1890. gada 12. janvārī. Padomju Igaunijas “premjers”, kas ņēma nelabu galu 0
Pirms 130 gadiem Heimtali ciemā Viljandi apkaimē piedzima igauņu ārsts un dzejnieks Johanness Varess (literārais pseidonīms Barbaruss) – vēsturē vairāk pazīstams kā 1940. gada jūnijā padomju okupētās Igaunijas marionešu valdības “premjerministrs” un “valsts galva”, okupētās Latvijas Augusta Kirhenšteina analogs Igaunijā.
Pēc Igaunijas iekļaušanas PSRS Varess-Barbaruss kļuva par Igaunijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāju
un formāli tāds palika visus Otrā pasaules kara gadus, tos pavadīdams evakuācijā Krievijā.
Uzskata, ka, gatavojot okupāciju, padomju emisāri jau vismaz 1939. gada vasarā nolūkoja un sāka apstrādāt potenciālos kadrus, kam pēc gada pieklājās uzņemties “tautas valdību” vadītāja lomas.
Pie Kirhenšteina biežāk sāka vērsties PSRS sūtniecības darbinieks Mihails Vetrovs un lietuvieti Justu Paļecki sagatavoja sūtniecības Kauņā sekretārs Fjodors Moločkovs, bet Varesa-Barbarusa gadījumā tas bija PSRS sūtniecības Igaunijā sekretārs, reizē vietējās padomju aģentūras vadītājs Vladimirs Bočkarevs.
Varesam-Barbarusam bija ārsta prakse Pērnavā, un tur ar viņa “izstrādi” nodarbojās PSRS pārstāvniecības preses atašejs, aģentūras TASS korespondents P. Izmestjevs.
No Latvijas un Lietuvas “kolēģiem” Varess-Barbaruss atšķīrās ar to, ka 1946. gada 29. novembrī gāja bojā līdz mūsdienām nenoskaidrotos apstākļos
savā Igaunijas PSR AP prezidija priekšsēdētāja dzīvoklī Kadriorgas pilī Tallinā.
Viņa līķi ar “Walter” pistoli rokā atrada vannasistabā. Visbiežāk min, ka Varess-Barbaruss izdarīja pašnāvību, jo bijis smagi slims. Pēc citas versijas, viņš nošāvies, nelabu nojausmu mākts, jo jutis čekas spiedienu.
Vēl pastāv versija, ka čekisti viņu nošāvuši, inscenējot pašnāvību. Katrā ziņā padomju prese 1946. gadā pasludināja, ka Johanness Varess-Barbaruss vienkārši miris, tomēr ļoti ātri sāka cirkulēt baumas, ka viņa nāve nav bijusi gluži dabiska.
