1939. gada 4. janvārī. “Laikmetīgas” mājas arhīvam 0
Pirms 80 gadiem tika pabeigta un iesvētīta jaunuzceltā Valsts arhīva, mūsdienās Latvijas Nacionālā arhīva piecstāvu ēka Slokas ielā 16. Tā bija piebūve arhīva vēl 1931. gadā ieņemtajai bijušā pilsētas lombarda ēkai (celta 1913. gadā). Jaunbūvi sāka 1936. gadā nolūkā sarūpēt arhīvam vietu, kur visus dokumentus glabāt vienuviet, nevis izkaisīti pa daudzām glabātavām. Prese uzsvēra, ka jaunā ēka ir ugunsdroša un atbilst laikmeta prasībām.
Tiesa, arī agrākais lombards ar fasādi pret Kalnciema ielu savulaik ticis būvēts ļoti izturīgs, “ka pa pirmā stāva grīdu var braukt pat lokomotīve” – tas arī bija noteicis, kādēļ tur droši izvietojamas arhīva dokumentu tonnas. Jaunajā korpusā svarīgi bija, ka telpas izbūvēja gaišas un ar ventilāciju.
“Gaismai un svaigam gaisam arķīvu darbinieku dzīvē liela nozīme, jo ne velti statistika liecina, ka katrs arķīva darbinieks pēc 20 gadu darba saslimst ar kādu iekšēju kaiti,” rakstīja avīze “Rīts”. Piebūves atklāšanu veica izglītības ministrs Jūlijs Auškāps, runā norādot, ka “daudzi strīdi un neskaidrības mūsu tautas vēstures pētīšanā būtu izpalikuši, ja vajadzīgie dokumenti nebūtu izkaisīti pa visām debess pusēm”. Pasniedzot simboliskās nama atslēgas Valsts arhīva direktoram Jānim Bērziņam, ministrs novēlēja: “Lai tā tiešām būtu atslēga, ar kuru varētu atslēgt tautas pagātni.”
Daļa līdzšinējo arhīva telpu tajā pašā 1939. gadā tika atslogota, pārvedot ap 100 tonnas mazāk svarīgu dokumentu glabāšanai Rundāles pilī.
