1992. gada 22. novembrī. Daugavpilī atklāta piemiņas zīme bojāgājušajiem poļu karavīriem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Daugavpilī starp Satiksmes un Vanagu ielu, tā sauktajā Slobodkā, vietā, kur starpkaru laikā atradās Polijas militārā kapsēta un atdusējās 237 kaujās par Latgales atbrīvošanu 1920. gadā kritušie poļu karavīri, tika atklāta piemiņas zīme – 13 m augsts dzelzsbetona krusts, tā atjaunojot cīņās pret lieliniekiem bojāgājušo poļu karavīru piemiņu.
Šajā vietā jau 1928. gada 22. jūnijā ar Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala līdzdalību bija atklāts pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka projekta veidotais piemineklis ar marmora plāksnēm apšūta sarkofāga formā.
Metāla plāksne uz tā poļu valodā vēstīja: “Varonīgajiem poļu karavīriem, kuri krituši par Latvijas neatkarību.”
Toreiz tajos pašos brāļu kapos bija apglabāti arī vairāk nekā 150 Krievijas impērijas armijas poļu tautības karavīru, kritušu kaujās pie Daugavpils Pirmā pasaules kara laikā. Dīvainā kārtā kapsēta izrādījās traucējoša padomju okupācijas varai un 1955. gada februārī saskaņā ar Daugavpils pašvaldības lēmumu daļu kapu nolīdzināja ar zemi, lai šajā vietā iekārtotu smilšu un grants karjeru.
Izrakto kapsētas smilti, neskatoties uz to, ka tajā atradās poļu karavīru kauli, izmantoja šoseju būvei no Daugavpils uz Demeni un Krāslavu. Kapsētu pilnībā likvidēja 1970. gadā, bet, kad tā vairs nebija vajadzīga kā karjers, piemēroja atkritumu izgāztuvei. 1992. gadā uzstādītais krusts veidots pēc mākslinieka Romualda Gibovska un arhitektes Vandas Bauļinas projekta. Uzraksts pie krusta pamatnes poļu valodā stāsta: “Poļu karavīriem, kritušiem šajā zemē.”
