Pirms 100 gadiem līdz ar Krimas ieņemšanu un Vrangeļa karaspēka sakāvi beidzās Krievijas Pilsoņu karš 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem līdz ar Krimas ieņemšanu un “balto” ģenerāļa Vrangeļa karaspēka sakāvi Perekopa operācijā faktiski beidzās Krievijas Pilsoņu karš. Lielinieki bija uzvarējuši, un savu lomu tajā spēlēja arī sarkanie latviešu strēlnieki.
Vrangelis sakāvē vainoja Angliju un Franciju – tās neesot viņam sniegušas pienācīgu militāro palīdzību. Krimu Rietumu sabiedroto valstu sarūpētajos kuģos pameta ap 150 tūkstošu bēgļu, kas vispirms devās uz Stambulu. Pilsēta tādam ļaužu pieplūdumam nebija gatava.
“Visas telpas pārpildītas, dzīvokļi sadārdzināti, slimnīcas nespēj uzņemt visus ievainotos un slimos, iestājies ēdamvielu trūkums. Anglijas, Francijas un Amerikas priekšstāvji mēģina bēgļu stāvokli atvieglināt,” dažas dienas vēlāk ziņoja avīzes Latvijā.
Aktualizējās jautājums, kas notiks tālāk. “Vai atraisītā lielinieku cīņas enerģija meklēs sevīm kādus jaunus objektus apkarošanai?” vaicāja “Latvijas Vēstnesis”.
Bija pamatotas bažas, ka “apkarojamie objekti” var izrādīties kaimiņi, vispirms jau Polija. Tomēr novērotāji vēl nevēlējās līdz galam ticēt, ka pretlielinieciskā “balto” kustība ir sevi izsmēlusi.
No otras puses, Vrangeļa armijas sakaušanu un padzīšanu no Krievijas Latvijā uzņēma ar zināmu atvieglojumu, jo tā pavēra ceļu līdz tam diplomātisku iemeslu dēļ aizkavētajai Baltijas valstu starptautiskajai atzīšanai “de iure”.
Rietumvalstīm vairs nebija pamata manipulēt ar Krievijas nedalāmības jēdzienu. Jāpiebilst, ka tūlīt pēc pēdējā nozīmīgā pretinieka sakaušanas 28. novembrī tika izformēta Latviešu strēlnieku divīzija. Lieliniekiem tā vairs nebija nepieciešama, turklāt tie baidījās, ka strēlnieki kā organizēts un disciplinēts spēks var kļūt bīstami.
