Foto – Karīna Miezāja

– Jauki, bet kas pēc tam mainītos Saeimas kompozīcijā?

– Štokenberga kungs, es tikai izmisīgi mēģināju jūs iekustināt, ka kaut kas jādara, jāmaina. Kaut tās butaforiskās iestādes likvidēt, projektus efektīvāk vadīt, nevis tikai izgāzt naudu!

– Vecs stāsts. Valstī ar diviem miljoniem iedzīvotāju jāpiemēro tikpat daudz ie­stāžu, jāsaražo tikpat daudz papīru, lai sekmīgi līdzdarbotos ES, kā jebkurai lielvalstij. Diemžēl. Kad beigsies mūsu prezidentūra, tad gan daudziem iesaistītajiem būs atlaišana. Ierēdņu kļūs mazāk, šādi tādi resursi atbrīvosies. Par citām iestādēm runājot, pilsonis Godmanis un pilsonis Dombrovskis 2009. gadā konsolidēja no rīta līdz vakaram. Kas palika pāri? Ir jāparāda konkrēti, kurš kantoris vairs nav vajadzīgs, kuru vajag likvidēt.

E. Līcītis: – Cilvēkiem sajūta, ka valdība netiek galā ar to, kas degungalā. Viena deputāta dēļ paralizē Saeimas darbu, rausta Valsts kanceleju, imitē kādas darbības nepavisam ne tajā virzienā, kur vajag. Nav izlēmības!

– Neesot valdībā, grūti saprast, kāpēc konfliktē. Dažkārt ir nepieciešama cilvēku nomaiņa, lai ieplūst svaigas asinis. Nezinu, vai tas attiecināms uz Valsts kanceleju.

– Vai ir pamats vienas puses apgalvojumiem, ka “Vienotība” ar spiediena, ar drošības dienestu palīdzību atbrīvojas no nevēlamiem ierēdņiem?

– Nespekulēšu ar to, ko nezinu. Mūsu civildienests būvēts pēc vācu, franču parauga, kur strādā ierēdņi, kam tā ir profesionāla karjera.

– Summējot kādi ir jūsu secinājumi – kas valstī notiek pēc 7. jūlija, kad beidzas Andra Bērziņa prezidenta pilnvaras?

– Divi scenāriji. Vai pēc garām un plašām sarunām koalīcija vienojas par amatiem. Vai – ja vienošanās nebūs, tad pēdējā brīža kandidāts. Visticamāk, ārpus partijām stāvošs, taču kaut ar dažām amatam nepieciešamām īpašībām, kuras spēj publiski parādīt. Ceru, ka prezidenta vēlēšanas sekos pēc TV debatēm, kurās cilvēki vērtēs pretendentus. Vai formēs jaunas koalīcijas? “Vienotībai” un nacionālajiem deputātiem nav sevišķu manevra iespēju. Maksimums, par ko viņi savstarpēji vienotos – atbalstīt Egilu Levitu. Ja es būtu “Vienotības” frakcijā – atbalstītu. Pieņemu, ka Levita atbalstītāji vienā daļā “Vienotības” ir. Viņš iznesa uz saviem pleciem preambulas smagumu, un arī “Vienotība” iegūlās šai procesā – kāpēc Levitam tagad teikt nē, neatzīt jurista nopelnus? Viņš ir cienījams kandidāts, un, ja divi koalīcijas biedri iet pie trešā, saka: balsosim par Levitu, – tad zināms spiediens uz Brigmani ir.

– Viņš saka nē.

– Vai ZZS frakcija ir tik ļoti viengalvaina? Vai citur arī nevar pameklēt balsis Levitam? Varbūt daļa deputātu sliecas uz draudzību ar “Vienotību” un NA, nevis grib draudzēties ar “Ventspilij un Latvijai”. Turklāt balsojums ir slēgts. Tam pašam Bondara kungam ir iespēja, piedodiet par cinismu, pārdot savas balsis. Piemēram, apmaiņā pret atbalstu reģionālajai politikai.

– Tātad spēle nav beigusies?

– Spēle nav beigusies.

– Cik liela loma spēlē būs Lemberga kunga vārdam? Kā spriežat pēc savas politiskās pieredzes?

– Jūs arī neesat pirmo dienu politikā, manuprāt, viņam balsis ir Nacionālajā apvienībā un citās frakcijās, ne tikai ZZS. Ja es būtu Saeimā, pateiktu, cik šodien balsis kontrolē katrs no striķīša raustītājiem. Tagad tik detalizēti nevarēšu izstāstīt.

V. Krustiņš: – Ar ko pats tagad nodarbojaties?

– Lasu grāmatas.

– Tā taču liela brīvība. Privilēģija. Un ko tieši lasāt? Minējāt Makjavelli.

– Jā, man viņš liekas talantīgākais politologs, kopš zinām šo zinātni. Viņa novērojumi ir precīzi, der šai situācijai un derēs vēl 100 gadu uz priekšu. Tā vienkārši bija cilvēka daba, ko viņš novēroja. Daudz ko pārlasu. Parasti tam par iemeslu ir kāds notikums. Pēdējā pusgadā padziļināti pārlasīju Itālijas vēsturi un Venēcijas Republikas vēsturi – tāpēc pa ceļam arī tas Makjavelli gadījās. Kad gribu nodarboties ar kaut ko, eju pie grāmatplaukta, skatos un ņemu, kas ir par attiecīgo tēmu vai periodu. Tad lasīdams eju kā pa diedziņu uz priekšu, “paceļot” vecos autorus.