Andrejs Ērglis: Ar pieejamu medicīnu insults un infarkts vairs nebūs tik liels drauds 0
Eiropas Komisija 2019. gada rekomendācijās Latvijai īpaši izcēlusi ieteikumu uzlabot sirds un asinsvadu slimību (SAS) un insulta ārstēšanu. Zināmā mērā to var salīdzināt ar dzelteno kartīti futbolā, jo tik konkrētas norādes līdz šim nav bijušas.
SAS, tostarp insults, ir viens no būtiskākajiem mirstības iemesliem, un Latvijā šajā ziņā esot viena no sliktākajām situācijām ES. Pacienti ir nepietiekami nodrošināti ar mūsdienīgiem medikamentiem, profilakse kopumā ir pārāk vāja. Tas neļauj sasniegt pietiekamu ārstēšanas efektivitāti.
Ticami, ka nesen Veselības ministrijas iesāktais insulta ārstēšanas audits šīs patiesības apstiprinās. Kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis pasvītro vajadzību atjaunot valdības savulaik jau apstiprināto “Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas” rīcības plānu, lai nodrošinātu maksimālu medicīnas pakalpojumu pieejamību valstī.
Ieguldījumi profilaksē un veselības aprūpē strauji dod rezultātus
Ikvienā riska grupā un arī vispārēji Latvijā lielākā problēma ir medicīniskās palīdzības pieejamība, uzskata Ērglis. “Tas ietver gan ārstu, gan medicīnas māsu skaitu, kas būtu nepieciešams optimālai medicīnai. Nākamā lielā problēma ir kompensējamie medikamenti.
Šo divu jautājumu atrisināšana radītu milzīgu atšķirību visiem Latvijas iedzīvotājiem veselības aprūpes jomā. Jau ar iepriekšējiem piemēriem, kad veselības aprūpē tika ieguldīti līdzekļi, esam visiem skeptiķiem pierādījuši: tiklīdz palielinās finansējums, veselības aprūpes budžets, strauji pieaug dzīves ilgums un, kas ļoti būtiski, dzīves kvalitāte.”
“Tiklīdz valsts piešķirs līdzekļus, un to ļoti labi sāka (bijušais premjers) Māris Kučinskis un (bijusī veselības ministre) Anda Čakša un ļoti labi turpina, no sirds to saku, (veselības ministre Ilze) Viņķele, tautas veselība un dzīves kvalitāte uzlabosies. Turklāt šis ieguldījums, kā daudzi nepareizi uzskata, nav bezgalīgs.
Ja sasniegsim 1,8 – 2 miljardus naudas apjomu veselībai, spēsim panākt ļoti labu dzīves ilgumu un kvalitāti līdz pat 95 – 100 gadu vecumam,” aprēķinājis Ērglis,
piebilstot – paralēli jādomā, kā to izmantot tautsaimniecībā, lai nebūtu jāieved darbaspēks. “Ļausim mūsu cilvēkiem strādāt! Varbūt ne pilnu darba nedēļu, bet gados vecāku darbinieku ieguldījums var būt ļoti liels.”
“Latvijā 55% visu nāves gadījumu cēlonis ir kardiovaskulārās jeb sirds un asinsvadu slimības, starp kurām ir arī insults, iepretī 36% Eiropā. Latvijā gadā nomirst aptuveni 27 tūkstoši cilvēku, no kuriem 7000 sasnieguši 85 gadu vecumu. Vairākumā gadījumu kā nāves cēloni min asinsrites slimības – sasniegts cienījams vecums, un sirds vienkārši apstājas,” skaidro Ērglis.
Turklāt profesors šajā dinamikā saskata arī pozitīvu tendenci. “Šos datus maz ņem vērā un novērtē, bet gribu uzsvērt, ka 2002. gadā Latvijā bija 60 tūkstoši cilvēku vecumā virs 80 gadiem, savukārt 2019. gadā viņu skaits pieaudzis līdz 107 tūkstošiem. Dzīves ilgums dramatiski pieaug!,” norāda Ērglis.
Pēc kardiologa vārdiem, tiklīdz 2004. un 2005. gadā valsts ieguldīja naudu veselības aprūpē, strauji pieauga to cilvēku skaits, kas pārsniedza 80 gadu vecumu.
“To, protams, ietekmēja arī sociāli ekonomiskie apstākļi, skaidrs, ka šobrīd dzīvojam labāk. Pēc kardiologu rīcībā esošajiem datiem infarkta un insulta gadījumu skaits vecuma grupā no 0 līdz 64 gadiem šajā gadsimtā samazinājies uz pusi,” uzsver Ērglis.
“Latvijai visvairāk šobrīd jādomā par gados vecākiem cilvēkiem, kuru skaits pieaug – vecumā virs 75 gadiem ir 200 tūkstoši cilvēku jeb 9% . Viņu dēļ pilnībā izmainījusies medicīna un sociālā joma. Tāpēc medicīnas galvenais mērķis ir panākt, lai šie cilvēki turpinātu dzīvot aktīvi, saņemtu medikamentus un atbalstu, lai varētu turpināt pilnvērtīgu un rosīgu dzīvi,” situāciju valstī skaidro profesors.
“Vai mums jākaisa pelni uz galvas? Noteikti nē, jo, piemēram, Īrijas vidējais populācijas vecums ir daudz mazāks.”
“Tomēr tas nav tik vienkārši, jo paralēli ļoti jādomā par mentālo veselību, bez kuras fiziskā veselība un dzīves ilgums neko daudz nedod dzīves kvalitātei. Ja cilvēks nesaslimst ar kardiovaskulārajām saslimšanām līdz 55 gadu vecumam, nākamajos 25 gados demences un Alcheimera slimības risks ir ārkārtīgi niecīgs. Lūk, tieši tāpēc jāsamazina riska faktori un jānodrošina visa veida ārstēšana jau šajā vecumā vai, patiesību sakot, profilakses pasākumi jāsāk pavisam maziem bērniem. Tas ir veids, kā līdz 100 gadiem nodzīvot aktīvi un ar labu veselību,” kardiologu pieeju raksturo Ērglis.
Nenovecojam, vienkārši ilgāk dzīvojam!
Līdzīgi uzskata arī Pasaules Veselības organizācija (PV0). “Mums jābeidz muldēt par novecošanu. PVO cilvēkus līdz 20 gadu vecumam uztver kā “bēbīšus”, līdz 65 gadu vecumam esam jauni cilvēki (ar nosacījumu, ka pieejama moderna medicīna), pēc tam nāk vidējais vecums, pēc 80 gadiem esam seniori, bet virs 100 gadiem – lūk, uz to mēs tiecamies nevis kā uz izņēmumiem, bet stabilu procentu iedzīvotāju dzīvildzes dinamikā,” optimistisks ir Ērglis.
Dzīves ilgumu tieši ietekmē dzīvesveids un riska faktori. Runājot par insulta risku, kardiologs piekrīt amerikāņu kolēģiem, ka galvenie principi ir visai vienkārši, kaut gan daudzi tos ignorē: nesmēķēt, būt fiziski aktīvam, zināt un kontrolēt holesterīna līmeni un asinsspiedienu, ēst pareizi un sabalansēti, sekot līdzi svaram un cukura līmenim asinīs. “To mēdz dēvēt par “Lielo septiņnieku” veselīgai dzīvei. Ja ievērosiet kaut lielāko daļu no šiem ieteikumiem, infarkta un insulta risks jau būtiski mazinās.”
“Pievēršoties Latvijā veiktam pētījumam, redzam, ka sievietēm vecumā no 24 līdz 35 gadiem insulta un citu kardiovaskulāro slimību risks ir tikai 1,4%, bet šim skaitlim vajadzētu būt vēl zemākam, ņemot vērā augstāk minētos riska faktorus, tostarp smēķēšanu, hipertensiju, paaugstinātu holesterīna un glikozes līmeni un aptaukošanos.
Bet, vīrieši, paskatieties, kāda ir jūsu situācija – šajā vecuma grupā risks ir 2,5%. Ap 65 gadiem riska faktori izlīdzinās, jo lielie riskētāji jau aizgājuši viņsaulē vai kļuvuši par invalīdiem. Kas jādara iedzīvotājiem kopā ar mediķiem? Jācenšas panākt, lai visi riska faktori mazinātos un, galvenais, nebūtu visu septiņu kopums, kas ļoti ietekmē cilvēka veselību,” komentē Ērglis.
Drīzumā ar Veselības ministrijas, Eiropas fondu un Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta kopējā ieguldījuma palīdzību būs pabeigts nākamais pētījums, kad katrā vecuma grupā gan vīriešiem, gan sievietēm precīzi redzēsim riska faktorus un varēsim tālāk attīstīt prevencijas plānus. “Infarkta gadījumos lielākie riski ir holesterīna līmenis, seko paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, aptaukošanās un visbeidzot diabēts, kā arī fiziskas aktivitātes trūkums. Galvenais insulta riska faktors ir asinsspiediens,” precizē Ērglis.
Dzīvesveids jeb fiziskā aktivitāte ietekmē infarkta smagumu – aktīvi dzīvojoši cilvēki to pārcieš daudz vieglāk, skaidro Ērglis. Dzīvesveids pirms saslimšanas arī nosaka, cik kvalitatīvi cilvēks turpinās dzīvot pēc infarkta vai insulta.
Tāpēc viņš uzsver gan pareizo medikamentu kombināciju lietošanu, gan tā dēvēto pacienta līdzestību kā galvenos komponentus veiksmīgai kardiovaskulāro slimību profilaksei un ārstēšanai. Piemēram, jaunākie medikamenti ir apvienoti vienā kapsulā – nav jādzer piecas vai sešas tabletes, bet tikai viena, tas attiecas gan uz insulta, gan infarkta riska faktoriem, tātad attiecīgi augstu holesterīna un asinsspiediena līmeni.
Kopumā Ērglis Latvijas iedzīvotājus raksturo kā ļoti inteliģentus un zinošus veselības jomā. Kā zināms, iedzīvotāju un arī ģimenes ārstu izglītības līmenis ir viens no tiem aspektiem, kas nosaka tautas veselību. Jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados secināts: ja cilvēkam ir insults vai infarkts līdz 70 gadu vecumam, tā ir ārstu un arī lielā mērā paša pacienta kļūda. Ja tas notiek pēc 80 gadiem, iejaukusies daba vai Dievs. “Bet tas teikts 1973. gadā, mēs varam pacelt šo latiņu augstāk,” spriež Ērglis. “Manuprāt, būtu labi, ja Latvijā cilvēki vidēji dzīvotu 90 gadus.”
Pierādīts, ka profilaksei ir nozīme arī 80 gadu vecumā, kaut gan par to ir maz pētījumu, jo tie aprobežojas ar 65 – 75 gadu vecumu sasniegušajiem. Protams, jāiegulda vairāk līdzekļu gan profilaksē, gan rehabilitācijā, rūpīgi apsverot proporciju starp šīm jomām, teic Ērglis, īpaši uzverot rehabilitācijas nozīmīgumu.
“Jāpanāk, lai kardiovaskulāro un onkoloģisko slimību pacienti nokļūtu rehabilitācijā nekavējoties, uzreiz pēc palīdzības sniegšanas slimnīcā. Tas ir gan pieejamības, gan galvenokārt resursu jautājums.
Kāda jēga pēc insulta pacientu izrakstīt, lai dotos mājās? No slimnīcas tūlīt jābrauc uz rehabilitācijas iestādi!”
“Profilaksē ļoti svarīga ir pacientu izglītošana – cilvēkiem jāzina galvenie riska faktori, un, ja tie rodas, jāsaņem valsts finansēta palīdzība, īpaši mazāk nodrošinātu iedzīvotāju grupām, nemaz nerunājot par pensionāriem,” piebilst Ērglis.
Kā dalīt veselības aprūpei paredzēto finansējumu
“Runājot par finansējuma izmantošanu, ministrijas un speciālistu līmenī ir liela vienprātība, ka process ir diezgan ielaists.Uzsitot knipi jeb ieguldot uzreiz lielas summas, tas nav vienkārši izdarāms, jo veselības aprūpes pieejamība jābūvē pakāpeniski,” vērtē Ērglis, kā lielās jomas minot bērna un mātes aprūpi, kardiovaskulārās slimības, traumatoloģiju, onkoloģiju un psihiatriju jeb garīgo veselību, kas nodrošina dzīves kvalitāti.
“Šīm jomām jābūt centralizētām, jo insultu vai infarktu nevar ārstēt jebkur. Attālums nav arguments, Latvijā, pat salīdzinot ar vairākumu Eiropas valstu, tie ir niecīgi. Tas gan nenozīmē, ka jāiznīcina reģionālā medicīna, drīzāk otrādi – speciālistu tīkls jānostiprina.”
Demogrāfija nav tikai dzimstības pieaugums
“Mani ļoti uztrauc tas, ko mēs saucam par demogrāfiju. Demogrāfija nenozīmē dzemdēt vairāk bērnu. Tas ir absurds! Latvijai jāsaprot, kāds cilvēku daudzums ir optimāls, jādomā tautsaimniecības kategorijās, kāda ir infrastruktūra un kādi ir ceļi. Šķietami nesaistīti jautājumi ar demogrāfiju, bet patiesībā – pat ļoti cieši saistīti. Jāņem vērā realitāte: ja pieaug 75 un 85 gadus veco cilvēku skaits, tātad 200 tūkstošus liela cilvēku grupa, kurai vajadzīga sava sociālā vide, sava kultūra, medicīnas aprūpe, mūžizglītība un savas darba vietas.
Astoņdesmitgadnieki jāiesaista darba vidē, nemaz nerunājot par jaunākiem cilvēkiem,” analizē Ērglis, uzsverot: pēdējie desmit divdesmit gadi parāda, kā iespējams pozitīvi mainīt tautsaimniecību kopumā. Viņaprāt, šo situāciju jāsāk apzināties arī politiķiem, jo mediķi jau to saprot.
Valdībai jāturpina veselības aprūpes uzlabošana
Pirms vairākiem gadiem Veselības ministrija bija izstrādājusi un valdība apstiprinājusi “Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam”, kura veidošanā piedalījās arī Ērglis. Vēlāk valdība secināja, ka plānotos mērķus pilnībā nav izdevies sasniegt.
“Kā viens no šī plāna iniciatoriem un arī autoriem varu teikt, ka šo plānu noteikti vajadzētu aktualizēt, protams, precizējot atbilstoši situācijai. Plāns bija ļoti detalizēts, izstrādāts saziņā arī ar ģimenes ārstiem, speciālistiem un biedrībām. Izstrādāta pilnīgi skaidra sistēma, kas ietvēra arī 40 kabinetu jeb ārstu kopu izveidi dažādos reģionos atkarībā no iedzīvotāju blīvuma.
Tajos iedzīvotāji varētu iespējami tuvāk savai dzīvesvietai saņemt, piemēram, ehokardiogrāfiju, iziet slodzes testu, dažāda veida monitoringu, un tas ļautu laikus diagnosticēt un novērst insulta draudus. Bija doma šajās speciālistu kopās iekļaut arī onkologus. Tad, ja operācija tiek veikta lielajās slimnīcās, pacienta aprūpi pēc tam pārņemtu šāda centra mediķi saziņā ar slimnīcu metodiskajiem speciālistiem, lai kopīgi koriģētu ārstēšanu,” plānu ieskicē Ērglis. Šādu mediķu kopu izveidošana tāpat atvieglotu ģimenes ārstu darbu.
Rezumējot Ērglis uzsver, ka Latvijas veselības aprūpē iesāktais attīstības ceļš ir pareizs un konsekventi un efektīvi jāturpina.
Viņaprāt, izglītības un veselības aprūpes jomai arī jāiet sazobē ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu, kas visbeidzot noteiks arī situāciju un tendences ekonomikā.
“Noslēdzot uz pozitīvas nots, gribu vēlreiz uzsvērt mazās Latvijas brīnišķīgo iespēju – uzskatu, ka lauki nepaliks tukši, jo cilvēki var dzīvot svaigā gaisā un veselīgā vidē, bet strādāt attālināti vai lielākos centros. Attālumi nav tik lieli, lai nevarētu izvēlēties cilvēkam tik labvēlīgu dzīvesveidu!”
Kā ziņots, 2020.gada budžetā papildu līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm.Nākamā gada valsts budžeta projektu Ministru kabinets Saeimai vēlas nodot līdz oktobra vidum. Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – 2020. gadam 279,4 miljonus eiro, 2021. gadam – 445 miljonus eiro, bet 2022. gadam – 606,8 miljonus eiro.
