3 Eiropas valstis plāno ieviest “digitālo pilngadību” – vecumu, no kāda būtu atļauts lietot sociālos medijus 0
Eiropā ir sākusies diskusija par bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem, un trīs ES dalībvalstis ierosina noteikt tā saukto “digitālo pilngadību” – vecumu, zem kura būtu aizliegts pievienoties šādām platformām, ziņo ārvalstu medijs.
Francijas, Spānijas un Grieķijas mērķis ir pasargāt nepilngadīgos no bīstama tiešsaistes satura. “Šobrīd platformu lietošanas noteikumos jau ir noteikts minimālais vecums – 13 gadi,” skaidro Klāra Šapāza (Clara Chappaz), Francijas ministre mākslīgā intelekta un digitālās ekonomikas jautājumos. Taču viņa piebilst: “Mēs visi esam bijuši bērni – ir ļoti viegli nomainīt dzimšanas datumu. Un tas nozīmē, ka bērni vidēji sāk izmantot šīs platformas jau no 7–8 gadu vecuma.”
Francija, Spānija un Grieķija uzskata, ka sociālo tīklu algoritmi pakļauj ļoti jaunus bērnus atkarību veicinošam saturam, kas var veicināt trauksmi un depresiju. Tāpat tiek uzsvērts, ka pārmērīga ekspozīcija var ierobežot noteiktu prasmju attīstību un traucēt kognitīvās spējas.
ES pašlaik spēkā ir Digitālo pakalpojumu akts (DSA), kas vēršas pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, piemēram, naida runu, terorismu un bērnu pornogrāfiju. Šis likums lielākajām platformām un meklētājprogrammām ir spēkā gandrīz divus gadus, bet mazākām organizācijām – nedaudz vairāk nekā gadu.
Tomēr nozares pārstāvji Briselē uzskata, ka jauni normatīvi šobrīd ir pāragri. “Mēs uzskatām, ka vispirms jaunie noteikumi ir pareizi jāievieš. Mēs vēl neesam redzējuši visus to efektus,” saka Konstantīns Gislers (Constantin Gissler), organizācijas “Dot Europe” vadītājs, kas pārstāv tiešsaistes pakalpojumus un platformas Briselē. “Šobrīd ir mazliet pārsteidzīgi jau apspriest jaunus noteikumus. Ir ļoti svarīgi vairāk ņemt vērā realitāti un to, kā šāds aizliegums ietekmētu nepilngadīgos,” viņš piebilst.
Parīze, Madride un Atēnas arī rosina ieviest vecuma pārbaudes un vecāku kontroles sistēmas ierīcēm, kas pieslēgtas internetam. Eiropas Komisija šobrīd strādā pie vecuma pārbaudes lietotnes. Pagājušajā mēnesī tā publicēja vadlīniju projektu, lai aizsargātu nepilngadīgos – tajā ierosināti tādi pasākumi kā lietotāju vecuma pārbaude un bērnu kontu noklusējuma iestatīšana kā privātiem.
Tāpat tiek veikta izmeklēšana pret “TikTok”, “Instagram” un “Facebook” saistībā ar nepilngadīgo aizsardzību.
Digitālā vide bērniem Latvijā
Vairāk nekā 90% pirmsskolas vecuma bērnu ikdienā izmanto digitālās ierīces, bet trešdaļa vecāku neizmanto nekādu satura uzraudzību. Šādu tendenci atklāj Tet veiktā vecāku aptauja par digitālās vides ietekmi uz pirmsskolas vecuma bērniem.
Televizors, viedtālrunis un planšetes ir kļuvušas par neatņemamu bērnības daļu – liecina Tet un Latvijas Drošāka interneta centra veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 500 vecāku ar bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadiem.
Ekrāna laiks pieaug, dominē spēles un video
Aptauja atklāj, ka darba dienās bērni visbiežāk internetā pavada 1-2 stundas, savukārt brīvdienās šis laiks dubultojas. Visbiežāk izmantotā ierīce ir televizors (81%), kam seko viedtālruņi (55%) un planšetdatori (39%), kas ir īpaši iecienīti ģimenēs, kurās ir trīs vai vairāk bērni.
Lielākā daļa bērnu internetu izmanto, lai skatītos video saturu (69%) vai spēlētu spēles (53%). Tikai 16% pirmsskolas vecuma bērnu internetu lieto mācību nolūkiem.
“Ekrāna laiks pats par sevi nav vienīgā problēma – svarīgāka ir satura kvalitāte un vecāku līdzdalība,” uzsver Latvijas Drošāka interneta centra medijpratības speciāliste Liene Valdmane. “Līdzīgi kā ar grāmatām – ir svarīgi, ko bērns lasa, nevis tikai – cik ilgi.”
Vecāku līdzdalība ir neaizstājama, taču trūkst praktisku rīku izmantošanas
Gandrīz visi (96%) aptaujātie piekrīt apgalvojumam, ka galvenie atbildīgie par bērnu drošību internetā ir vecāki paši, un trešdaļa (31%) uzskata, ka skolās šim tematam nepievēršas pietiekami nopietni.
Lai arī 72% aptaujāto vecāku saka, ka regulāri seko līdzi bērnu aktivitātēm internetā, trešdaļa (34%) atzīst, ka neizmanto nekādus tehniskas uzraudzības vai filtrēšanas rīkus. Vienlaikus 93% vecāku norāda uz bērniem neatbilstošu saturu kā galveno interneta lietošanas risku, savukārt 76% uztrauc tas, ka viņu bērni varētu kļūt atkarīgi no ekrāniem.
“Savstarpējā uzticēšanās starp bērniem un vecākiem ir digitālās drošības pamatā – nekas nevar aizstāt jēgpilnas sarunas,” skaidro L. Valdmane. Viņa iesaka ierosināt sarunu ar jautājumiem: “Vaicājiet ne tikai “ko tu skaties?”, bet arī – “ko tu par to domā?” un “kā tas liek justies?”.”
Teju divas trešdaļas vecāku (63%) uzskata, ka ar bērniem par digitālo drošību jārunā jau 4-7 gadu vecumā un tikai simbolisks 1% respondentu uzskata, ka šīs sarunas var atlikt līdz pusaudžu vecumam. Šādi aptaujas rezultāti ir skaidrs signāls, ka sabiedrība kopumā apzinās problēmas aktualitāti, taču ir nepieciešams atbalsts – kvalitatīvs saturs, palīglīdzekļi un vadlīnijas par to, kā ar bērniem runāt par drošību internetā.
Tet skoliņa – palīgs vecākiem un pedagogiem digitālās pratības veidošanā
Lai palīdzētu ģimenēm, pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām, Tet sadarbībā ar Drošāka interneta centru piedāvā bezmaksas platformu “Tet skoliņa bērniem”, kurā pieejami bērniem draudzīgi video par digitālo drošību, dziesmas un karaoke par interneta lietošanu, uzdevumi un darba lapas ar diskusiju tēmām.
Platformas mērķis ir atbalstīt jēgpilna satura patēriņu un veicināt bērnu spēju kritiski domāt par internetā sastopamo un veicināt drošu uzvedību digitālajā vidē.
