsts iekasējusi aptuveni 103 miljonus eiro. Šogad saistībā ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu šai sadaļā prognozēts mazāks ienākums – aptuveni 95 miljoni eiro. Ja kolektīvā iniciatīva tiktu atbalstīta, šī summa nenokļūtu vis valsts budžetā, bet paliktu pensionāriem.

LA.lv