Kallasa: Ja Krievijas armija būs liela, ja tās militārais budžets būs tik liels, kāds tas ir pašlaik, viņi gribēs to atkal izmantot 0
Miera centieni Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu pēc ASV un Ukrainas sarunām aizvadītajā nedēļas nogalē varētu nonākt izšķirošajā posmā, pirmdien pieļāva Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.
“Šī varētu būt izšķiroša nedēļa diplomātijai,” ierodoties uz ES dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmi, žurnālistiem Briselē izteicās Kallasa.
“Vakar mēs dzirdējām, ka sarunas ASV bija grūtas, bet produktīvas,” norādīja EK prezidente, piebilstot, ka pirmdien viņai paredzētas sarunas ar Ukrainas ārlietu un aizsardzības ministriem.
Kallasa atkārtoti pauda ES nostāju, ka blokam ir jāpastiprina spiediens uz Krieviju, nosakot jaunas sankcijas pret Maskavu un vienojoties par to, ka ES iesaldētie Krievijas aktīvi būs pieejami Kijivai kā aizdevums.
Viņa arī aicināja sniegt papildu militāro, finansiālo un humāno atbalstu, lai Ukraina “spētu izturēt un pārspēt Krieviju”.
Viens no strīdīgajiem jautājumiem, par ko notiek diskusijas starp Vašingtonu un Kijivu, ir iespējamie Ukrainas bruņoto spēku lieluma ierobežojumi nākotnē.
Kallasa noraidīja šo ideju, uzsverot, ka “Krievijas armija ir tā, kas patiesībā rada risku visiem”.
“Ja Krievijas armija būs liela, ja tās militārais budžets būs tik liels, kāds tas ir pašlaik, viņi gribēs to atkal izmantot,” viņa brīdināja.
Kallasa izvairījās no jautājuma par to, vai viņa uzticas ASV administrācijas spējām atrast labu risinājumu Ukrainai.
“Ukraiņi tur ir vieni. Ja viņi būtu kopā ar eiropiešiem, viņi noteikti būtu daudz spēcīgāki. Bet es ticu, ka ukraiņi paši par sevi iestāsies,” viņa paziņoja.
Jau vēstīts, ka svētdien Floridā tikās ASV un Ukrainas delegācijas, bet otrdien ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajam sūtnim Maskavā planota tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Puses apspriež iespējamo miera plānu.
ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija ļoti labvēlīgs Krievijai. Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.
ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā pirms nedēļas ASV plāns tika mainīts, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču aģentūra “Bloomberg” norāda, ka sarunas joprojām bremzē tie paši šķēršļi, kas iepriekš.
