Viņiem izdosies gandrīz viss: eksperts nosauc prasmi, kas noteikti būtu jāiemāca bērnam pēc iespējas agrākā vecumā 0
“Gūstot panākumus, bieži novērojams, ka nedaudz mākslinieciskas dotības var tevi mainīt,” šādu viedokli CNBC veidotajā materiālā pauda darba vides psiholoģijas eksperts Stefans Falks. Viņš uzskata, ka tieši radošums ir tas, kas veido izcilību, un šim skatījumam savulaik piekritis arī viens no “Apple” dibinātājiem Stīvs Džobss.
1995. gada intervijā Džobss sacīja: “Es domāju, ka daļa no tā, kas padarīja Macintosh (personālo datoru līniju, ko izstrādāja un pārdeva “Apple”) lielisku, bija tas, ka cilvēki, kas pie tā strādāja, bija mūziķi, dzejnieki, mākslinieki, zoologi un vēsturnieki, kuri vienlaikus bija arī labākie datorzinātnieki pasaulē.”
Falks uzsver, ka tieši mūzikas instrumenta spēlēšana aktivizē gandrīz visas smadzeņu daļas, un tieši šī prasme būtu jāiemāca bērnam pēc iespējas agrāk, jo tā attīsta spējas, kas nepieciešamas veiksmīgai darbībai jebkurā jomā.
“Spēlējot instrumentu, vai tās būtu klavieres, trompete vai ģitāra, tiek aktivizētas gandrīz visas jūsu smadzeņu daļas. Tāpēc es uzskatu, ka vecākiem vajadzētu pēc iespējas agrākā vecumā mudināt bērnus apgūt kādu mūzikas instrumentu,” skaidro Falks.
Viņš arī uzskaitījis galvenos ieguvumus, ko sniedz muzicēšana:
Spēja radīt realitāti, nevis tikai uz to reaģēt
“Mūziķi ne tikai praktizējas – viņi fantazē. Viņi redz skatuvi, dzird notis un izjūt rezultātu vēl pirms tas notiek. Šī spēja vizualizēt un modelēt iespējamos iznākumus ir kā superspēja: jūs iemācāties ne tikai reaģēt uz realitāti, bet to radīt,” skaidroja eksperts.
Attīstās laika izjūta un fokuss
Mūzika palīdz cilvēkam kļūt apzinīgākam pret laiku. Nav vēlmes steigties, bet vēlme piešķirt darbībai jēgu. Šī disciplīna atspoguļojas visā – kā cilvēks vada sanāksmes, kā veido attiecības un kā risina sarežģītas situācijas.
Nepieciešamība saskarties ar diskomfortu
Instrumenta spēle neļauj izvairīties no grūtībām – tās jāpieņem un jāapgūst. Nav iespējams apiet sarežģītus posmus, un tas māca izturību. Turklāt šī pieredze maina attieksmi pret neveiksmēm: tās vairs neizraisa paniku, bet tiek uztvertas kā daļa no attīstības.
Emociju kontrole
Pēc Falka domām, mūzika nav tikai rezultāts, bet gan veids, kā regulēt savu iekšējo pasauli, mainot emocionālo stāvokli ar skaņas, elpošanas un ritma palīdzību: “Šī kļūst par nenovērtējamu prasmi, ko izmantojat it visā, piemēram, pirms saspringtas sarunas vai konflikta laikā.”
Saproti, ka garlaicība ir tikai signāls
Eksperts atzīmē, ka mūziķi nespēlē mūziku tāpat vien. Viņi zina, ko tieši vēlas ar to panākt: “Mēs bieži domājam, ka tas, ko mēs darām, ir garlaicīgi, bet garlaicība ir atgriezeniskā saite. Tieši jūsu smadzenes jums saka: “Parādiet man, kurp tas ved.” Izpratne par to, ka garlaicība ir mērķa trūkums, visu maina. Tā vietā, lai nosauktu uzdevumus par garlaicīgiem vai neinteresantiem, jūs jautājat: “Kāds ir mans mērķis šeit?”
