Latvijā
Sabiedrība

Pašvaldību pirmās lēdijas 16

Nebūšu mājsaimniece

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, bet šajā rakstā minēto sieviešu vārdus velti meklēt deputātu kandidātu sarakstos. Un tomēr viņām ir liela ietekme uz pašvaldību darbu, jo viņas ir pilsētu vadītāju uzticamākās padomdevējas gan darbā, gan privātās dzīves jautājumos. Iveta Strautiņa-Ušakova un Kristīne Lemberga ir spilgtākās no ietekmīgo mēru sievu plejādes.

Iveta Strautiņa-Ušakova un Kristīne Lemberga ir vienaudzes, abām šogad aprit 39 gadi, un gan viņu karjera, gan privātās dzīves līkloči attīstījušies pa līdzīgu trajektoriju. Iveta kļuvusi par Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) sievu un viņa labo roku pašvaldības darbā, jo pilda Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītājas pienākumus. Kristīne apprecējās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”), bet jau pirms tam bija izpelnījusies Lemberga uzticību, strādājot par Ventspils domes izpilddirektora vietnieci un pilsētas Attīstības pārvaldes vadītāju. Gan Ivetai, gan Kristīnei šīs ir otrās laulības, abas audzina pusaudžu vecuma dēlus no pirmās laulības, bet tagadējā laulībā tikušas pie jauna mazuļa: Strautiņas-Ušakovas dēlam Tomam ir divi gadi, bet Lembergas dēlam Artūram – nedaudz vairāk par gadu.

Galerijas nosaukums

Nebūšu mājsaimniece

Lembergs un Ušakovs savas jaunās sievas noskatīja darbā, jo abos gadījumos pilsētu mēriem izveidojās dienesta romāns ar domes darbiniecēm. Ušakovam šī ir jau trešā laulība, bet Lembergam – otrā. Strautiņa-Ušakova uzskata, ka kopīgs darbs ar vīru viņu attiecībām drīzāk ir pluss, nevis mīnuss. “Daudzās attiecībās agri vai vēlu rodas nesaskaņas, ja partneriem ir atšķirīgs darba režīms. Mums šādas problēmas atkrīt, jo man nav jāskaidro vīram, kādēļ sanācis ilgāk aizkavēties darbā,” stāsta Iveta. “Daudzas lietas mierīgāk var izrunāt mājas apstākļos. Es nevairos par darba jautājumiem aprunāties, ja tas nepieciešams, arī mājās, lai gan tagad savas korekcijas ieviesis mūsu dēls Toms, kurš vakarā īsti neļauj nodoties darba lietām.” Strautiņa-Ušakova spriež, ka nevarētu iedomāties sevi tikai mājsaimnieces lomā, visu laiku veltot tikai bērna audzināšanai un mājas darbiem. “Nils mani izvēlējās kā cita tipa sievieti, tādēļ noteikti rēķinājās, ka es nebūšu mājsaimniece.”

Kā uzskata Ventspils mēra Lemberga sieva Kristīne, viņiem veiksmīgi izdodas nošķirt darbu no privātās dzīves. “Kad esmu darbā, Aivars nav mans dzīvesbiedrs; viņš ir mans priekšnieks, mans kolēģis. Bet mājās cenšamies atslēgties no darba. Mums ir zelta likums: mājās par darba lietām nerunāt. Brīvajā laikā atpūšamies, cenšamies veltīt laiku ģimenei: dodamies makšķerēt, pārgājienos gar jūru.”

Lemberga varas pozīcijas Ventspilī jau gadiem ilgi ir ļoti stabilas, tomēr dažādos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs valstī kopumā ir ļoti pretrunīgi vērtēts politiķis, kura rīcība lielai daļai sabiedrības nav pieņemama. Kristīne Lemberga gan aicina raudzīties uz politiķu reitingiem, kas rāda ievērojamu atbalstu Lembergam (un ne tikai Ventspilī). “Uz kritiku mēs cenšamies raudzīties nevis emocionāli, bet gan racionāli: ja pārmetumos ir kāds racionāls arguments, mēs labprāt esam gatavi to uzklausīt,” apgalvo Kristīne.

“Es esmu Ušakovs”

Polarizējošus viedokļus sabiedrībā izpelnījies arī Rīgas mērs Ušakovs, kurš atšķirībā no Lemberga nav nonācis uz apsūdzēto sola, taču visādi citādi ir līdzīgā situācijā: ievērojama daļa vēlētāju (pārsvarā krievvalodīgie) viņu ļoti atbalsta, bet latviešu vidū Ušakovam ir daudz kritiķu. Iveta Strautiņa-Ušakova atzīst, ka gadījumos, kad pret viņas vīru tiek vērsta asa kritika, viņai ir dabiska vēlme aizstāvēt savu dzīvesbiedru. Pagājušogad viņa centās risināt skandālu, ko izraisīja Ušakova publicētā karikatūra, kas radīja iespaidu, ka Rīgas mērs apšauba padomju okupācijas laikā Latvijai nodarītos zaudējumus. Strautiņa-Ušakova aicināja sociālo tīklu lietotājus paust atbalstu Rīgas mēram, publicējot dramatisku attēlu ar uzrakstu “Es esmu Ušakovs”. Savā komentārā Strautiņa-Ušakova skaidroja, kāpēc viņa kā “Nila Ušakova sieva, mēra biroja vadītāja, cilvēks, kas ir strādājis kopā ar Tautas partiju, “TB”/LNNK, visbeidzot kā latviete, kas audzināta tīri latviskā garā, ievērojot visas latviešu tautas tradīcijas ar tautasdziesmām un Raimondu Paulu, kuras vecvecāki ir bijuši izsūtīti” nolēmusi publiski aizstāvēt savu vīru.

Strautiņa-Ušakova uzskata, ka viņas vīrs daudz tiek kritizēts par mazsvarīgām vai otršķirīgām lietām. Kā piemēru viņa nosauc Ušakovam uzlikto Valsts valodas centra sodu, kas tika piespriests par to, ka Ēnu dienā viņš ar krievu skolēniem sarunājies krievu valodā. “Neviens nenoliedz latviešu valodas lomu, bet šis jautājums ir pārāk politizēts. Vai tiešām mūsu mērķis ir aizliegt mēram atbildēt uz jautājumiem krievvalodīgam skolēnam krievu valodā?” spriež Iveta. Savulaik viņa atzina, ka bijusi pret 2012. gada referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un šajā jautājumā viņai ar Nilu bijuši atšķirīgi viedokļi.

Dēlu sūtīs latviešu bērnudārzā

Iveta stāsta, ka ikdienā ar vīru sarunājas gan latviešu, gan krievu valodā. “Protams, ka darba lietās, kas saistītas ar domes darbu, sazināmies latviešu valodā. Ģimenē ir tā, ka es ar dēlu runāju latviski, bet Nils – krieviski, tādēļ Toms divu gadu vecumā jau ir apguvis abas šīs valodas. Mūsu draugi smejas, ka vēl tikai vajadzētu paņemt angļu valodā runājošu auklīti, lai Toms varētu brīvi sazināties trijās valodās.”

Toms jau ir pieteikts mācībām latviešu bērnudārzā, bet par skolas izvēli pagaidām nav domāts. No vienas puses, tā ir Ušakovu pāra privāta izvēle, taču nav šaubu, ka tas tiks tulkots arī kā politisks lēmums. Piemēram, ja Ušakovs savu dēlu izlemtu sūtīt latviešu skolā, daļa viņa elektorāta to varētu uztvert teju kā nodevību. Iveta pieļauj, ka šajā jomā varētu vienoties par kompromisu un dēlu sūtīt starptautiskā skolā, kur mācības pārsvarā notiek angļu valodā.

“Es gribu ticēt, ka pa šiem astoņiem gadiem, kopš Nils Ušakovs ir Rīgas domes priekš-
sēdētājs, vēlētāji ir sapratuši, ka galvenais ir padarītais darbs, nevis politiķa tautība,” vēsta Iveta. “Protams, neesam iztikuši bez kļūdām, jo kļūdīties ir cilvēcīgi. Rīgas pašvaldībā un ar to saistītās iestādēs strādā ļoti daudz cilvēku, un skaidrs, ka ne vienmēr ir iespējams garantēt to, ka visi darbinieki būs gana kompetenti un godīgi.”

Kā uzskata Rīgas domes opozīcijas līdere Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), Ušakovs ar sievas nodarbināšanu pašvaldībā rāda sliktu piemēru, jo veidojas augsne interešu konfliktam. “Tas viss ir ļoti raksturīgi Ušakova sistēmai, kas ir absolūti necaurspīdīga un veidota pēc Putina tuvāko aprindu “Ģimenes” parauga. Savējos viņi aizstāv līdz pēdējam, kamēr tie nav saslēgti rokudzelžos,” secina Ēlerte.

Lemberga pēctece?

Neraugoties uz dažādiem korupcijas skandāliem Rīgas pašvaldībā, Ušakova vārds tajos nekur tieši nav parādījies. Atšķirībā no Lemberga, kuram jau vairāk nekā desmit gadu nākas piestaigāt uz tiesas sēdēm, lai mēģinātu pierādīt, ka viņš nav vainīgs izvirzītajās apsūdzībās. Lemberga reputācija gan nemulsināja viņa tagadējo sievu Kristīni, kas Ventspils pašvaldībā sāka strādāt jau 2004. gadā. “Šajā ziņā viņiem izveidojies labs tandēms, un Kristīnei ir ļoti liela ietekme uz pašvaldības darbu,” spriež Ventspils opozīcijas deputāts Aivis Landmanis. “Lemberga sieva ir deleģēta pārstāvēt Ventspils intereses Rīgā, rūpēties par Eiropas fondu naudas piesaistīšanu. Nevar noliegt, ka viņa ir ļoti zinoša šajos jautājumos.”

Kristīne savulaik Finanšu ministrijā darbojusies ar Eiropas Savienības projektiem, un tieši tur viņu noskatīja ventspilnieki, kas nolēma viņas zināšanas izmantot savā labā. Jāteic, ka tas izdevies ļoti veiksmīgi, jo Ventspils jau gadiem ilgi saņem neproporcionāli lielu daļu no ES fondu naudas kopējā pīrāga. Lielāko daļu šī laika Kristīne faktiski dzīvoja nevis Ventspilī, bet Pierīgā, un tikai pēc kāzām ar Lembergu pārvācās uz piejūras pilsētu. Viņa stāsta, ka Ventspilī ir gandarīta par iespēju redzēt sava darba augļus, novērtēt pilsētas attīstību.

Ventspilī jau kādu laiku klīst runas, ka Lembergs gatavo Kristīni viņa pēcteces lomai, ja kādu dienu nevarēs vai negribēs pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus. Taču kandidēt vēlēšanās viņa vēl nav uzdrošinājusies, un pati uzsver, ka šobrīd viņas prioritāte ir bērni un ģimene. “Pašvaldība jau nav nekāda monarhija, kur amats tiek nodots citam ģimenes loceklim. Pilsētas galvu izraudzīsies iedzīvotāji, kam pašvaldību vēlēšanās ir iespēja izvēlēties starp vairākiem sarakstiem,” uzsver Lemberga. Tomēr viņa arī neizslēdz iespēju, ka kādu dienu varētu kandidēt vēlēšanās un ieņemt politisku amatu.

Savs bizness

Līdzīgu iespēju pieļauj arī Strautiņa-Ušakova, kas nav kandidējusi vēlēšanās un nekandidē arī šoreiz. Viņa atzīst, ka vēl nav aizdomājusies par “plānu B” gadījumam, ja pašvaldību vēlēšanās “Saskaņa” tomēr zaudēs vairākumu Rīgas domē un viņai nāksies zaudēt savu amatu. “Pēc izglītības esmu juriste un vienmēr varēšu atsākt advokātes praksi, kas šobrīd ir apturēta,” stāsta Iveta.

Savulaik viņa darbojusies arī kā maksātnespējas administratore, bet attālinājusies no šīs jomas, kas viņai neesot gājusi pie sirds. “Kad strādāju ar ārzemju klientiem, redzēju, ka viņus ļoti uztrauca jautājumi par iespējamo maksātnespējas procesa ierosināšanu, jo tas apkauno uzņēmuma labo vārdu un draud ar klientu zaudēšanu. Latvijā diemžēl bieži vien ir vērojami citi tikumi: SIA “Bērziņš” tiek veikli pārveidots par SIA “Pūpolītis”, un tas nekas, ka uzņēmums daudziem palicis parādā. Sak, piedodiet, tā sanāca.”

Juristes gaitās Strautiņa iepazinās ar tagadējo Nacionālās apvienības politiķi Baibu Broku un kļuva par labām draudzenēm, bet jau pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām radās divdomīga situācija, jo Brokas kā Nacionālās apvienības saraksta līderes mērķis bija gāzt Ušakovu no pašvaldības vadītāja troņa. Tā kā Brokai no savas partijas biedriem nācies uzklausīt daudz pārmetumu par draudzību ar Ušakova sievu, Iveta vēsta, ka pēdējā laikā viņas vairs neuztur ciešas attiecības.

Ušakovam un Brokai ir ienesīgi amati Rīgas brīvostas valdē, kurā darbojas arī ietekmīgais Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņa sieva Ginta atšķirībā no Ušakova un Lemberga sievām spējusi izvairīties no liekas publicitātes. Gintai Amerikai ir pašai savs bizness; viņa izveidojusi un vada trikotāžas apģērbu ražošanas uzņēmumu “Ameri”. Pēc izglītības Ginta ir ekonomiste, bet adīšana vienmēr bijusi viņas aizraušanās. “Šis bizness ir mans aicinājums. Priecājos, ka varu nodrošināt darbu cilvēkiem; viņi var strādāt un saņemt algu tepat Latvijā, nevis doties peļņā uz ārzemēm,” stāsta Ginta. Vīrs par viņas biznesu neesot pārāk interesējies; pat ne reizes nav viesojies uzņēmuma ražotnē. Viens no SIA “Ameri” darbības veidiem ir skolēnu formas tērpu izgatavošana, bet Ginta noliedz, ka tas varētu radīt interešu konfliktu. “Skolēnu formas tērpu ražošana mums veido ap 20% no kopējā apgrozījuma, un lielākā daļa pasūtītāju ir ārpus Rīgas. Šajā biznesā ir normāla konkurence; mēs nebūt neesam vienīgais formas tērpu ražotājs.”

Latgales cariene

Savs bizness ir arī Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (“Saskaņa”) sievai Olgai, turklāt tajā apgrozās daudz lielākas naudas summas. Olgai kopā ar Bartaševiča tēvu un brāli pieder celtniecības firmas, kas Latgalē īstenojušas daudzus vērienīgus projektus.

Kā rakstīja portāls “Kompromat.lv”, ar Bartaševičiem saistītās firmas nereti uzvarējušas pašvaldību rīkotajos būvdarbu konkursos, un Olga Bartaševiča pat esot izpelnījusies iesauku “Latgales cariene”. Kad šo informāciju pārpublicēja laikraksts “Ludzas Zeme” (tas tiek izplatīts arī Rēzeknē), Bartaševičs ar sievu iesūdzēja laikrakstu tiesā un pieprasīja 10 000 eiro kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Rēzeknes tiesa daļēji apmierināja šo prasību un piesprieda laikrakstam izmaksāt Bartaševičiem katram pa 3000 eiro.

“Ludzas Zemes” galvenā redaktore Laima Linuža stāsta, ka laikraksts ir pārsūdzējis tam nelabvēlīgo spriedumu. Bartaševiču pāra vēršanos pret kaimiņu rajona laikrakstu viņa uzskata par mēģinājumu aizbāzt muti presei, jo vietējie žurnālisti jau esot iebiedēti. Linuža ir neizpratnē, kāpēc Olga Bartaševiča apvainojusies par viņai veltīto apzīmējumu “Latgales cariene”. “Manuprāt, tas ir kompliments, kas parāda, ka viņa ir ietekmīga persona.”

Ietekmīgas dāmas

Iveta Strautiņa-Ušakova

Dzimusi 1978. gada 10. februārī

Mācījusies Rīgas 64. vidusskolā un Latvijas Universitātē

Strādājusi par zvērinātu advokāti un maksātnespējas administratori, bijusi tieslietu ministra biroja vadītāja

Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova padomniece kopš 2009. gada, kopš 2011. gada viņa biroja vadītāja

2014. gadā apprecējās ar Ušakovu; 2015. gadā laida pasaulē dēlu Tomu; audzina dēlu Edgaru no pirmās laulības ar miljonāra Ivara Strautiņa dēlu Jāni

Kristīne Lemberga

Dzimusi 1978. gada 28. jūnijā

Mācījusies Rīgas 1. ģimnāzijā, Konkordijas universitātē Igaunijā un Latvijas Universitātē

Strādājusi Ekonomikas un Finanšu ministrijās

Ventspils domē strādā kopš 2004. gada

2015. gadā apprecējās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pagājušogad laida pasaulē dēlu Artūru, audzina dēlu Martinu Kristoferu no pirmās laulības

LA.lv