Pirms 500 gadiem katolicisma reformators Mārtiņš Luters pārsteidza ar pārdrošu rīcību 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 500 gadiem katolicisma reformators Mārtiņš Luters Vitenbergā pie pilsētas vārtiem, Vitenbergas universitātes studentiem palīdzot, publiski sadedzināja Romas pāvesta Leo X bullu jeb dekrētu “Exsurge Domine”, kurā tas pieprasīja, lai viņš 60 dienu laikā atsauktu daļu savu slaveno 1517. gada 95 teoloģisko tēžu, pretējā gadījumā draudot ar izslēgšanu no katoļu baznīcas. Bulla bija izdota 15. jūnijā, bet reformācijas aizsācējs ne mirkli negrasījies tajā ieklausīties.
Uz pāvesta pretenzijām viņš reaģēja ar dažādiem tā laika izpratnē ķecerīgiem pretrakstiem un 30 tēzēm par kristīga cilvēka brīvību.
Bullas sadedzināšana kļuva par vienu no spilgtākajām reformācijas vēstures epizodēm. Pēc viduslaikiem tik neiedomājamas pārdrošības 1521. gada 3. janvārī sekoja nākamā bulla, kurā Luteru nu jau oficiāli atzina par ķeceri jeb herētiķi. Tomēr reformācijas ideju un Lutera cienītāju skaits vācu zemēs bija tiktāl audzis, lai katoļu baznīca nevarētu viegli panākt, ka viņu kā ķeceri arestē un soda ar nāvi.
Saksijas, Hesenes, Prūsijas zemes un to valdnieki bija Lutera pusē. Viņu atbalstīja daudzi dižciltīgie, kā arī pilsētas. Kad “Vitenbergas ķeceris” arī turpmāk atteicās mainīt uzskatu, ka esošais katolicisms ir pārāk attālinājies no Kristus mācības, Vācu Svētās Romas imperators Kārlis V 1521. gada 6. maijā parakstīja tā saukto Vormsas ediktu, pasludinot Luteru ārpus likuma, bet viņa rakstus par iznīcināmiem.
Lutera intelekta cienītājam Saksijas kūrfirstam Frīdriham III Gudrajam nācās spītīgo teologu uz gadu paslēpt Vartburgas pilī, kur viņš vadīja laiku, pārtulkojot Jauno Derību vācu valodā.
