1939. gada 1. septembrī. Otrā pasaules kara sākums 0
Pirms 80 gadiem ap puspieciem no rītā līdz ar vācu armijas uzbrukumu visā Vācijas–Polijas robežas garumā sākās karadarbība.
Vācu aviācija uzlidoja poļu kara lidlaukiem un pilsētām, kaujas kuģis “Schleswig-Holstein” sāka apšaudīt poļu nocietinājumus un militārās noliktavas Vesterplatē pie Dancigas (Gdaņskas), kājnieki un tanki pārgāja robežu.
Karadarbībā piedalījās arī nacistiskās Vācijas satelītvalsts Slovākijas armija. Jau 1. septembra pēcpusdienā par kara sākumu raksta Latvijas avīzes, bet valsts vadītājs Kārlis Ulmanis, pasniedzot zobenus jaunajiem leitnantiem Kara skolas izlaidumā, novēl tiem būt “cietiem kā zobena tērauds”.
Latvijas armijā ir trauksmes stāvoklis, atceļ visus atvaļinājumus, sāk iesaukt daļu rezervistu. Ulmanis paraksta neitralitātes deklarāciju: “Pasludinu, ka karā, kas izcēlies starp ārvalstīm, Latvija ievēros stingru neitralitāti.”
3. septembrī karu Vācijai pieteica Polijas sabiedrotās Anglija un Francija, līdz ar to divu valstu militārais konflikts pieņēma Eiropas mērogus. Tiesa, ne angļi, ne franči aktīvas darbības frontē nesāka, un ne velti posmu līdz 1940. gada maijam sauc par “dīvaino karu”.
Savāda bija arī Latvijas armijas vadības rīcība – paaugstinātā kaujas gatavība tika atsaukta 1939. gada oktobrī, pēc Staļina uzspiestā padomju armijas kontingenta izvietošanas Kurzemē. 1. novembrī uz mājām atlaida arī iesauktos rezervistus.
