Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. augusts, 2014
Drukāt

Raivis Hščanovičs: no futbola uz labdarību

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Raivis Hščanovičs ir vienīgais Latvijas futbolists, kurš spēlējis Ziemeļ­amerikas augstākajā līgā (MLS), taču jau 27 gadu vecumā aizsargs no futbola pagājis malā, lai visus spēkus veltītu savam labdarības fondam.

Grūtāk nekā spēlēt


Raivis šo sezonu sāka komandā “Metta/Latvijas Universitāte”, bet aizvadīja tikai piecas spēles un kopš aprīļa vidus laukumā vairs nav gājis. “Bija ļoti grūti savienot futbolu un labdarības fondu. Ja vienai lietai atdod sevi par simts procentiem, tad otra kaut ko zaudē. Sapratu, ka gribu koncentrēt spēkus fondam. Tas nebija ļoti grūts lēmums, jo tagadējā nodarbošanās mani ļoti aizrāvusi, un pāreja notika organiski. Mazie un lielie projekti ir izdomāti gadam priekšu, “RH3 fonda” sapnis ir uzcelt rehabilitācijas centru, un esmu pārliecināts, ka tas izdosies,” Raivis gan uzsver, ka sportista gaitām nav pielicis punktu, bet gan komatu. Iespējams, nākotnē viņš atsāks aktīvi trenēties.

Februārī tika dibināts Raivja Hščanoviča labdarības fonds “RH3 fonds”, kas palīdz bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Septiņu gadu vecumā pašam Raivim tika konstatēts ļaundabīgs audzējs nierē otrajā stadijā. Izdevās ne tikai pieveikt slimību, bet arī sasniegt augstu līmeni futbolā, kas bija viņa lielā aizraušanās jau kopš bērnības, jo Raivja tēvs Aldis spēlēja dažādās Latvijas meistarkomandās un arī Zviedrijā.

Trīs pakāpieni


Hščanovičs ir “Skonto” sistēmas audzēknis, un 2010. gadā ar galvenā trenera Pola Ešvorta palīdzību aizsargam pavērās iespēja izmēģināt spēkus MLS – līgumu piedāvāja klubs “Toronto”. “Tas bija gads, kuru izbaudīt novēlētu jebkuram mūsu futbolistam – atmosfēra, infrastruktūra, treneri, spēlētāji. Daudz dažādu sīkumu, par kuriem, spēlējot Latvijā, nemaz nebūtu uzzinājis. Lēciens bija ļoti straujš, un tagad jāsaka, ka nebiju tam nobriedis. Tas bija nevis viens, bet trīs pakāpieni uz augšu,” atzīst Raivis. “Toronto” sastāvā viņš aizvadīja 17 spēles. Gājis kā pa kalniem. Iespējams, tādēļ, ka meniska traumas dēļ nesanāca veikt pilnu sagatavošanās ciklu. Visvairāk atmiņā palikusi pirmā spēle Bostonā, pirmsspēles šovs. Jau pirmajā minūtē gandrīz iesitis bumbu savos vārtos, pēc tam gan izdevies nomierināties un saņemties.

Ziemeļamerikas iekarošana beidzās pēc viena gada. Raivis norāda, ka tam bijuši dažādi iemesli. “Toronto” tā sezona neiznāca pārāk veiksmīga, jo neizdevās iekļūt izslēgšanas spēlēs, līdz ar to nomainījās gandrīz viss komandas sastāvs. Jau čempionāta gaitā atnācis jauns galvenais treneris, kuram latvietis nav bijis favorīts. Hščanovičs gan nežēlojas, jo šo sezonu viņš izbaudījis pilnībā. Vienīgais rūgtums palicis par aģentu divkosību: “Viņi man teica, ka ir garantēts divu gadu līgums, un arī samaksu saņēma kā par diviem gadiem, tādēļ mierīgi trenējos un spēlēju ar pārliecību, ka viss ir kārtībā. Mēnesi pirms sezonas beigām, sazinoties ar līgas biroju, man pateica, ka otrs gads ir tikai iespēja. Man nepatīk skandāli, taču, visu pārdomājis un konsultējies ar juristiem, nolēmu tiesāties.” Hščanovičs joprojām ir vienīgais Latvijas futbolists, kas spēlējis MLS. Pats zina teikt, ka tajā laikā tur bija tikai trīs baltieši – vēl pa vienam lietuvietim un igaunim.

Nozaga sapni


Pēc Toronto aizvadītā gada aizsargs atgriezās Latvijas čempionātā, uzspēlēja komandās FK “Ventspils”, Rīgas “Daugava” un “Metta/Latvijas Universitāte”. “Te vairs nebija tā prieka un degsmes trenēties ar 100 procentu atdevi. Mūsu futbols kaut kā nospieda apņēmību. Arī tagad, lasot medijus, – totalizators, totalizators. Tā nav vide, kurā gribu atrasties.”

2008. gada nogalē pirms draudzības spēles pret Igauniju Hščanovičs­ 
tika izsaukts uz Latvijas izlasi. Pieteikumā bija iekļauts, tomēr laukumā neizgāja..”Kad spēlēju MLS, izlasē nebija neviena malējā aizsarga, kurš spēlētu ārpus Latvijas, tomēr man tāpat neviens pat nepiezvanīja, jo tajā gadā biju aizgājis no “Skonto”,” savdabīgā lietu kārtība mūsu futbolā Raivim liedza iespēju piepildīt bērnības sapni un uzspēlēt izlasē.

Tagad Hščanovičs vairāk pievēršas aktivitātēm, ko karjeras laikā kā profesionāls futbolists nevarēja atļauties, – veikbordam, skvošam, tenisam, kartingam. Futbolu uzspēlējis tikai labdarības turnīrā. “Vispār jau gribas spēlēt. Bērnu nometnē piegāju pie bumbas un jutu, ka tā ar mani runājas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+