Ekskursija Rīgas ūdensapgādes muzejā Muzeju naktī vēl pirms pandēmijas.
Ekskursija Rīgas ūdensapgādes muzejā Muzeju naktī vēl pirms pandēmijas.
Foto no Kultūras ministrijas arhīva

Amoka skrējienā cauri muzejiem? Ko dod Muzeju nakts 0

Daina Šulca, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Lasīt citas ziņas

 

Kopš 1977. gada visā pasaulē ik gadu 18. maijā atzīmē Starptautisko muzeju dienu. Tie ir nozares profesionālie svētki ar izbraukumiem, domu apmaiņu un sirsnīgu tikšanos, kad tiek pasniegtas balvas un nominācijas. Šajā dienā muzeju apmeklējums sabiedrībai ir par brīvu. Muzeju dienas centrālais notikums ir Muzeju nakts, kas Latvijā šopavasar būs sestdien, 14. maijā. Muzeju naktij Latvijā šogad aprit 18 gadi. Kā atzīmēsim?

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā ir nepilni divi miljoni iedzīvotāju, bet, pēc Kultūras ministrijas (KM) datiem, pirms pandēmijas viena gada laikā muzeji vidēji tika apmeklēti gandrīz pusotru miljonu reižu. Tā, piemēram, 2018. gadā tie bija 1 503 955 apmeklējumi, 2019. gadā nedaudz mazāk – 1 380 097. No šiem iespaidīgajiem skaitļiem seši septiņi procenti ir vienas muzeju nakts apmeklējums. Katru gadu šajā naktī ap 200 tūkstošiem reižu tika vērtas Latvijas muzeju durvis un baudīta māksla tumsas valdzinājumā.

Muzeju diena un muzeju nakts ir pavasara svētki, un, ja laiks mūs lutina, tie izvēršas par lielu tautas staigāšanu.

Cilvēki vēlas pulcēties, un ne tāpat vien. Muzeju nakts piedāvā skaistu un noslēpumainu saturu un iespēju īpaši aptumšotās telpās vērot mākslu. Iepriekšējos gados Muzeju nakts kļuva par visu valsti aptverošu performanci, kad skatītāji kļuva par notikuma dalībniekiem un baudīja piederību kam īpašam. Muzeju naktī iesaistījās teātri, grāmatnīcas, pat pasažieru vilciens.

 

Kāda Muzeju nakts būs šogad?

Tā notiks 14. maijā no pulksten septiņiem vakarā. Katru gadu šis datums ir cits, jo Muzeju nakts norisinās tuvākajā sestdienā Muzeju dienai, kas nemainīgi ir 18. maijā. Kultūras ministrija jau pirms laika izsūtīja pieteikšanās anketu vairāk nekā 120 muzejiem, un dalību 14. maijā pieteica 100 Latvijas muzeju. Iepriekšējos gados pirms pandēmijas bija kopīgas tēmas, kas piemērotas visiem dalībniekiem, piemēram, folklora, vai arī lakoniski nodefinēti ietilpīgi nosaukumi “Šūpulis”, “Dzimšana”, “Laika rats”, “Tālavas taurētājs”.

Šogad Muzeju naktij nav vienotas devīzes vai tēmas. Akcijas saturs ir katra muzeja brīva izvēle. Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētāja Gundega Dreiblate saka: “Šogad Muzeju nakts organizēšana bija sarežģīta. Vēl pirms mēneša mēs nezinājām, vai klātienes apmeklējumi būs iespējami.

Pagājušajā gadā vairāki muzeji rīkoja tiešsaistes pasākumus, bet tas nav tas, ko gaida sabiedrība.

Sākumā Latvijā plānojām gaišu un priecīgu Muzeju nakts tēmu, saistītu ar pavasari, bet tad Ukrainā sākās karš un sapratām, ka šogad mums nebūs vienas idejas. Katrs muzejs izvēlas savu tēmu. Arī šogad Rīgā apmeklējumam tiks atvērta Saeimas māja, Rīgas pils, Ārlietu ministrija un Satversmes tiesa.”

 

Novados un Rīgā

Muzeju naktis atšķiras lielajos Rīgas un reģionālajos muzejos, kur šis vienreizējais gada notikums ir bijis ļoti gaidīts, līdz sirds dziļumiem emocionāli saviļņojot vietējos iedzīvotājus. Muzeju nakts visvairāk ir gaidīta ārpus Rīgas, kur tā pārvēršas visa novada svētkos un ir kā starta punkts vasaras sezonas atklāšanai. Vietējie iedzīvotāji ir azartiski pasākumu apmeklētāji. Vienas nakts akcija kļūst par visas ģimenes svētkiem.

Dace Tabūne, Cēsu vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja, atceras: “Man personīgi Muzeju nakts pietrūkst, tās laikā saņēmām atgriezenisko saiti – cēsnieki lielā pulkā bija kopā ar muzejniekiem, muzejs sasniedza savu mērķi. Pēc tam bija gandarījums, kas dod spēku, iedvesmu, apliecinājumu darbam. Arī šogad, pēc Covid pandēmijas, vērienīgus pasākumus Muzeju naktī neplānojam, bet muzeja ekspozīciju un izstādes atvērsim apmeklētāju apskatei līdz desmitiem vakarā.”

Muzeji novados cilvēkus piesaistīja ar dārziem, parkiem, pilsdrupām, izgaismotām pilīm, vietām brīvā dabā, kur rīkot koncertpro­grammas un ēdināšanu, kas Muzeju naktī nebūt nebija mazsvarīga. Sākumā Muzeju naktī lielākais apmeklētāju skaits bija Rīgas muzejos, bet pirmspandēmijas gados tas Rīgā un reģionos izlīdzinājās.

Ginta Gerharde-Upeniece.
Foto: Zane Bitere/LETA

Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, saka: “Muzeju naktis notiek tā, kāds ir publikas noskaņojums, kā konkrētā laikā tām jānotiek. Šo sajūtu neviens nevar izdomāt. Pēc pandēmijas cilvēki ir priecīgi viens otru redzēt. Kopā būšana ir svarīga, mēs to jūtam, sabiedrības noskaņojums ir noteicošais. Šogad Nacionālā mākslas muzeja nakts būs veltīta Ukrainai. Pie Nacionālā mākslas muzeja notiks koncerts.”

Sākumā Muzeju nakti pārņēma liels entuziasma vilnis, kas izvērtās lielā tautas staigāšanā. Siltā pavasara naktī varēja satikt cilvēkus, notika negaidītas tikšanās.

Muzejos ienāca jauni apmeklētāji. Viņi ieplūda kopā ar citiem un ieraudzīja to, ko iepriekš nebija redzējuši.

Atklāja to, ko nezināja. Tas ir Muzeju nakts lielākais ieguvums. Protams, to visu un vēl vairāk var apskatīt arī dienā, bet naktī ir interesantāk un personiskāk.

 

No iepriekšējās pieredzes

Darbiniekiem Muzeju nakts nozīmē darbu. Viņi ir pie ekspozīcijām, organizē apmeklētāju plūsmu un ekskursijas, tiekas ar cilvēkiem. Muzejā, uzturoties daudz cilvēkiem, izmainās temperatūra, un tas nav pieļaujams. Lielais apmeklētāju skaits paredz iespējamos riskus, un muzejs šai naktij ir īpaši jāsagatavo. Varbūt ekspozīcijā ir mākslas darbi, ko naktī labāk neatstāt apskatei.

Muzejnieki uzsver, ka riski kultūras mantojuma aizsardzībai ir jāizvērtē pirms un nevis pēc šīs nakts – ja nu tie ir nopietnāki nekā ieguvumi? Dace Tabūne saka: “Muzeju naktis nerīkojām jau pirms pandēmijas. Tam bija savi iemesli – ļoti daudz apmeklētāju, cilvēku masas gāzās cauri ekspozīcijai. Tas nenāca par labu priekšmetu saglabātībai un muzeja ēkas – Cēsu Jaunās pils – interjeriem. Par to ir dažādi viedokļi.”

Muzeju profesionāļi arī atzīmē iespēju cilvēkiem šajā naktī sniegt padziļinātu, īpašu informāciju par mākslu, ko citur nevar ne izlasīt, ne ieraudzīt.

Ieskanas jautājums, vai ieeja Muzeju naktī nākotnē varētu būt par maksu un ko tas atrisinātu. Tas palīdzētu organizēt apmeklētāju plūsmu un piedāvāt īpašu pro­grammu mākslas mīļotājiem un interesentiem, bet, iespējams, neuzrunātu to sabiedrības daļu, kuri muzejā ieietu varbūt pirmo reizi mūžā. Muzeju nakts piesaistīja jaunus cilvēkus.

Ineta Zelča Sīmansone
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ineta Zelča Sīmansone, domnīcas “Creative Museum” vadītāja, saka: “Latvijā mēs līdz šim esam sekojuši franču tradīcijai, kad ieeja ir bez maksas, bet, piemēram, Beļģijā Muzeju nakts pasākumos ir jāpērk biļetes. Apmeklētājs ir kļuvis izvēlīgāks un mērķtiecīgāks, viņš pats veido savu programmu. Būtu nepieciešams domāt par jaunām sabiedrības iesaistes metodēm un citiem formātiem. Svarīgi, lai šajā naktī piedalās tie muzeji, kas tic šai idejai. Pēc divu gadu pārtraukuma apmeklētāji atgriežas. Pasākumiem obligāti nav jānotiek iekštelpās.”

Savu formātu šajā vienreizējā naktī meklē arī Imanta Ziedoņa muzejs “Dzirnakmeņi” Murjāņos. “Vēsturiski Muzeju nakts ideja ir ļoti laba – ieaicināt muzejā tos cilvēkus, kas tur vēl nav bijuši. T

ā ir lieliska iespēja komunicēt ar sabiedrību, popularizēt muzeju nozari.

Taču tā pūļa akcija, par ko šis pasākums ir izaudzis, diemžēl ir pretrunā ar Imanta Ziedoņa vēlmi, lai uz viņa muzeju brauc tie, kas patiešām to grib,” muzeja viedokli pauž vadītāja Rūta Šmite, “tāpēc mēs vēl meklējam, kāds varētu būt mūsu ideālais Muzeju nakts formāts. Šogad, sadarbojoties ar Muzeju nakts informatīvo platformu, aicinām cilvēkus Murjāņos apskatīt brīvdabas izstādi “Fragmenti, kas palīdz dzīvot”, kas būs apskatāma līdz pat 31. maijam. Šī izstāde ir veltīta muzeja krājuma priekšmetiem, kas kādreiz bijuši Imanta Ziedoņa un Ausmas Ziedones-Kantānes lietošanā viņu vasaras mājā. Ziedoņa vasaras mājā to ir apmēram 1500. Nākotnē meklēsim jaunus Muzeju nakts formātus, varbūt apmeklētāji būs tieši tie, kas mūs uzvedīs uz pareizā ceļa.”

Muzejam jābūt drošai vietai arī naktī, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc muzejnieku aprindās pirms pandēmijas daudz tika diskutēts par šīs akcijas ieguvumiem. Muzeju nakts parādīja atvērtību mākslai un vēsturei. Ineta Zelča Sīmansone saka: “Sākumā viss noritēja ļoti kvalitatīvi, bet pēc tam lielajos muzejos nakts apmeklējums kļuva par tādu kā ātru izskrējienu cauri ekspozīcijai un – jo vairāk muzejos būts, jo labāk. Reāls jautājums – ko apmeklētāji no tā ieguva?”

 

 

VIEDOKLIS

Apmeklētāju skaits gadu gaitā nostabilizējies JANA ŠAKARE, KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas referente: “Muzeju nakts apmeklējumu skaits nedaudz, bet ietekmēja kopskaitu akreditētajos muzejos. Tomēr no 2016. līdz 2019. gadam šī ietekme pakāpeniski ir mazinājusies, no 7,1 nokrītot līdz 5,6 procentiem. Tas skaidrojams ar to, ka Muzeju nakts apmeklētāju skaits ir nostabilizējies, tāpat kā savu vietu sabiedrībā ieņēmis arī pats pasākums.

Savukārt muzeju kopējo apmeklējuma pieaugumu (no 3 507 062 2016. gadā līdz 3 712 369 2019. g.) var skaidrot ar jaunu rekonstruētu ēku un ekspozīciju atvēršanu. Vairāk individuālos apmeklētājus, kā arī ārvalstu un vietējos tūristus piesaistīja Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Motormuzejs, Raiņa un Aspazijas ekspozīcijas Rīgā, Jūrmalā un Tadenavā, Ogres vēstures un mākslas muzejs, Bauskas pils un citi muzeji.”

 

UZZIŅA

Muzeju nakts TOP5

Gundega Dreiblate, iepazīstoties ar šī gada muzeju piedāvājumu, rosina apmeklēt vēl mazpazīstamos muzejus un tos, kur pēdējā laikā notikušas būtiskas izmaiņas:

 Rīgā – Anatomijas muzejā notiks Platona Buravicka muzikālā performance “Iekšējo pasauļu tīrumos” un Andreja Upīša memoriālais muzejs ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstādi “Andrejam Upītim – 145”, interaktīvā spēle “Izglāb gleznu!”, literārā atrakcija “Atpazīsti Andreja Upīša darbus!” un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas pūšaminstrumentu nodaļas audzēkņu mežragu kvarteta uzstāšanās.

 Kurzemē – Cementa ražošanas vēstures muzejā Brocēnos būs cementa ražošanā izmantotās autotehnikas demonstrācija, iespēja iekāpt autovadītāja kabīnē, nākotnes cementa auto izgudrošana un ekskursijas.

 Latgalē – Naujenes muzejā Slutišķu sādžā varēs iepazīties ar Vecticībnieku sētu. Notiks akcija “Ciemos pie Isaja un Fedosijas”. Būs apskatāma izstāde “Šujmašīna: kuģītis, spolīte, zobiņi, mēlīte…” un notiks mājdzīvnieku (trušu, pudeļpīļu) demonstrējumi.

SAISTĪTIE RAKSTI

 Vidzemē – Valmieras muzejā varēs satikties ar zāļu zinātāju Zeltīti Kavieri, ārtelpās būs spēle “Atslēdz Valmieras senāko vēsturi”, notiks radošā darbnīca “Valmieras vecpilsētas glezna”. Būs aplūkojama grafikas un keramikas izstādes “Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra” un ekspresizstāde “Pavasaris. Vilhelmam Purvītim 150”.

 Zemgalē – Bauskas pils ārpusē notiks performance “Gaismas cīņa pret tumsu”, būs apskatāma muzeja ekspozīcija un Bauskas pils Ceremoniju zālē tiks demonstrēta īsfilma “Bauskas pils centrālā torņa atjaunošana”.

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
Piektdienas gājiena organizatori vāc parakstus par aizliegumu ieņemt amatus prokremliski noskaņotām personām
Lasīt citas ziņas
“Cerība – tas ir muļķa mierinājums.” Iedzīvotāji atbild, kādus atbalsta pasākumus sagaida no valdības saistībā ar cenu pieaugumu
FOTO. Latvijas hokeja izlase uzvar Lielbritāniju
“Attīstībai/Par” nolēmusi, ko virzīs iekšlietu ministra amatam
Ukrainas parlaments pagarina karastāvokli valstī līdz 23. augustam
SPĪGANA: Dziedināšanai, enerģijai un priekam. Kā darbojas dziesmu apļi
20:32
“Attīstībai/Par” nolēmusi, ko virzīs iekšlietu ministra amatam
19:50
Kā pietrūka talantīgajam šefpavāram Dināram Zvidriņam, lai iekļūtu pasaules prestižākā pavārmākslas konkursa “Bocuse d’Or” finālā?
19:48
“Līdz šim Latvijas politika neko tādu nav pieredzējusi.” Vitenbergs atklāj, vai jūtas politiski nodots
Šonakt iespējamas salnas, bet pirmdiena būs saulaina un silta
Ukraina varētu iestāties ES 15-20 gadu laikā, prognozē Francijas Eiropas lietu ministrs
Keris par mediķu atalgojumu: Ir trīs iespējas – samierināties, streikot vai doties prom
Krievijas spēki mēģina pārraut Ukrainas aizsardzību un ieiet Luhanskas apgabala administratīvajā teritiorijā
Polija nodevusi Ukrainai detaļas un bruņojumu iznīcinātāju “MiG-29” nokomplektēšanai
PVO aicina nekavēties ar pasākumiem pērtiķu baku izplatības ierobežošanai
Uz Baltijas valstīm vairs neplūst Krievijas elektrība
Vectantes mantas neizmeta atkritumos. Agates pieredze, kā pašai nevajadzīgām lietām atrast jaunus īpašniekus
Skatītājs jautā: Ko darīt, ja ir zems asinsspiediens?
Necieņa pret latviešu leģionāru piemiņas vietu Zedelgemā, Beļģijā. Vai vietvarai pietiks drosmes izrauties no “nacistu” apkarotāju tīkliem?
Atis Jansons: Ir Amerikas ceļu infrastruktūrā ļoti mīļa detaļa, kura nebūt nav dārga un mums lieliski noderētu
Liepāja par 23 miljoniem iekustinās Eiropas sabiedrību
Arestovičs: Ukrainas armija pēc pusotra mēneša sasniegs savu kaujas gatavības maksimumu
Grāmatas bērniem par karu autori: “Cīnāmies pret dziļo tumsību”
Tālais ceļš pie ārsta vairs nav jāmēro! Reģionos turpmāk konsultēs attālināti
“Ko tu teici? Runāā skaļāk! Nemurmini sev zem deguna!” Kā saudzēt dzirdi?
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
ES izvērš tirdzniecības dialogu ar Taivānu
Vācijā spēcīgās vētrās un tornado vairāki desmiti ievainoto
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
Kas ir tiesīgs saņemt un kā saņemt maksājuma samazinājumu par elektroenerģiju?
EK apstiprina enerģētiskās neatkarības plānu