Valsts svētkos jābūt gataviem jebkam, lai laikapstākļi nesagādātu nepatīkamu pārsteigumu; arī uz ceļa jāuzmanās 0
Otrdien gaiss iesils līdz 0…+5 grādiem un daudzviet pa laikam ir gaidāmi nokrišņi – lietus, slapjš sniegs, bet austrumos arī sniegs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.
Tomēr brīžiem debesis arī skaidrosies, prognozē sinoptiķi.
Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, dienas pirmajā pusē piekrastē brāzmās vēl sasniedzot 14 metrus sekundē.
Rīgā brīžiem starp mākoņiem uzspīdēs saule. Pa laikam gaidāms lietus un slapjš sniegs. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu vējš, bet maksimālā gaisa temperatūra būs līdz +3…+4 grādi.
Kā informē sinoptiķi, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā 1918. gada 18. novembrī Rīgā valdīja vēlam rudenim raksturīgi laika apstākļi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +2,2 grādi, dienā gaisam iesilstot līdz +5 grādiem, bet naktī gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +0,9 grādiem. Nokrišņu šajā dienā nebija.
Sinoptiķi norāda, ka vēsturiski ir pieredzēti gan rudenīgi silti, gan ziemīgi auksti un sniegoti svētki. Vissiltākais 18. novembris bija 2020. gadā, kad valstī vidējā diennakts gaisa temperatūra bija +9 grādi. Todien teju visās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Bauskā uzstādīts Latvijas 18. novembra rekords +12,2 grādi.
Savukārt aukstākais 18. novembris piedzīvots 1998. gadā, kad Latvijas vidējā diennakts gaisa temperatūra bija -10,6 grādi, savukārt dienas minimālās gaisa temperatūras rekords pieder 1965. gadam, kad Mērsragā tika novērots -18,1 grāds.
Lai gan gandrīz katru gadu kādā no valsts reģioniem 18. novembrī nav nokrišņu, kopš 1945. gada visā Latvijā 18. novembris bez nokrišņiem ir pavadīts sešas reizes, un vēl septiņas reizes lietus bija tikai vietām, vidēji Latvijā nokrišņu daudzumam nesasniedzot 0,1 milimetru (mm). Nokrišņiem bagātākais 18. novembris bija 1991. gadā – vidējais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā bija 15,8 mm, bet Sīļos diennakts nokrišņu daudzums bija 29,3 mm.
Tikmēr kopš 1946. gada visbiezākā sniega sega 18. novembrī novērota 1992. gadā Rēzeknē – 27 centimetri.
Savukārt kopš 1966. gada piecas reizes 18. novembrī vēja brāzmas kādā no Latvijas reģioniem sasniedza vētras spēku jeb vismaz 20,8 metrus sekundē, no kurām divas reizes – 1967. un 1978. gadā – vēja brāzmas sasniedza arī stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 metrus sekundē. Visstiprākās vēja brāzmas – 28 metri sekundē – novērotas 1978. gadā Priekuļos.
Uz ceļa jābūt uzmanīgiem
Otrdienas rītā apledojums daudzviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi”.
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 56 ziemas dienesta tehnikas vienības.
Apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Tallinas šosejas posmā no Rīgas līdz Saulkrastiem, Vidzemes šosejas posmā no Rīgas līdz Līgatnei un no Virešiem līdz Veclaicenei, Valmieras šosejas posmā no Murjāņiem līdz Lielstraupei un no Stalbes līdz Valkai, uz Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte), Daugavpils šosejas posmā no Salaspils līdz Jaunjelgavai, kā arī uz Bauskas šosejas.
Tāpat arī Jelgavas šosejas posmā no Rīgas līdz Dalbei, Liepājas šosejas posmā no Rīgas līdz Kaģiem un no Apšupes krustojuma līdz Liepājai, uz Ventspils šosejas un autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava).
Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus, Dobeles, Bauskas, Rīgas, Ogres, Limbažu, Valmieras, Gulbenes, Balvu, Alūksnes, Valkas un Krāslavas apkārtnē.
“Latvijas valsts ceļi” atgādina, ka no 1. decembra līdz 1. martam – automobiļu un autobusu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un marķētas ar apzīmējumu “kalns un sniegpārsliņa”.
Par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem vai citiem ar satiksmi un ceļu stāvokli saistītiem novērojumiem iedzīvotājus aicina informēt “Latvijas valsts ceļus”, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, kā arī uzņēmuma kontos sociālās saziņas tīklos “X” un “Facebook”.
