Publicitātes foto

Ar pāris gadu nokavēšanos uz Latvijas kinoekrāniem nonāk “Samsara”, kuras autori piecu gadu laikā apbraukuši 25 pasaules valstis, iegūstot iespaidīgu izejmateriālu poētiskai dokumentālajai filmai.

Lasītākie

Veselam

Tos patērē teju katrs: šie 5 pārtikas produktu veidi lēnām bojā jūsu smadzenes un palielina demences risku

Kokteilis

Personības TESTS: Izvēlies vienu simbolu un uzzini, vai esi uz pareizā dzīves ceļa

“Ielieciet šos miera plānus savos nebinārajos dibenos!” Krievijas amatpersonas reaģē uz aicinājumu izsludināt pamieru

Lasīt citas ziņas

Grandiozas dabas ainavas, cilvēku radīti arhitektūras un tēlniecības brīnumi un mūsdienu civilizācijas blaknes – šī trijotne saista dokumentālās filmas “Samsara” kadrus, kurā savu vietu atraduši gan Āfrikas pirmiedzīvotāji, gan Gizas piramīdas, gan Šanhaja un Pekina, gan Raudu mūris un Petras klintī cirstās ēkas, gan Kapadokijas kalni un Dubaijas debesskrāpji, gan Versaļas pils un Senmišela kalns, Monblāns un “Katrīnas” sekas Ņūorleānā, Bali dejotājas un budistu mūki, Parīzes Dievmātes katedrāle un Manilas ielas, Svētā Pētera bazilika un Jūtas Nacionālais dabas parks, un tas, protams, nebūt nav viss. Turklāt režisors un operators, un idejas autors vienā personā Rons Frike parūpējies par gleznainu kadru kompilāciju, kas, samontētas un mūzikas pavadītas, raisa jaunas sakarības, nāvei, dzīvei un dzimšanai piešķirot simboliska akta nozīmi. Musulmaņu pūļi Mekā, simtiem dejotāju Ķīnā, uz konveijera drošā nāvē ierautas vistas un mākslīgi veidotais skaistuma kults – mūsdienu sabiedrības attiecības un apšaubāmās morāles eksistence ne velti “Samsaru” ļāva iekļaut Toronto Starptautiskā kinofestivāla programmā, kur šī filma piedzīvoja pirmizrādi, izpelnoties pamatotus aplausus gan par tehnisko risinājumu, gan koncepciju, gan tās realizēšanu, kurā narāciju aizstāj neprātīgi skaista bilde.