Valsts policijas pretterorisma vienības “Omega” pārstāvji 2020. gada 28. janvārī ierodas likvidējamajā “ABLV Bank” centrālajā ēkā Skanstes ielā 7, kur KNAB darbinieki veic neatliekamās procesuālās darbības.
Valsts policijas pretterorisma vienības “Omega” pārstāvji 2020. gada 28. janvārī ierodas likvidējamajā “ABLV Bank” centrālajā ēkā Skanstes ielā 7, kur KNAB darbinieki veic neatliekamās procesuālās darbības.
Foto: Sintija Zandersone/LETA

“ABLV Bank” kraha aizkulises: Vai Rimšēvičs apmeloja banku? Ko var izlasīt KNAB lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu 17

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Lasīt citas ziņas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 26. aprīlī publiskojis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, kurā tika izmeklētas “ABLV Bank” vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšē­vičs.

Kriminālprocess tika izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ, faktiski tādēļ, ka ASV atteikušās Latviju iepazīstināt ar to, kādas ziņas par minēto banku ASV sniegušas Latvijas amatpersonas, bet KNAB veiktās nopratināšanas gaitā minēto informāciju iegūt nav izdevies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šis lēmums, atklājot “ABLV Bank” kritiena aizkulises, radījis vairākas publiskas diskusijas. Vai “ABLV Bank” tika apmelota? Kad īsti Latvijas amatpersonas uzzināja par “FinCEN” nodomiem? Kādu iemeslu dēļ tās ieņēma pasīvu nostāju un nerīkojās, mēģinot kaut ko darīt bankas glābšanai?

Turklāt lēmums sniedzis nelielu publisku gandarījumu “ABLV Bank” bijušajam valdes priekšsēdētājam Ernestam Bernim, jo tajā klaji pateikts, ka šī iestāde tic E. Berņa liecībām un uzskata, ka Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs, FKTK bijušais vadītājs Pēters Putniņš un FKTK bijušais pārstāvis ASV un tagadējās Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Arnis Lagzdiņš savās liecībās KNAB melojuši.

Zināja savlaicīgi

Pirms runāt par to, kurš ko un kad zinājis un kāpēc šajā sakarā nerīkojās, lasītājam būtu vēlams atsvaidzināt atmiņā notikumu secību (skat. uzziņu).

No tās kļūst skaidrs, ka virkne Latvijas amatpersonu zinājušas par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas “FinCEN” nodomiem paziņot, ka “ABLV Bank” nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, korupciju un virkni citu noziegumu, un liegt tai norēķinus ar ASV dolāriem vismaz četrus mēnešus iepriekš, bet virkne amatpersonu par to zinājušas pat vairāk nekā gadu iepriekš.

Daži, piemēram, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, sarakstē ar “Latvijas Avīzi” gan apgalvo, ka viņu ASV Valsts kase par “FinCEN” lēmumu informējusi dažas stundas pirms tā publikācijas, to izdarījis personiski par terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgais sekretāra vietnieks Māršals Billingslijs.

Reizniece-Ozola tūlīt pēc tam informējusi Ministru prezidentu Māri Kučinski, kurš, viņas vērtējumā, nav bijis par to agrāk informēts.

Līdzīgi apgalvo arī toreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš. Tā gan ir puspatiesība – liecības KNAB atklāj, ka ja ne par konkrēto lēmumu, tad vismaz par virzību uz šādu lēmumu abas minētās amatpersonas zināja jau vismaz četrus mēnešus agrāk, bet P. Putniņa gadījumā – pat 15 mēnešus iepriekš.

Reklāma
Reklāma

Savukārt LB prezidents I. Rimšēvičs par šādu virzību ir informēts pat piecus gadus iepriekš.

Būtu dīvaini, ja finanšu ministre nebūtu par šāda “FinCEN” lēmuma iespējamību informējusi arī savu partijas biedru, premjeru M. Kučinski. Tādēļ apgalvojumus par to, ka Latvijas amatpersonas nav neko zinājušas par ASV nodomiem, vajadzētu uztvert ar skepsi.

Vai apmeloja – neskaidrs

Par to, vai “ABLV Bank” tika apmelota, mēs acīmredzot neuzzināsim. Publiskotais KNAB lēmums atklāj, ka ASV operējušas ar publiski pieejamu informāciju un aģentu ziņām.

Bernis savās liecībās apgalvo, ka bankas apmelošanā bijuši iesaistīti vismaz I. Rimšēvičs un FKTK pārstāvis ASV A. Lagzdiņš, bet iespējams – arī citas personas.

Skaidrību ieviest neļauj tas, ka ASV noraidījušas divus KNAB tiesiskās palīdzības lūgumus. Katrai valstij neapšaubāmi ir tiesības aizsargāt savus informācijas avotus un izlūkdienesta aģentus, tādēļ šajā jautājumā mūsu dzīves laikā patiesību neuzzināt.

Iespējami ir abi varianti – gan tas, ka ASV bija iefiltrējušas savus aģentus pašā bankā un FKTK, gan arī tas, ka viena vai vairākas Latvijas amatpersonas, to vai citu motīvu vadītas, apmelojušas “ABLV Bank” un ASV varas iestādes izvēlējušās šiem ziņojumiem noticēt, jo tas atbilda tā brīža ASV interesēm – likvidēt “ABLV Bank”.

Gribētos vien piebilst, ka saskaņā ar KNAB lēmumā atklāto pēdējā FKTK veiktā pārbaude bankā 2017. gadā konstatēja veselu virkni dažādu pārkāpumu, lai gan – ne tāda smaguma, par kādiem tiek runāts “FinCEN” lēmumā.

BIjušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kāpēc nerīkojās?

Ja reiz amatpersonas bija informētas, tad kādēļ nerīkojās? “ABLV Bank” bijušais vadītājs E. Bernis jau 2018. gadā izteica apgalvojumus, ka banka tikusi apmelota ASV iestāžu acīs.

Tāpat viņš izteicis apgalvojumus, ka Latvijas amatpersonu bezdarbība pēc informācijas saņemšanas no ASV saistīta ar vēlmi izsaimniekot “ABLV Bank” bankas likvidācijas procesa laikā.

Pilnīgi iespējams, ka Latvijas amatpersonu rīcībā bija arī savtīgi motīvi – ja “ABLV Bank” būtu nodota ārējo likvidatoru rokās, tad ar likvidēšanu saistītie būtu nopelnījuši vairākus simtus miljonu eiro – tāda iespēja gadās reizi gadsimtā.

Un, protams, ka šādas peļņas guvēji varētu ļaut arī “pasildīt rokas” amatpersonām, kurām būtu pateicību parādā par iecelšanu “siltā vietā”. Šo plānu, ja tāds arī bija, izjauca Eiropas Centrālās bankas un FKTK piekrišana bankas pašlikvidācijas procesam.

Taču, ja sāk apcerēt, ko īsti valsts varēja reālistiski izdarīt četros mēnešos, tad atklājas arī citi bezdarbības motīvi. Ir skaidrs, ka četros mēnešos nevarēja mainīt nerezidentus apkalpojošo banku uzvedības modeli, kas bija iesakņojies jau kopš vismaz 90. gadu vidus.

Izvērtējot valsts iespējas, kļūst skaidrs, ka vienīgais solis, kas varēja radikāli mainīt situāciju un ietekmēt ASV nodomus, būtu bijusi “ABLV Bank” nacionalizācija 2017. gada beigās vai 2018. gada sākumā.

Taču, ja Latvijas valsts vispār apsvērtu šādu soli, tad kļūtu redzami arī šī iespējamā soļa trūkumi – uz kāda juridiska pamata valsts varētu pārņemt ar peļņu strādājošu banku?

Šī soļa izmaksas – kompensācijas īpašniekiem par šo banku būtu vairāk nekā miljards eiro, proti, 10–15% valsts budžeta.

Skatoties uz tālākajiem notikumiem – to, ka “ABLV” sabrukums neradīja gandrīz nekādas sekas ekonomikai, šķiet, ka šīs bankas neglābšana par nodokļu maksātāju līdzekļiem bija pareiza.

Bijušajam Latvijas premjerministram un Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem piedēvē kādu izteicienu, kurš, šķiet, labāk par visu citu aprak­sta to, kas noticis ar “ABLV” banku: “Kad runa ir par lielu naudu, neviens vairs nav balts vai melns, visi ir pelēki.”

Tieši šādas sajūtas arī pārņem, iepazīstoties ar “ABLV Bank” katastrofas aizkulisēm.

“ABLV Bank” katastrofas hronika

Lai gan runas par “ABLV Bank” lomu vāji kontrolētajā finanšu plūsmā no NVS valstīm caur Latviju un uz rietumvalstīm (aptuveni 1% no visas pasaules dolāru norēķiniem, kas absolūti neatbilst Latvijas ekonomiskajam svaram) bija zināmas jau iepriekš, pirmās īstās problēmas parādās 2013. gadā, kad sākas trīs gadus ilgās Latvijas sarunas par iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

2016. gada februārī, pirms iestāšanās OECD, Latvija spiesta nomainīt FKTK vadību, jo tiek uzskatīts, ka tā laika vadītājs Kristaps Zakuls banku uzraudzību reformē pārāk lēni.

Par jauno FKTK vadītāju kļūst viņa vietnieks un kādreizējais Latvijas Bankas Juridiskā departamenta vadītājs Pēters Putniņš.

Tā paša 2013. gada aprīlī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Taureņu pirtī uzņēmējam Mārim Martinsonam necenzēti izsakās par nerezidentus apkalpojošo banku un īpaši “ABLV Bank” problēmām.

2014. gada augustā Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs uzaicina “ABLV Bank” valdes priekšsēdētāju E. Berni tikties ar viņu viesnīcā “Radisson Blu Latvija”.

Rimšēvičs iestāsta, kam, lai “ABLV Bank” varētu izvairīties no “vairākiem riskiem”, nepieciešams veikt maksājumus viņa ieteiktajiem “lobistiem” ASV – pirmais maksājums būtu 80 tūkstoši eiro. Bernis maksāt atteicies.

Pēc šīs sarunas no 2014. gada decembra līdz 2015. gada septembrim bankā notiek četras FKTK pārbaudes. 2015. gada 18. decembrī saistībā ar notikušajām pārbaudēm ierosināta administratīvā lieta, kas noslēdzas ar 2016. gada 26. maija administratīvā līguma noslēgšanu, atbilstoši kuram banka samaksā pirmo lielo sodu – 3,166 miljonus eiro.

Viens no pārbaužu un audita rezultātiem – plāns, kā triju līdz piecu gadu laikā atteikties no riskanto NVS klientu apkalpošanas.

2016. gada oktobrī FKTK saņem informāciju no “FinCEN” un vēlāk arī no FIB par deviņu Latvijas banku, tajā skaitā “ABLV Bank”, iesaisti tā saucamajā “Ziemeļkorejas sankciju lietā”.

ASV apmeklē Latvijas delegācija. Jau toreiz izskan informācija, ka paredzēta koordinēta Latvijas rīcība ar ASV.

“Ziemeļkorejas sankciju lietas” sakarā sākās jaunas FKTK pārbaudes “ABLV Bank” – bankai pārmet sadarbību ar ārvalstu tirdzniecības banku “Koryo Bank”, “Koryo Credit Development Bank”, Korejas Kalnrūpniecības un attīstības tirdzniecības korporāciju “KOMID” un “Ocean Maritime Managament Company” (OMM).

2017. gada 24. maijā saistībā ar minētajām pārbaudēm FKTK ierosina administratīvo lietu.

2017. gada oktobrī, četrus mēnešus pirms “ABLV Bank” slēgšanas, notiek kārtējā Latvijas delegācijas vizīte ASV. Šīs vizītes laikā Latvijas pārstāvji tiek informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par “ABLV Bank” iesaisti naudas atmazgāšanā.

Neskatoties uz saņemtajiem brīdinājumiem, FKTK ierosinātā administratīvā lieta 2017. gada 24. novembrī noslēdzas nevis ar sodu bankai, kā bija cerējusi ASV puse, bet gan administratīvo līgumu, kurā banka apņemas turpināt stiprināt naudas atmazgāšanas apkarošanas kapacitāti.

Šis salīdzinoši maigais FKTK lēmums izrādās liktenīgs, jo ASV, saskaņā ar vēlākajām iesaistīto amatpersonu liecībām, par izmeklēšanas rezultātu ir sašutušas.

2018. gada 13. februārī “FinCEN” nāk klajā ar paziņojumu attiecībā uz “ABLV Bank”, kurā izteikta virkne apgalvojumu: “banka esot ārvalstu finanšu iestāde, attiecībā uz kuru radušās būtiskas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saskaņā ar 311. panta nosacījumiem”, “2017. gadā bankas amatpersonas un vadība mēģinājuši piekukuļot Latvijas amatpersonas”.

Ziņa izraisa bankas klientu paniku, sākas strauja naudas līdzekļu aizplūšana no bankas.

17. februārī KNAB lidostā aiztur LB prezidentu I. Rimšēviču, kurš atgriežas no atvaļinājuma, dienu vēlāk – uzņēmēju M. Martinsonu.

Viņiem tiek izvirzītas apsūdzības par kukuļa pieprasīšanu un starpniecību kukuļa pieprasīšanā no citas nerezidentus apkalpojošās bankas – “Trasta komercbankas” – akcionāriem, pēc neilga laika līdzīgas apsūdzības izsaka arī “Norvik” bankas (tagad – likvidējamā “PNB banka”) īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

18. februārī preses konferencē “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs E. Bernis paziņo, ka “ABLV Bank” problēmu patiesais iemesls vismaz daļēji ir saistīts ar LB prezidenta I. Rimšēviča un ar viņu saistīto personu veiktajām kaitnieciskajām darbībām.

2018. gada 23. februārī Eiropas Centrālā banka, kuras tiešā uzraudzībā atrodas “ABLV Bank”, pieņem lēmumu banku neglābt un uzsākt likvidācijas procesu.

2018. gada marta beigās, neskatoties uz pretestību, FKTK un ECB pieņem lēmumu atļaut bankai pašlikvidēties, šis process turpinās arī šobrīd.

“Latvijas Avīzes” apkopojums

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.