Aizliegumi nemazina atkarības – pieaug pārkāpumi un likumu apiešana 3

Uz Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti jau ilgstoši ārkārtīgi augsta ietekme ir dažādām atkarībām un kaitīgiem ieradumiem. Alkoholisms, smēķēšana, neveselīga ēšana un dažādu apreibinošu vielu lietošana. Tomēr vēl joprojām politiskā līmenī netiek izstrādātas pieredzē un pētījumos balstītas aktivitātes atkarību izplatības mazināšanai.

Reklāma
Reklāma
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
Veselam
Kā saprast, ka jūsu partneris ir toksisks cilvēks? Viņus nodod šīs 9 frāzes
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Aminata Savadogo iestūrējusi laulības ostā
Lasīt citas ziņas

Diemžēl valsts līmenī tā arī netiek veikti atbilstoši pētījumi un situācijas analīze, kas ļautu veidot pārdomātu un efektīvu atkarību mazināšanas politiku. Līdz šim esam “lāpījušies” ar ārvalstu pieredzi, formāli nokopējot vienus vai otrus aizliegumus. Tomēr pieeja nav bijusi stratēģiska un sistēmiska, tāpēc arī aizliegumu izpildes kontrole ir bijusi visai formāla un bieži vien mazrezultatīva.

Piemēram, likums aizliedz jauniešiem iegādāties elektroniskās cigaretes jeb saltus, tomēr bērni tās visai brīvi lieto visā Latvijā. Arī pasaules pieredze rāda, ka aizliegumi vieni paši nestrādā. Ja aizliegtais auglis netiek aizstāts ar kaut ko pozitīvu vai mazāk kaitīgu, nekādi aizliegumi nenovērsīs tiekšanos pēc tā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Spilgts piemērs ir Islande, kur deviņdesmito gadu sākumā atkarības jauniešu vidē bija kļuvušas par valsts mēroga problēmu. Starp 14-16 gadus veciem jauniešiem gandrīz 25% smēķēja katru dienu, vairāk nekā 40% bija piedzērušies pēdējā mēneša laikā un turpat 20% lietoja marihuānu.

Savukārt 2016. gadā to jauniešu skaits, kas smēķē cigaretes katru dienu samazinājās līdz 3%, marihuānas lietotāju skaits saruka līdz 7%, bet iepriekšējā mēneši piedzērušies bija 5%. Šīs radikāli pozitīvās pārmaiņas izdevās panākt nevis ar aizliegumiem, bet ieviešot politiskas iniciatīvas, kas piedāvāja jauniešiem plašas veselīgu aktivitāšu alternatīvas. Ja netiek novērsti psiholoģiskie un fiziskie cēloņi, kas veicina jauniešu pievēršanos atkarību veicinošām vielām, aizliegumiem ir maza ietekme uz jauniešu uzvedību.

Līdzīgu situāciju šobrīd varam novērot arī Latvijā. Atkarību līmenis ir augsts un aizliegumi acīmredzami nedod nozīmīgus rezultātus. Tomēr pagaidām tā arī netiek domāts par sociālpolitisku prioritāšu maiņu, kas mudinātu jauniešus, līdzīgi kā Islandē, pievērsties veselīgākām nodarbēm un iniciatīvām.

Tā vietā kārtējo reizi tiek mēģināts iet veco, iestaigāto, lai arī neefektīvo ceļu – vienkārši palielinot aizliegumu sarakstu. To, piemēram, parāda kārtējās diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā par Veselības ministrijas (VM) iesniegtajiem grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Vienīgais piedāvātais risinājums – pilnībā aizliegt aromatizētu e-cigarešu tirdzniecību Latvijā.

Līdzīgi ierobežojumi jau ir noteikti Igaunijā, kur ir aizliegtas e-cigaretes ar visām garšām, izņemot tabakas un mentola aromātu. Lietuvā e-cigaretes ar visa veida aromatizētājiem un garšām, izņemot tabakas, ir aizliegtas no 1. jūlija. No Latvijas likumprojekta pagaidām vēl nav skaidrs, kuru ceļu tieši ies Latvija – aizliegs pilnīgi visu, vai varbūt tomēr atļaus mentola un tabakas garšas.

Reklāma
Reklāma

Interesanti, ka, piemēram, Lielbritānijā, ir kardināli pretēja politika – valsts atbalsta e-cigaretes, kā mazāk kaitīgu alternatīvu un līdzekli pakāpeniskai smēķēšanas atmešanai.

Papīra likuma bardzība

Lietuvā pieņemtie e-cigarešu ierobežojumi parāda visai raibu reālo situāciju. Neskatoties uz stingrajiem ierobežojumiem, puslegālā veidā joprojām visai brīvi ir iespējams iegādāties aromatizētus tabakas izstrādājumus. Aromatizētāji vienkārši tiek pārsaukti par pārtikas aromatizētājiem, jo pārtikas aromatizētāji ir atļauti un tie savstarpēji ne ar ko īpaši neatšķiras.

Problēmas rada gan likuma nepilnības, jo nav nodefinēts, kas ir attiecīgajam aromātam raksturīgās īpašības, gan arī cilvēkresursu trūkums kontroles nodrošināšanai. Līdz ar to tirdzniecības vietās visai brīvi var atrasties, piemēram, e-cigaretes ar ķiršu garšu, bet uz etiķetes norādot, ka tā ir tabakas garša.

Gan Lietuvā, gan Igaunijā likums izrādījās bargs tikai uz papīra arī attiecībā uz aizliegto produktu tirdzniecību internetā, jo abās valstīs neviena tiesību norma neļauj bloķēt piekļuvi interneta veikaliem ārzemēs, kas tirgo e-cigaretes. Lietuvas un Igaunijas situācija parāda, ka ir visai neloģiski noteikt savā valstī bargus ierobežojumus, ja šīm pašām precēm ir brīvas tirdzniecības un piegādes iespējas ES kaimiņvalstīs.

Arī Latvijā e-cigarešu tirdzniecība internetā formāli ir aizliegta, tomēr nav atbilstoši kontroles mehānismu, kas nodrošinātu šī aizlieguma izpildi. Esošās tehnoloģijas un muitas suņi ļauj izķert tikai nelielu daļu nelegālo sūtījumu. Tas ļauj izdarīt secinājumus, ka pilnībā aizliedzot e-cigarešu tirdzniecību Latvijā, no mūsu valsts tikai pieaugs specifiska raksturu pirkumu skaits citu ES valstu interneta veikalos.

Tas arī bija viens no būtiskiem argumentiem, kāpēc Zviedrijas parlaments noraidīja valdības ieceri aizliegt aromatizētas e-cigaretes šajā valstī. Parlamenta deputāti nevēlējās pieņemt likumu tikai ķeksīša dēļ, neredzot pārliecinošu kontroles plānu, kā likuma iedzīvināšana izpaudīsies dzīvē. Valdība nespēja pamatot ne to kāpēc aromatizētās e-cigaretes vispār būtu jāaizliedz, ne arī kā šāda aizlieguma izpilde tiktu kontrolēta.

Kontrabandistu bizness un paaugstināti riski jauniešiem

Ir visai viegli paredzams, ka e-cigarešu ierobežojumi Latvijā pavērs papildus biznesa iespējas kontrabandistiem. Tomēr daudz būtiskākas sekas no sociālā viedokļa šādam lēmumam var būt uz jauniešu auditoriju, kas digitālajā vidē ir kā zivis ūdenī. Nelegālajā tirdzniecībā interneta vidē nekādi vecuma ierobežojumi nav šķērslis.

Jebkādi vecuma ierobežojumi, kurus šobrīd ievēro legālie tirgotāji, ar šādiem ierobežojumiem automātiski tiks atcelti. Ēnu ekonomikas darboņiem ir pilnīgi vienalga, kādu vecumu ir sasniedzis klients, galvenais, ka viņš ir maksātspējīgs.

Jaunieši jau šobrīd legāli nedrīkst iegādāties nekādas cigaretes – ne parastās, ne e-cigaretes, ne ar garšām, ne bez garšām un aromatizētājiem. Ja ir pamats uzskatīt, ka jaunieši, neskatoties uz jau esošajiem aizliegumiem, tos viegli apiet, vai nebūtu daudz pareizāk izvērtēt, kādi ir esošo aizliegumu kontroles trūkumi? Kāpēc tos ir tik viegli apiet?

Nevis vienkārši formāli krāt kaudzē līdzīgus jaunus un arvien jaunus aizliegumus un ierobežojumus. Vai nebūtu pareizāk iedziļināties, analizēt un veikt pētījumus par to, kāpēc jaunieši tomēr izvēlas izmēģināt aizliegtās vielas? Savukārt atrodot atbildes īstenot sistēmiskas aktivitātes, kas motivētu jauniešus vispār nesākt smēķēt vai atmest.

Piemēram, Lietuva šķiet ir sapratusi, ka ar vieniem pašiem aizliegumiem ir par maz un nepieciešama daudz kompleksāka politika, kas būtu vērsta uz atkarību apkarošanu un mazināšanu. Pašlaik Lietuvā tiek aktīvi strādāts pie nacionālās stratēģijas trīs galveno atkarību radītā kaitējuma apkarošanai un mazināšanai.

“Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles, patēriņa profilakses un kaitējuma mazināšanas valsts programma līdz 2035. gadam” pašlaik tiek izskatīta Lietuvas parlamentā un paredzams, ka pēc noslēguma diskusijām tā tiks pieņemta un apstiprināta parlamenta rudens sesijā. Latvijā pagaidām novērojam fokusēšanos uz arvien jauniem aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gandrīz netiek strādāts pie atkarību profilakses un kompleksas kaitējuma mazināšanas politikas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.