1932. gada 12. augustā. Liels naudiņu atradums 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja par “lielāku vecas naudas atradumu”. Proti, Smārdes pagasta Gaiķu mājās, pavasarī kartupeļus stādot, blakus Pirmā pasaules kara laiku granātas bedrei, pie agrākās vācu pozīciju ierakumu līnijas tika atrastas māla krūzes lauskas ar lielāku daudzumu sīku senlaiku monētu.
Acīmredzot Krievijas armijas raidītā šāviņa sprādziens savulaik to bija izcēlis virspusē un reizē saplēsis. Vasaras beigās Gaiķu saimniece Zīberta bija nolēmusi, ka atradums – 2766 monētas un vēderainās krūkas lauskas – tomēr atdodamas Vēsturiskajam vēstures muzejam. “Tās ieglabātas zemē, domājams, Lielā ziemeļu kara laikā ap 18. gadsimta sākumu vai 17. gadsimta beigās.
Atrastās naudas, patiesībā “naudiņas”, ir tā dēvētās “artaviņas” mūsu tagadējo viensantīma gabalu lielumā. Tikai kādas 8 monētas ir mazliet prāvākas – sudraba ortas vai fimberi. Naudas ir pa daļai zviedru, pa daļai poļu: zviedru ķēniņa Kārļa XII un poļu ķēniņa Jāņa Kazimira laikā. Naudas krājuma nodevēja no muzeja vairāk nevēlējās saņemt, kā vienīgi savus ceļa izdevumus. Viņa pilnīgi bija apmierināta ar 10 latu atlīdzību,” tā laikraksts.
Latvijas numismātikā šis ir pazīstams kā Gaiķu depozīts, kurā pārsvarā liktas zviedru un poļu 17. gadsimta vara naudiņas – šiliņi jeb solidi, bet ir arī Rīgas brīvpilsētas laikos, 1570. gadā, kaltie, kas ir senākie šajā depozītā, kamēr jaunākā monēta nākusi no 1701. gada.
Ar sudraba naudu droši vien būs domāti poļu laikos ieviestie trīspelheri.
Pētnieki vēlāk noskaidroja, ka starp poļu vara monētām daļa bijušas viltotas.
Vienību skaita ziņā Gaiķu depozīts ir viens no lielākajiem, kādi jebkad Latvijas teritorijā atrasti. Mūsdienās tas glabājas Nacionālā vēstures muzeja krājumā.
