1930. gada 11. februārī. Latvijā 1,9 miljoni iedzīvotāju 0
Pirms 90 gadiem Latvijā noritēja kopš valstiskuma iedibināšanas jau trešā tautas skaitīšana. Aptaujas lapas sāka iznēsāt plkst. 11 un nākamajā dienā tās atkal savāca.
Uzdevumu visā Latvijā veica 12 516 skaitītāji, tostarp lauku apvidos tie lielākoties bija “inteliģentie lauksaimnieki”, bet pilsētās arī tā sauktie inteliģentie bezdarbnieki, studenti un skolēni.
Starp standarta jautājumiem par dzimumu, ģimenes stāvokli, pavalstniecību, nacionalitāti, ticību un vecumu bija iekļauti arī neparastāki.
Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējām reizēm, jaunums bija jautājums līdz vienam gadam vecu zīdaiņu mātēm – kā tās baro savu mazuli: “Baro mākslīgi, ar krūti, vai ar krūti un mākslīgi.” Pēc ieceres, atbildēm bija jāpalīdz noskaidrot augstās zīdaiņu mirstības iemeslus.
Vēl viens jauninājums bija sadaļa “Fiziski trūkumi (akls, mēms, kurls, kurlmēms, trūkst roka vai kāja)”. Galvenais uzdevums 1930. gadā bija noskaidrot iedzīvotāju nodarbošanās veidus.
Aptauju pavadīja politiska rakstura kaislības, kas vairāk skāra Latgali.
Baumoja, ka tur notiekot aģitācija, lai latgaliešus un baltkrievus pārliecinātu reģistrēties par poļiem, lielkrieviem vai pat vāciešiem, jo šīs diasporas vēloties palielināt savu ietekmi.
Savukārt atsevišķas krievu aprindas saskatīja “krievu apvainojumu” apstāklī, ka instrukcijās skaitītājiem bija piekodināts nacionalitātes ailē rakstīt nevis vienkārši “krievs”, bet norādīt “lielkrievs”, “baltkrievs” vai “ukrainietis”.
Tautskaitei noslēdzoties, izrādījās, ka, salīdzinot ar 1925. gadu, Latvijas iedzīvotāju skaits nedaudz pieaudzis no 1,844 līdz 1,9 miljoniem. Latviešu īpatsvars sasniedza 73,4%. Vairākums iedzīvotāju – 66% – dzīvoja laukos.
