Mirstība no vēža statistiski Latviju ierindo Eiropas “antilīderu” piecniekā. To mainīt palīdzētu diagnostikas un profilakses pasākumu efektivizēšana.
Mirstība no vēža statistiski Latviju ierindo Eiropas “antilīderu” piecniekā. To mainīt palīdzētu diagnostikas un profilakses pasākumu efektivizēšana.
Foto: Paula Čurkste/LETA

4. februāris – Pasaules vēža diena – vēzis joprojām ir sarežģīta, dārgi un grūti uzminama mīkla 7

Viktors Gustsons, apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs

Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus 9
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
Lasīt citas ziņas

Februārī, atzīmējot Pasaules vēža dienu, uzmanības lokā atkal ir strauji augošā onkoloģisko slimību izplatība gan pasaulē, gan mūsu valstī. Palielinoties cilvēka mūža ilgumam, realitāte ir gana skarba – onkoloģisko pacientu skaits nemitīgi un strauji pieaug. Tiek lēsts, ka 2032. gadā pasaulē varētu būt jau 22 miljoni vēža pacientu, kas nozīmēs 70 % lielu kāpumu pēdējo 20 gadu laikā. Tas saistīts ar pierādītu likumsakarību – gados vecākiem cilvēkiem ļaundabīgo mutāciju veidošanās procesam šūnās vienkārši ir bijis vairāk iespēju un laika. Proti, cilvēki arvien biežāk “nodzīvo līdz savam vēzim”.

Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 80 000 cilvēku ar jelkad dzīvē noteiktu vēža diagnozi, liecina SPKC dati. Labās ziņas ir tās, ka vienlaikus ar saslimstības pieaugumu uzlabojas arī vēža ārstēšanas iespējas un tās rezultāti kā pasaulē, tā Latvijā. Tāpēc visai droši iespējams apgalvot, ka vēzis, vismaz dažas tā lokalizācijas (piemēram, krūts, kolorektālais, prostatas) daļā gadījumu pamazām kļūst par kontrolējamu hronisku slimību, jo modernās terapijas risinājumi ļauj pagarināt dzīvildzi vai pat dod iespēju nodzīvot garu un pilnvērtīgu dzīvi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diemžēl ar onkoloģiju saistītās letālās statistikas izaicinājums aizvien nav atrisināts. Tas tāpēc, ka vēzis – tie ir vairāki simti dažādu slimību ar atšķirīgu izcelsmi, norisi, atsaucību terapijai un prognozi. Audzēja šūnas ļoti veiksmīgi prot “apmuļķot” imūnsistēmu – gan izdalot bioloģiski aktīvas vielas, kas visādi traucē imūnkompetentajām šūnām tās iznīcināt, gan visādi citādi maskējoties un maldinot. Turklāt audzēji, būdami ģenētiski nestabili, spēj dinamiski mainīties un spītīgi izdzīvot – proti, katrs audzējs ir neatkārtojamu un daudzveidīgu ģenētisko mutāciju kopums jeb kombinācija, kas nosaka ne tikai viena tipa audzēja atšķirības starp dažādiem pacientiem, bet arī padara vēzi par ļoti sarežģītu un līdz galam neatminamu mīklu, kuras atklāšanas centienus pavada aizvien jaunas hipotēzes, intensīvi meklējumi un, par laimi, tomēr arī cerīgāki risinājumi.

Ikviena pacienta ārstēšana – individuāli un precīzi

Mūsu organisms ir tik sarežģīta sistēma, ka pat šodien zinātniekiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, vai, izzinot vēža ģenētiskās pielāgošanās un izdzīvošanas mehānismus, šo problēmu izdosies atrisināt? Vai tieši ģenētiskās pārmaiņas ir tās, kas vēža šūnas mudina “aizceļot” uz citiem orgāniem un tur veidot metastāzes? Kas galu galā pēc veiksmīgas sākotnējās ārstēšanas (ķirurģijas, apstarošanas, medikamentozās terapijas) liek šīm it kā veselajām šūnām atkal nekontrolēti dalīties?

Kaut skaidru atbilžu pagaidām nav, cerības, protams, nezūd – ik gadu naudas izteiksmē vislabāk pārdotie medikamenti pasaulē ir tieši tie, kas paredzēti dažādu lokalizāciju ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. Tajā pašā laikā aizvien mazāk viena vai otra audzēja situācijā tiek izmantots princips “viena universāla terapijas shēma visiem”, bet gan tiek piemērota tieši konkrētajam pacientam un viņa “profilam” (imūnģenētiskajām, epiģenētiskajām un pat mikrobioma īpatnībām) atbilstoša ārstēšanas metode.

Pastāv arī uzskats, ka veiksmīgas terapijas atslēga meklējama dažādu terapijas metožu, piemēram, mērķterapijas un imūnterapijas secīgā vai vienlaicīgā kombinācijā. Imūnterapijas līdzekļu pamatā ir kāds no diviem principiāli atšķirīgiem darbības mehānismiem. Atkarībā no tā, šie medikamenti vai nu atbalsta un stimulē imūnsistēmu, lai tā atkal sāktu efektīvi strādāt, atpazītu un iznīcinātu vēža šūnas, vai arī nojauc iespējamās barjeras (noņem “bremzes”), kas kaut kādā mērā traucē imūnkompetentajām šūnām iznīcināt audzēja šūnas. Imūnterapijas preparāti šobrīd aizvien vairāk un plašāk tiek sekmīgi izmantoti dažādu audzēju terapijā, piemēram, metastātiskas melanomas ārstēšanā, taču jau pēc gadiem desmit, šim segmentam strauji attīstoties, tie varētu būt sekmīgas un ilglaicīgas vēža kontroles instruments.

Pēdējos gados liela interese ir pievērsta imūnterapijas metodei, kas tiek saukta par CAR-T šūnu terapiju, kad no pacienta asinīm paņemtajām T šūnām (T limfocītiem) laboratorijas apstākļos tiek pievienots himērisko antigēnu receptors (chimeric antigen receptor). Iegūtā “viela” pēc tam tiek intravenozi ievadīta atpakaļ pacienta organismā ar cerību, ka tā izplatīsies pa visu ķermeni un atbilstoši piesaistīties audzēja šūnām, tās iznīcinot.

Vai laimes spēle?

Kaut gan vēža terapijas mērķis vienmēr ir bijusi pacienta izārstēšana, tā diemžēl ne vienmēr ir sekmīga un garantē 100% efektivitāti – pat pašu modernāko terapijas līdzekļu izmantošanas gadījumā. Iedarbošanās uz dažādiem vēža augšanu un izplatību veicinošiem faktoriem nereti ir kā cīņa ar vējdzirnavām vai iešana pa apburto loku, slimībai atkāpjoties un tad atkal turpinot progresēt – terapijas rezultātā liela daļa vēža šūnu iet bojā, bet citas uz brīdi “paslēpjas” un tad atkal turpina dalīties. Tāpēc, kā apgalvo speciālisti, pat bagātās valstīs, kur onkoloģiskajiem pacientiem nav problēmu ne ar diagnostisko, ne terapeitisko metožu pieejamību, mirstība no vēža mazinās salīdzinoši lēni un pamatā uz agrīni diagnosticēto gadījumu rēķina.

Labākie audzēju ārstēšanas rezultāti Eiropā ir Zviedrijā, Somijā un Islandē, kur piecu gadu dzīvildze visu audzēju un stadiju pacientiem ir lielāka par 60%. Latvija ar nedaudz virs 40% piecu gadu vidējo dzīvildzi visu stadiju un formu audzējiem ir viena no pēdējām, līdzīgi kā atvēlēto līdzekļu ziņā, kas ir aptuveni 60 EUR uz vienu iedzīvotāju, kamēr Eiropā vidēji tie ir 170 EUR. Salīdzinot ES un Latvijas rādītājus, katram onkoloģijas pacientam mūsu valstī pēc diagnozes noteikšanas ir par 12% zemākas izredzes izdzīvot ilgāk par 5 gadiem, savukārt, salīdzinot ar Zviedriju, Latvijā vēža skartajiem cilvēkiem ir par 21% zemākas izredzes izdzīvot ilgāk par 5 gadiem.

Kā liecina nupat 1. februārī publicētie Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistra Latvijas profila dati, no 2011. līdz 2019. gadam vēža izraisītā mirstība Latvijā samazinājās tikai par 3 %, kas ir teju trīs reizes lēnāks temps nekā vidēji ES, kur šis rādītājs ir 8 %. Latvijā laika periodā no 2000. līdz 2018. gadam ļaundabīgo audzēju dēļ potenciāli zaudēto mūža gadu relatīvais samazinājums par 14 % bija trešais zemākais ES valstīs – 2018. gadā kopumā tie bija 1832 zaudēti mūža gadi, rēķinot uz 100 000 cilvēku vecumā līdz 75 gadiem. No 2011. līdz 2019. gadam vēža izraisītā mirstība Latvijā samazinājās tikai par 3 %, kas ir mazāk nekā vidēji ES — 8 %. Vēža izraisītā mirstība vīriešiem (455 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) bija augstākā ES, savukārt sieviešu mirstība (213 nāves gadījumu uz 100 000) bija par 12 % augstāka nekā vidēji ES.

Situācija ir patiešām izaicinoša – joprojām ir liela vajadzība pēc jauniem ārstēšanas līdzekļiem onkoloģijā, jo, saskaņā ar dažādiem starptautiskiem klīniskiem pētījumiem, tikai 20-25% pacientu “atsaucas” vēža terapijai.

Secinājums ir viens – onkoloģija ir ne tikai viens no valsts veselības aprūpes budžeta lielākajiem “smagsvariem”, bet saslimšanas gadījumā – arī viena no privātos līdzekļus visvairāk tērējošajām diagnozēm. Brīnumnūjiņas, kas garantētu prognozējamu atlabšanu visiem un visos gadījumos, nav.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tas, ka vēzis mūsdienās ir diagnoze, ar kuru iespējams sekmīgi cīnīties un to pārvarēt, prasa arī citu attieksmi vēža ārstēšanā – strauju un izlēmīgu, lai iespējami ātrāk apturētu slimības attīstību un nodrošinātu maksimāli labāko iespējamo ārstēšanu. Saslimstību ar vēzi pagaidām nevaram paredzēt vai novērst, taču attīstītajās pasaules valstīs, kur rūpes par indivīda veselību ir augsta un īpaša prioritāte, cīņā ar vēzi arvien plašāk tiek izmantots tāds pragmatisks un mūsdienīgs aizsardzības veids kā vēža apdrošināšana. Latvijā šis pakalpojums ir pieejams salīdzinoši nesen, vien otro gadu, taču iedzīvotāju intereses pastāvīgais pieaugums parāda pozitīvu tendenci – arī mūsu sabiedrībā pieaug to cilvēku skaits, kas par savu veselību spēj domāt ilgtermiņā, apzinoties, ka pavisam neliels ikmēneša ieguldījums pāris kafijas tašu vērtībā spēj pasargāt no iespējami lielas veselības un finansiālās katastrofas nākotnē un, iespējams, pat glābt dzīvību.

Atsauces:
European Cancer Inequalities Registry. Valstu vēža profili 2023. Latvija https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/57ac2732-lv.pdf?expires=1675411590&id=id&accname=guest&checksum=DFAC5DBCAE740D9E105C5D5C667FB3F7
https://medicine.lv/raksti/kampana-vers-uzmanibu-uz-katastrofalo-situaciju-veza-arstnieciba
https://arsts.lv/jaunumi/janis-eglitis-onkologija-sasniegumi-un-izaicinajumi-onkologiska-aprupe-krustceles

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Cik veselīgs ir tavs ikdienas mazgāšanās rituāls
Vēdersāpes, slikta dūša, elpas trūkums, nieze… Kad pārtika kaitē veselībai
Skatītāja iesaka Kariņam jaunu reformu: “Vajag ļaut veikt eitanāziju invalīdiem un onkoloģiski slimajiem, jo cits nekas neatliek…”
Kāpēc NMPD bezpajumtniekus no parkiem savāc, bet ne vienmēr brauc uz izsaukumiem no mājām?
Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
VIDEO. Lietuvas slēptās kameras nofilmē, kādām metodēm nelegālie migranti šķērso Baltkrievijas robežu
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Kas notiek mūsu organismā, ja vairāk par četrām stundām dienā sēžam
Padomu kopums guļoša pacienta aprūpē, atbilstoša inventāra nozīme
Kā varam likt sāpēm atkāpties
Labs farmaceits uzdod jautājumus
9 pazīmes, ka jūs guļat par maz
Mēness aptieka: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju mājas aptieciņas iegādē seko mediķu ieteikumiem
„Mēness aptieka” saņem starptautiski atzītu klientam draudzīgā uzņēmuma novērtējumu
Kādus vitamīnus lietot spēku atjaunošanai pēc ziemas
Mūsdienīgi rekonstruēta diennakts „Mēness aptieka” Pārdaugavā
Starptautiskā konferencē meklēs veidus, kā izmantot medicīniskās laboratorijas Latvijas veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai
Padomi romantiskai Visu mīlētāju dienai tiem, kuri vairs nav jaunieši
Īsais ceļvedis vitamīnu lietošanā
Bērnu un jauniešu treniņā piedalās Starptautiskās Paralimpiskās komitejas prezidents Endrjū Pārsons
Farmaceita padomi piemērotas zāļu formas izvēlei
Mēness aptieka: Kuri dabas līdzekļi izmantojami stresa ietekmes mazināšanai
Paplašinot pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem un bērniem, VCA atver jaunu poliklīniku „Dole”
Daudz alkohola vai kofeīna, urīnceļu infekcijas, nierakmeņi un citi iespējamie iemesli fizioloģiskās funkcijas traucējumiem
Aktuāli padomi ādas aizsargfunkciju stiprināšanai ziemā
Ukraiņu farmaceits Latvijā
Ko ēst vai ko neēst, lai dzīvotu ilgāk
Mēness aptieka: Farmaceiti un farmaceitu asistenti no Ukrainas sniedz ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju farmaceitiskajā aprūpē
salviju izmanto veselībai
Dažādi augšējo elpceļu vīrusi – ko darīt veselības uzlabošanai
Ko svarīgi zināt par respiratori sincitiālo vīrusu
Astoņi ieteikumi pareizai zāļu lietošanai
Gudrās ēšanas ABC jeb pirmssvētku padomi vielmaiņas uzlabošanai
Kas ir svētku sirds sindroms, kā no tā izvairīties
TOP 5 notikumi veselības aprūpē 2022. gadā
„Mēness aptieka”: vīnu un dzirkstošo vīnu pirms Jaunā gada pērk par 50% vairāk nekā bezalkoholiskos dzērienus
„Mēness aptiekas” tikšanās reizē ar Latvijas Pensionāru federāciju valda siltas labestības gaisotne
Zinātnes progress. “Diseldorfas pacients” – piektais cilvēks pasaulē, kas veiksmīgi izārstēts no HIV
“Trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota” – latviešu orgānu donore Alīna pēc nāves izglābusi piecus cilvēkus
Cer ierobežot žūpību…Latvijā ir pārmērīgs alkohola lietotāju īpatsvars darbspējīgo iedzīvotāju vidū
“Manas rozā brilles ir kritušas ar blīkšķi par daudzām lietām.” Meņģelsone intervijā atklāj, kā veicas ar reformām veselības aprūpē
ASV ar Baidena atbalstu atslepenos izlūkošanas informāciju: “Mums ir jātiek skaidrībā par Covid-19 izcelsmi”
Jo lielāks atalgojums ārstam, jo paviršāka un augstprātīgāka attieksme pret pacientu? Komentē profesors
Oranžais brīdinājums! Gaidāma teritoriju applūšana ap Amatas upes krastiem
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Britu izlūki: Pēc nepārliecinoša uzbrukuma Krievija Ukrainā atgriežas pie aizsardzības
“Aizvestie. Neaizmirstie” – šodien 1949.gada 25.marta deportāciju piemiņas diena
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
FOTO. Stiliste Žanna Dubska “heiteru” dēļ kādu brīdi ir nolēmusi iepauzēt ar piedalīšanos TV šovos
Kas ar ko izcili labi sader ēdienos? Pieredzējušo saimnieču virtuves gudrības
Šovakar – Zemes stunda. Pasaulē un Latvijā to atzīmēs, stundu izslēdzot apgaismojumu
Kāds sods draudēs jauniešiem par izvairīšanos no Valsts aizsardzības dienesta? Skaidro AM pārstāvis
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Šovakar Zemes stunda – trīs idejas, kā to saturīgi pavadīt ģimenes lokā
13:40
Oranžais brīdinājums! Gaidāma teritoriju applūšana ap Amatas upes krastiem
13:08
Reizē ar pavasari klāt arī mājas ģenerāltīrīšana. Plašs padomu klāsts veiksmīgākam darbam
13:00