Profesore Rozentāle atklāj vienkāršu veidu, kā ilgāk palikt jaunam 0
Gripas vakcīna palīdz cilvēkam nenovecot – mīts vai patiesība? TV24 raidījumā “Dienas personība” skaidrību vieš Baiba Rozentāle, RSU profesore, RAKUS stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” galvenā ārste.
Rozentāle atbild: “Jebkura vakcīna palīdz nenovecot tik ātri. Tādā ziņā, ka cilvēks neslimo. Vismaz ar tām infekcijām, kur ir dažādu orgānu bojājumi. Pie gripas bojājas sīkie asinsvadi, kaulu smadzenes, sirds muskulis, plaušas, ir asins izplūdumi perifērajā cirkulācijā.”
Profesore uzdod retorisku jautājumu: Kā gan cilvēks var nesaglabāties ilgāk jauns, ja ķermenim visas šīs kaites izpaliek. Viņa uzsver, ka vakcīnas nepadara cilvēkus jaunākus gadu ziņā, bet gan padara mūs veselākus, saglabājot mūsu veselību, jauneklību, mundrumu.
Kā vēsta “One Health Trust”, pasaules iedzīvotāju skaits strauji noveco. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka līdz 2050. gadam pasaulē būs 2,1 miljards cilvēku, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un vairāk. Galvenā baža saistībā ar sabiedrības novecošanos ir arvien pieaugošais cilvēku skaits, kuri ir fiziski vājāki un kuriem nepieciešama pastāvīga medicīniskā aprūpe — izaicinājums, kas prasa spēcīgāku politiku veselības aprūpes izglītības, apmācības un infrastruktūras uzlabošanai.
Prognozēts, ka līdz 2050. gadam aptuveni 77 procenti cilvēku vecumā no 65 gadiem un vairāk dzīvos valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Šajos reģionos ierobežotie resursi apgrūtina piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei.
Veselīga novecošanās koncentrējas uz veselības pasliktināšanās palēnināšanu, kas bieži nāk līdz ar vecumu, palīdzot cilvēkiem dzīvot ilgāk un aktīvāk. Tas vienlaikus samazina veselības aprūpes izmaksas un veicina produktivitāti. Veselīgas novecošanās atbalstīšanai būtiska nozīme ir lētu slimību profilakses pasākumu ieviešanai, jo tie bieži ir ilgtspējīgāki nekā slimību ārstēšana, kad tās jau ir attīstījušās.
Vakcinācija šajā procesā ieņem ļoti svarīgu lomu. Tiek izstrādātas jaunas vakcīnas pieaugušajiem, tomēr tādi faktori kā imūnsistēmas dabiskā novājināšanās ar vecumu un sabiedrības atturība pret vakcinēšanos var ierobežot to efektivitāti.
Lai pieaugušo vakcinācija būtu efektīvāka, ir jāstiprina vakcinācijas programmas, pārdomājot to izstrādi un īstenošanu. Galvenās jomas, kam jāpievērš uzmanība, ir kombinēto vakcīnu izmantošana, vakcinācijas grafiku ievērošana un vakcīnu pieejamības uzlabošana, īpaši attālos vai zemu un vidēju ienākumu reģionos. Ir svarīgi risināt vakcīnu šaubu iemeslus un īstenot informatīvas kampaņas, lai mazinātu dezinformāciju par vakcīnu drošumu un efektivitāti.
