Krievijas imperatora kronis.
Krievijas imperatora kronis.
Arhīva foto

Pirms 300 gadiem Krievijas cars Pēteris I pēc uzvarētā Ziemeļu kara pasludināja sevi par “Tēv­zemes Tēvu “ 26

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22
Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80
Lasīt citas ziņas

Pirms 300 gadiem Visas Krievijas cars Pēteris I Romanovs pēc uzvarētā Ziemeļu kara un jaunu teritoriju, tajā skaitā Vidzemes un Igaunijas, iegūšanas no Zviedrijas Sanktpēterburgā pasludināja sevi par “Tēv­zemes Tēvu (Отeц Отечествa) un Viskrievijas imperatoru Pēteri Lielo”.

Tādējādi Pēteris I ieguva gan augstāko laicīgo, gan arī garīgo varu valstī. Krievija kļuva par impēriju un pieteica sevi kā Eiropas lielvaru. Oficiāli skaitījās, ka jaunie tituli ir Senāta un pareizticīgās baznīcas sinodes dāvana caram, atsaucoties uz “Romas Senāta tradīcijām”, taču tā, protams, bija paša Pētera I vēlme un ideja.

CITI ŠOBRĪD LASA
Turpinot valsts rietumnieciskošanu, tika nolemts atteikties no agrākajiem Krievijas valdniekiem tradicionālās Monomaha cepures, tās vietā par valdnieka regāliju izvēloties Rietumeiropā ierasto kroni.

Kronēšanas un jaunā titula uzsaukšanas ceremoniju pavadīja 125 karakuģu lielgabalu salūts Ņevā, kā arī karaspēka vienību šauteņu zalves. Uguņošana jaunās impērijas galvaspilsētā turpinājās līdz pulksten trijiem naktī.

Ceremonijā piedalījās daudzu valstu diplomāti, taču ne visas valstis steidzās atzīt cara jaunos titulus un Krieviju kā impēriju. Viena no pēdējām 1764. gadā to izdarīja Žečpospoļita, tas ir, Polijas un Lietuvas karaliste.

Krievijas impērija kā valsts, kurā valda Romanovu dinastija, turpināja pastāvēt līdz 1917. gada Februāra revolūcijai, līdz pēdējais imperators Nikolajs II atteicās no troņa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.