“800 eiro alga pirms nodokļiem par pilnu slodzi.” Kuras profesijas Latvijā tiek nepelnīti zemi atalgotas? 16
Sociālo tīklu platformā “Threads” izvērsusies plaša un emocionāla diskusija par to, kuru profesiju pārstāvjiem Latvijā tiek maksāts neatbilstoši zems atalgojums.
“Šis būs sāpīgs jautājums – kurai profesijai Latvijā, jūsuprāt, maksā neatbilstoši darbam viszemāko algu?” raksta diskusijas aizsācējs, piebilstot, ka, lai gan pats ir skolotājs, viņš šo profesiju apzināti neizceļ. Viņaprāt, visvairāk nenovērtēti ir darbinieki medicīnas un sociālajā jomā. “Tie ir cilvēki, kas ikdienā veic svarīgu darbu ar cilvēku veselības vai fiziskās labsajūtas uzlabošanu, bet saņem tiešām niecīgu algu,” viņš uzsver.
Komentāros ātri vien iezīmējās vairākas profesiju grupas, kuras, pēc cilvēku domām, Latvijā tiek nepelnīti zemu atalgotas.
Kāds saka: “Bibliotekāri.” Cits piebilst: “Bērnu dārza auklītes, ugunsdzēsēji, policija.” Kāds min arī konkrētu piemēru: “Nesen redzēju valsts iestāde Rīgā meklēja sekretāri, 800 EUR alga pirms nodokļiem par pilnu slodzi.”
Vēl kāds uzsver: “Sētnieki. Viņi dara fizisku darbu, jo īpaši ziemā. Asistenti bērniem ar īpašām vajadzībām.”
Diskusijā bieži izskan arī plašāks skatījums. “Bērnudārza darbinieki, medicīnas nozares darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki. Kopumā daudz kur valsts, pašvaldību sektorā algas mēdz stipri pieklibot, ja tās salīdzina ar amata prasībām,” norāda kāds komentētājs.
Vairāki uzsver tieši medicīnas jomu: “Māsu palīgi medicīnā, auklītes valsts bērnudārzos, audzinātājas.” Cits piebilst: “Sociālie aprūpētāji un sociālie rehabilitētāji, kas ir beiguši koledžas, vispār ir nenovērtēti.”
Kāda komentētāja raksta: “Ugunsdzēsēji. Alga zem katras kritikas. Amatam vajag fizisko un mentālo sagatavotību augstā līmenī, un darba vides risku ir ļoti daudz.”
Tiesa, ne visi tam piekrīt. Cits iebilst: “Ir izdienas pensija, 24 h darbs (var apvienot ar citu)… Nav tas sliktākais variants.” Uz to tiek atbildēts: “Normalizēt šādai amata grupai divus darbus, manuprāt, nav pareizi…”
Vēl kāds komentētājs pauž savu viedokli: “Visām profesijām, izņemot ‘influencerus’! Jebkurš darbs ir darbs. Pasēdēt telefonā mēs visi mākam.”
“Sanitāri, viennozīmīgi,” cits strikti norāda.
Tikmēr ziņu aģentūra LETA vēsta, ka Latvijā lielākā daļa nodarbināto dzīves laikā strādājuši vairākās darbavietās, un vīrieši darbu maina biežāk nekā sievietes, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā aptauja.
Pētījuma dati rāda, ka 88% aptaujāto ir bijusi pieredze vairāk nekā vienā darbavietā. Visbiežāk cilvēki dzīves laikā mainījuši divas līdz trīs darbavietas, un šī tendence raksturīga visās vecuma grupās. Jauniešu vidū līdz 29 gadu vecumam vairāk nekā puse jeb 54% jau ir strādājuši divās vai trijās vietās, savukārt 40 līdz 49 gadu vecumā biežāk uzkrāta četru līdz piecu darbavietu pieredze.
Aptauja arī atklāj, ka vīrieši biežāk nekā sievietes darbu mainījuši četras un vairāk reizes, kā arī biežāk uzskata, ka jauna darba atrašana būtu viegla. Pieaugot vecumam, cilvēki kļūst piesardzīgāki un biežāk norāda, ka darba maiņa varētu būt sarežģīta.
Runājot par karjeras informācijas avotiem, vislielākā uzticēšanās ir darba devēju sniegtajai informācijai. Tai seko draugu un paziņu ieteikumi, kā arī ģimenes viedoklis. Mazāka uzticēšanās novērojama karjeras konsultantiem, bet viszemākā – mākslīgajam intelektam un influenceriem.
Galvenie iemesli darba maiņai ir augstāks atalgojums, labākas profesionālās izaugsmes iespējas un vēlme pēc pārmaiņām. Savukārt biežākie šķēršļi ir piemērotu vakanču trūkums, finansiālā nestabilitāte pārejas periodā, loģistikas grūtības, kā arī zināšanu un prasmju trūkums un psiholoģiskās barjeras.
Eksperti norāda, ka dažādos vecuma posmos attieksme pret darba maiņu atšķiras. Jauniešiem to biežāk ietekmē finansiālā drošība, bet pirmspensijas vecumā nozīmīgu lomu spēlē aizspriedumi un bažas par iespējām atrast jaunu darbu. Savukārt ap 40 gadu vecumu cilvēki nereti izvērtē savu karjeru un apsver pārkvalificēšanos, lai piepildītu iepriekš atliktus mērķus.
Aptaujā, ko februārī un martā veica “Norstat”, piedalījās 1000 respondentu.
