Neticams stāsts par vīrieti, kurš zārkā zem zemes 61 dienu bija apglabāts dzīvs 0
Neticams stāsts par īru strādnieku, kurš tika apbedīts dzīvs zārkā 61 dienu.
Viņus sauca par “apbedīšanas māksliniekiem” – cilvēkiem, kuri piedalījās izturības vingrinājumos, apbedot sevi dzīvus –, un Miks Mīnijs (Mick Meaney) bija nolēmis kļūt par labāko, kāds jebkad bijis, raksta “The Guardian”.
Bija 1968. gads, un īru strādniekam bija knapi mārciņa kabatā, bet viņš ticēja, ka, ja viņš paliks zem zemes ilgāk nekā jebkurš cits, pasaule atcerēsies viņa vārdu.
1968. gada 21. februārī laba vēlētāji un televīzijas kameras sekoja viņa zārkam — aptuveni 1,91 metrus garam un 0,76 metrus platam un ar putuplasta polsterējumu — gājienā pa Kilburnas ielām, Londonā, kur dzīvoja liela īru emigrantu kopiena, un vēroja, kā Mīnijs tiek ievietots bedrē celtniecības laukuma teritorijā.
Zārku apbēra ar zemi, atstājot tikai cauruli gaisam un ēdiena vai dzēriena padevei. Mīnija mērķis, lai pārspētu pasaules rekordu un iegūtu slavu un bagātību, bija 61 diena.
Šis izcilais izturības gadījums un tā aizkustinošais turpinājums tiek stāstīts dokumentālajā filmā. Filma, kas saucas Beo Faoin bhFód (“Dzīvs zem zemes”), jau ir demonstrēta festivālos. Režisors Daire Kolins (Daire Collins) apvienojis intervijas ar Mīnija ģimeni un draugiem ar arhīva materiāliem par notikumu, kas aizkustināja pasauli.
“Mans tēvs bija lepns vīrs,” dokumentālajā filmā saka Mārija Mīnija (Mary Meaney). “Viņš bija vēl viens īrs, tagad saukts par “aizmirstajiem īriem”, kuri strādāja ar lāpstu un sūtīja naudu savām ģimenēm. Toreiz laiki bija grūti.”
Mīnijs, spēcīgs un muskuļots, vēlējās kļūt par boksa čempionu, bet traumas izbeidza šo sapni, un viņš nonāca pie tuneļu rakšanas Londonā. Kad kāds negadījums īslaicīgi ieslodzīja viņu zem drupām, viņš saglabāja mieru, un viņu pārņēma jauna ambīcija: pārspēt rekordu par ilgāko laiku, ko kāds pavadījis apbedīts dzīvs.
Šī trakā izturības modes parādība sākās 1920. gadu Kalifornijā — ASV radīja arī citus neparastus izturības konkursus, piemēram, ilgāko laiku virs staba, hula-hopa vai deju sacensības. 1960. gados neoficiālais rekords piederēja teksasietim Bīlam Vaitam (Bill White). Sevi dēvējot par “dzīvo līķi”, Vaits kļuva par profesionāli, apbedoties, lai reklamētu auto tirgotājus un citus uzņēmumus, un bija izturējis 55 dienas zem zemes.
Lai uzstādītu jaunu rekordu, 33 gadus vecais Mīnijs sadarbojās ar Maiklu “Bati” Sagrū (Michael “Butty” Sugrue), cirka mākslinieku. Sagrū organizēja sēras bārā “Admiral Nelson”, kamēr Mīnijs tika ievietots zārkā. Kravas auto nogādāja zārku uz celtniecības laukumu, ko nodrošināja uzņēmējs Miks Kīns (Mick Keane), kurš atvēlēja daļu teritorijas šim notikumam. Zārka apakšā bija slēptas durvis uz nelielu dobi, kas kalpoja kā tualete.
“Pagājušajā naktī gulēju lieliski,” Mīnijs, runājot pa telefonu, kas bija pieslēgts viņa zārkam, sacīja TV reportierim otrajā dienā. Viņš izveidoja rutīnu: celties plkst. 7.00, veikt vingrinājumus, kas sader ar ierobežojumiem, berzēt ķermeni ar ziedēm, ēst, lasīt grāmatas un avīzes, un runāt ar cilvēkiem pa telefonu. Līnija bija pieslēgta pie telefona bārā “Admiral Nelson”, kur Sagrū iekasēja maksu par katru zvanu. Slavenības, piemēram, bokseris Henrijs Kūpers (Henry Cooper), sarunājās ar apbedīto vīru, bet interese samazinājās, jo uzmanību aizēnoja Vjetnamas karš un Martina Lutera Kinga slepkavība. Tomēr Sagrū nodrošināja dejotājus, mūziķus un žurnālistus, lai piedalītos Mīnija “augšāmcelšanās” pasākumā pēc 61 dienas, 22. aprīlī.
Zārks tika izraks, novietots uz kravas auto, un pūlis aplaudēja, kad tas tika nogādāts atpakaļ bārā. Kad vāks tika atvērts, Mīnijs ar saulesbrillēm un bārdu smaidīja. “Vēlos mēģināt vēl simts dienas,” viņš teica presei. “Esmu priecīgs būt pasaules čempions.”
Bagātība nekad neatnāca – tika apgalvots, ka Sagrū viņu apkrāpa. Plānots pasaules tūres un sponsorēšanas līgums ar uzņēmumu “Gillette” nekad neīstenojās. “Visās dzīves jomās ir cilvēki, kas izmanto tevi kā vampīru,” sacīja Mārija Mīnija, kura bija trīs gadus veca, kad viņas tēvs atgriezās Īrijā. “Viņš atgriezās ar kabatā ne vairāk kā piena pudeles cenu.” Slava izrādījās īslaicīga. “Guinness World Records” pārstāvis nekad nereģistrēja Mīnija sasniegumu, un konkurents Tims Hejs (Tim Hayes), kurš pavadīja mazāk laika zem zemes, apšaubīja viņa čempiona statusu. Vēlāk, 1968. gadā, bijusī mūķene Ema Smita (Emma Smith) apbedījās zem atrakciju laukuma Skegnessā uz 101 dienu.
Mīnijs ieguva darbu Korkas grāfistes pašvaldībā un mira 2003. gadā. “Viņš varēja dzīvot parastu dzīvi, strādnieku dzīvi, bet viņš kāroja šo izcilāko dzīvi,” sacīja Mārija Mīnija. “Pārspējot pasaules rekordu, viņš jutās nozīmīgs.”
