Pučisti saņēma pretestību no Krievijas PFSR prezidenta Borisa Jeļcina, viņa atbalstītājiem. Foto – AFP/LETA

8 fakti, kas ikvienam jāzina par augusta puču un Latvijas atdzimšanu 1

Kas pirms 25 gadiem notika Maskavā? 

Autori: Barbara Ālīte, Madara Briede, Ģirts Zvirbulis, Ģirts Vikmanis

Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19. – 21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu. Puča organizētāji un realizētāji bija Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja (VĀSK).

LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 109
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss sniegs zem viņa bija nokusis, viņš tur gulēja ļoti ilgi: Rēzeknē atrasts suns, kas bija piesiets pie koka un pamests 23
23 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā policijas auto notriec gājēju un aizbrauc no notikuma vietas 15
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Pučisti saņēma pretestību no Krievijas PFSR prezidenta Borisa Jeļcina, viņa atbalstītājiem, iedzīvotājiem, no opozīcijas kompartijas iekšienē. 21. augustā no ārpasaules izolētais M. Gorbačovs sazinājās ar Maskavu un deva rīkojumu atcelt visus VĀSK pieņemtos lēmumus, kā arī atcelt no amatiem puča atbalstītājus.

Kas pirms 
25 gadiem notika Rīgā? 

19. augusta rītā Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome paziņoja, ka uzskata VĀSK par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Pilsoņi tika aicināti īstenot nevardarbīgu pretošanos. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un Rīgas pilsētas komiteja paziņoja par atbalstu VĀSK darbībai. 19. augusta pievakarē Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vai izdemolēja daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas. 21. augustā Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot “par” un 13 – “pret”, pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Tas ir Neatkarības deklarācijai pakārtots dokuments, ar kuru atcēla 1990. gada 4. maijā noteikto pārejas periodu un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību.

Kādi darbi sekoja pēc 
konstitucionālā likuma pieņemšanas? 

Uzreiz pēc konstitucionālā likuma pieņemšanas AP un valdībai nācās risināt virkni praktisku jautājumu, tostarp par pārtikas apgādi, energoresursu un degvielas pieejamību. Taču, Dzintara Ābiķa ieskatā, visbūtiskākie bija lēmumi, kas saistīti ar valsts drošību. “Sekoja Rubika apcietināšana, lēmums par komunistiskās partijas aizliegšanu un sarunas ar Jeļcinu par Latvijas Republikas atzīšanu, jo sapratām, ka daudz ko izšķirs Krievijas nostāja. Daudz darbu, lai reāli varētu īstenot patstāvīgu savas valsts teritorijas pārvaldīšanu. Un, protams, visi jautājumi par Krievijas armijas izvešanu. Tas bija pareizi, jo tagad mēs redzam, ar kādām problēmām saskaras Moldova un citas valstis, kas pieļāva Krievijas armijas palikšanu savā teritorijā,” stāsta Dz. Ābiķis. Savukārt Juris Bojārs par vienu no galvenajiem darbiem uzskata dalību PSRS tautas deputātu kongresā 6. un 7. septembrī, kur tika nolemts par kongresa atlaišanu. “Tieši šis lēmums pielika punktu jēdzienam PSRS un nodrošināja to, ko Putins sauc par 20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu. Un labi vien ir, ka šī “katastrofa” notika,” spriež J. Bojārs.

Kura valsts pirmā atzina 
LR neatkarību? 

Likums radīja ārvalstīm iespēju atzīt Latvijas valsts neatkarību, savukārt Latvijai tā bija pirmā iespēja praktiski iekļauties Rietumu saimē. Tieši atsaucoties uz šā likuma pieņemšanu, neatkarības atjaunošanu atzina citas valstis.

Islande bija pirmā valsts, kura oficiāli atzina Latvijas neatkarību, lai gan tai un Dānijai bijusi sacensība par to, kura šo soli spers pirmā. Toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns atceras, ka puča laikā viņu Augstākā padome nosūtījusi uz ārzemēm, ja nu gadījumā pučs PSRS ievelkas vairāk par trim dienām, lai ir iespējams pildīt ministra pienākumus un pārstāvēt Latviju starptautiski. “Puča izgāšanos sagaidīju Kopenhāgenā,” teic J. Jurkāns. 22. augustā Islande atzina Latvijas neatkarību, un 26. augustā Reikjavīkā parakstīts atzīšanas protokols. 24. augustā Latvijas neatkarību atzina Dānija, ar kuru protokols tika parakstīts 28. augustā Kopenhāgenā. “Tolaik starp Islandes ārlietu ministru Jonu Baldvinu Hanibalsonu un Dānijas ārlietu ministru Ufi Ellemanu Jensenu notika sacensība par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu. Islande pasludināja pirmā,” atceras J. Jurkāns. Viņš gan uzsver, ka nav būtiski, vai pirmā bijusi Islande vai Dānija, jo abas esot kārtīgas ziemeļvalstis.

24. augustā atzīšanas protokols tika parakstīts ar prezidenta Borisa Jeļcina vadīto Krievijas Padomju Sociālistisko Federatīvo Republiku. “Toreizējais Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs jau puča laikā mums telefonsarunās solīja, ka tā atzīs Latvijas neatkarību,” piebilst J. Jurkāns.

Rubiks – 
zaudētājs vai ieguvējs? 

Alfrēds Rubiks. Foto – Rebeka Žeire/LETA

Nozīmīgākais 1991. augusta notikumu dalībnieks pretējā nometnē bija tobrīdējais LKP CK pirmais sekretārs un Latvijas ārkārtas stāvokļa valsts komitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kas atbalstīja VĀSK darbību. 19. augustā Rubiks ierosināja noteikt komandanta stundu, apcietināt vairākus Augstākās padomes deputātus, slēgt preses izdevumus un aizliegt visas sabiedriskās organizācijas, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju. Pēc Maskavas puča izgāšanās Rubiks 23. augustā tika apsūdzēts apvērsuma organizēšanā, arestēts un vēlāk notiesāts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Atbrīvots 1997. gadā. Bijis Eiropas Parlamenta deputāts. Šobrīd viņš ir Latvijas Sociālistiskās partijas līderis. Jautāts, vai tagad, zinot, kā attīstījās notikumi Rīgā un Maskavā, viņš 1991. gada augustā būtu rīkojies citādi, LSP līderis pēc īsa pārdomu brīža atbild: “Visticamāk – nē. Pēc aresta es būtu varējis sūdzēties Maskavai vai lūgt OMON palīdzību, bet to nedarīju. Man galvenais mērķis visos šajos notikumos bija nepieļaut vardarbību. Diemžēl bija upuri, bet izdevās izvairīties no lielām sadursmēm. Es arī neatbalstīju, ka Maskavā ielās tiek izvesti tanki, jo ar tiem nav iespējams panākt izmaiņas.” Kad atgādinu Rubika 1991. gada augusta paziņojumu, ka viņa pārstāvētā valdība apspiedīšot jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā, Rubiks paskaidro, ka bruņotie spēki tiktu iesaistīti tikai, lai nepieļautu sadursmes starp pretēji domājošiem iedzīvotājiem. Uz jautājumu, ar kādām sajūtām viņš atceras 1991. gada augusta notikumus, politiķis atbildēja: “Protams, ar rūgtumu. Taču arī tiem, kas tobrīd jutās kā lieli uzvarētāji, šodien nav pamata eiforijai – valsts ir izlaupīta, un neviens par to nav sodīts, rūpniecība ir sagrauta, iedzīvotāji bēg no šīs “brīvības”. Te nav ar ko lepoties! Es tolaik teicu un joprojām uzskatu, ka neatkarības cīnītāji nevēlējās brīvību, bet nomainīt PSRS pret citu saimnieku – ASV.”

Kur glabājas to laiku 
dokumentu oriģināli? 

AP pieņemtos likumus un ar tiem saistītos dokumentus, arī sēžu stenogrammas, Saeima ir nodevusi valsts arhīvā. Parlamenta rīcībā ir konstitucionālā likuma kopija, ko var aplūkot arī mājaslapā www.21augusts.lv, kā arī AP 21. augusta sēdes stenogrammas kopija.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīva direktors Arnis Freimanis stāsta, ka likuma oriģināls šajā arhīvā glabājas kopš 2009. gada. No pieņemšanas brīža lieta interesentiem izsniegta astoņas reizes. “Ņemot vērā dokumenta unikalitāti, ir izveidota lietas izmantošanas kopija, kas tiek izsniegta pētniekiem, ja nav pamatota vajadzība pēc dokumenta oriģināla. Dokumenta fiziskais oriģināls publiskai apskatei nav ticis izstādīts, taču tas ir pieejams virtuāli.”

21. augustā Latvijas Nacionālais arhīvs savās telpās Rīgā, Šķūņu iela 11, piedāvās iespēju apskatīt vēsturiskā dokumenta oriģinālu, kur arī notiks “Latvijas Pasta” izdotās konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” 25. gadadienai veltītās jaunās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana no plkst. 9 līdz 18.

Ko par šo laiku 
māca skolās? 

Valdis Klišāns, Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs, pedagogs: “Tas, ko par šo laiku mācīt, atkarīgs no katra vēstures skolotāja. Pats cenšos parādīt kādu filmu, pasaukt kādu cilvēku, lai par to pastāsta no savas pieredzes, sarīkot diskusiju, jo vienkāršs skolotāja stāstījums ilgāks par 5 – 10 minūtēm ir bezjēdzīgs – noturēt šodienas skolēnu uzmanību tā nav iespējams. Tomēr ir viena problēma – nereti līdz šiem notikumiem nemaz tā īsti netiekam vai arī aizskaram šo tēmu lielā steigā. Neatkarības atgūšanas notikumi jāapspriež 9. un 12. klases beigās, kad jau tuvojas eksāmeni. Šodienas skolēniem tas laiks ir absolūta abstrakcija, viņiem jābūt vispārīgam priekšstatam, kas notika, taču ne niansēs. Tomēr jāatzīst, ka skolēnus ārkārtīgi interesē padomju laika beigas, jo viņi par to daudz dzirdējuši savās ģimenēs no tuviniekiem, kas to paši pieredzējuši. Tas šķiet kaut kas tveramāks, nekā, piemēram, pasaules kari un vēl senāki notikumi.”

Kāpēc saistībā ar augusta 
puču min “Gulbju ezeru”? 

Foto – AFP/LETA
CITI ŠOBRĪD LASA

Maskavā, sākoties pučam, Centrālā televīzija 19. augustā pārtrauca paredzētās pārraides un to vietā rādīja simfoniskās mūzikas koncertus, arī Maskavas Lielā teātra baleta “Gulbju ezers” ierakstu. “Gulbju ezers” Maskavas televīzijā tika translēts arī citās Padomju Savienības pārbaudījumu dienās, visbiežāk – nomirstot kārtējam kompartijas ģenerālsekretāram. Tāpēc savā ziņā cilvēkiem jau bija izveidojies priekšstats – ja televīzijā raida “Gulbju ezeru”, tātad noticis kaut kas slikts …

Ko par to saka Lita Beiris, Latvijas eksprimabalerīna? “”Gulbju ezers” bija, ir un būs. Tas ir mūžīgs, un to var pielāgot jebkurām dzīves situācijām. Esmu to dejojusi vairāk nekā 200 reižu. Ir tikai pozitīvi, ka māksla palīdz tikt pāri sarežģītiem brīžiem. Turklāt šajā uzvedumā taču notiek cīņa starp melno un balto. Līdz ar to tajā arī ir saskatāms sava veida simbolisms, kas atbilst arī šiem 1991. gada augusta notikumiem. Mēs dienās, kad Latvijā notika pučs, atradāmies viesizrādēs Vācijā. Uzzinājām par to televīzijas ziņu raidījumos. Mūs pārņēma milzīga neziņa par mūsu valsts nākotni. Kas notiks? Kā mums tālāk rīkoties? Bet pēc viesizrāžu noslēguma bija ārkārtīgs prieks un gandarījums atgriezties mājās, zinot, ka beidzot mūsu Latvija būs brīva.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Kāpēc divi cilvēki nevar braukt vienā mašīnā? No kurienes policijai šādi secinājumi?!” Advokāts Lapsa par Valsts policijas priekšnieka teikto 109
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss sniegs zem viņa bija nokusis, viņš tur gulēja ļoti ilgi: Rēzeknē atrasts suns, kas bija piesiets pie koka un pamests 23
23 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā policijas auto notriec gājēju un aizbrauc no notikuma vietas 15
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tev nevajadzētu šodien mainīt savus plānus! Horoskopi 23.janvārim
18 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
“Audi” bija apgāzies uz jumta, tā detaļas pašķīdušas pa perimetru: traģiska avārija Sējas novadā 1
13 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
No mūžīgās Lemberga lietas līdz Helmaņa izspiešanas tracim. Kādos kriminālprocesos iesaistīti esošie un bijušie pašvaldību mēri?
4 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Piektdien Latvijā reģistrēti 910 jauni Covid-19 gadījumi, bet 19 sasirgušie miruši
21 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Visilgāk veidotā valdība, četru ministru maiņa un Covid-19! Ko Kariņš divu gadu laikā paspējis paveikt? 11
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijas Tālajos Austrumos un Sibīrijā sākušās Navaļnija atbalstītāju demonstrācijas; ir aizturētie 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
No mūžīgās Lemberga lietas līdz Helmaņa izspiešanas tracim. Kādos kriminālprocesos iesaistīti esošie un bijušie pašvaldību mēri?
12:41
LE
LETA
Ziņas
Piektdien Latvijā reģistrēti 910 jauni Covid-19 gadījumi, bet 19 sasirgušie miruši
12:24
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Grieta, Strauta un Rebeka
11:34
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Kam lai tic? Hakeri uzlauž Eiropas Zāļu aģentūras datorus un publicē melīgu informāciju 1
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kašers un viņa mīļotais Jānis: attiecībās mēs esam līdzvērtīgi – nav neviens “sievišķīgāks” vai “vīrišķīgāks” 3
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Kāpēc vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti saglabājas zemi? 2
2 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
CSDD statistika liecina – jaunākajās vecuma grupās avarē katrs simtais. Kā palīdzēsim jaunajiem? 3
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai auduma sejas maskas ir efektīvas arī pret jaunā koronavīrusa paveidiem? 1
2 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Ja rodas aizdomas par iesnām, pirmais solis ir sildīt kājas sinepju pulverī! Kā saudzīgi ārstēt ieilgušas iesnas?
2 stundas
AR
Anda Rožu
kalne
Ziņas
Slāpes pēc dzīves, mākslas un dabas. Kas ir TV ekrānos redzamais Zaļgalvis?
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ieguva trīs pirmās vietas! Septiņus gadus vecā Lola no Latvijas plūc laurus starptautiskā konkursā 1
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgas ielās tīra sniegu. Kur īslaicīgi ierobežos auto apstāšanos un stāvēšanu?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vakarā Kurzemē gaidāms mēreni stiprs lietus
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī šodien nakts stundās Latvijā jāievēro komandantstunda
3 stundas
AN
Anita Bormane
Ziņas
No Belševicas “Billes” līdz Ābeles “Klūgu mūkam”! Izcilas izrādes e-teātrī, kas palīdzēt piepildīt brīvdienas
1 stunda
ML
Māra Libeka
Veselam
Kā valdība rūpējas par sabiedrības psihiskās veselības uzlabošanu, bet no speciālistu rindām izslēdz psihoterapeitus
2 stundas
SM
Signe Mengote
Ziņas
Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Signe Mengote
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Pateica, ka visa nauda ir samaksāta un vairāk nebūšot!” Jauniete no pensionāra Jura izkrāpusi auto un pazudusi ar galiem 30
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Lēdijas Gāgas uzstāšanās Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā “sašūpo” soctīklus: dziedātājas tērps un putna piespraude bijusi slēpta ziņa 27
2 dienas
JL
Juris Lorencs
Stāsti
“Latvijas un latviešu nākotne, izskatās, būs ļoti īsa.” Saruna ar profesoru Leonu Taivanu 166
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Koronavīrusa lipīgāko paveidu dēļ aicina gatavoties stingrākiem pasākumiem 36
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Austris
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Jaunups: Kariņš sliktās ziņas nemitīgi atliek par nedēļu. Atbildīgāk būtu pateikt, kā mēs dzīvosim turpmākos divus mēnešus 34
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ideālās zupiņas meklējumos: sātīgas, sildošas un veģetāras
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Grieta, Strauta un Rebeka
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Māksliniece Ieva Bondare nofrizē mīļoto vīru: cerēju uz brīnumu, brīnums nenotika! Kā tagad izskatās Mārtiņš Bondars? 32
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šonedēļ labāk visu darīt lēnām un apdomīgi! Horoskopi no 25. līdz 31. janvārim
1 stunda