Apakšuzņēmēju pārstāvis: Padarīts, bet nepieņemts un neapmaksāts – naudas masa izcirkulē visur, tikai ne pie tiem, kas godīgi strādājuši 0
Kamēr Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa būvniecības projektā caur dažādiem līgumiem, solījumiem un institūcijām ir izkustējušies desmitiem miljonu eiro, objektā ir palikuši darbi, kas ir reāli paveikti, taču nav pieņemti un par kuriem nav samaksāts. Atlīdzību par šiem darbiem nav saņēmuši ne apakšuzņēmēji, ne arī ģenerāluzņēmējs, lai gan darbi veikti atbilstoši tā brīža uzdevumiem, saskaņojumiem un faktiskajai būvniecības stadijai. Šī situācija īpaši spilgti izgaismo sistēmisku problēmu valsts būvniecības projektos – nauda “kaut kur cirkulē”, bet līdz tiem, kas darbus paveikuši, tā nenonāk.
Viens no šādiem gadījumiem ir SIA “Datika”, kas PSKUS A2 korpusa būvniecībā bija iesaistīta vadības automātikas sistēmas (VAS) izveidē. Uzņēmums darbus ir veicis, taču par reāli padarītajiem, vēlāk nepieņemtajiem un līdz ar to arī neapmaksātajiem darbiem samaksu tā arī nav saņēmis, lai gan darbu apjomi tika izpildīti saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem nosacījumiem. Kā atklāj uzņēmuma projektu vadītājs Normunds Strods, daudzas ar būvniecību saistītās problēmas lielā mērā izraisījis sākotnēji vāji izstrādāts projekts, kas vēlāk radījis ķēdes reakciju visā būvniecības procesā.
Jau darbu sākumposmā SIA “Datika” panāca vienošanos, ka VAS izbūves uzdevums tiks realizēts pēc projekta pārstrādāšanas, pretējā gadījumā ar objekta funkcionalitāti saistītos darbus realizēt nevarēja. Normunds Strodes stāsta, tas bijis tipveida projekts, kurā daudzas tieši slimnīcām domātas specifiskas prasības un funkcijas nemaz nebija paredzētas.
Visu šo nebūšanu novēršana prasīja laiku un izbūvēt VAS līdz galam SIA “Datika” nepaguva. “Mēs izpildījām to darbu apjomu, kāds uz attiecīgo brīdi bija paredzēts. Šis darbu apjoms arī tika pieņemts, par ko parakstīts attiecīgs akts ar ģenerāluzņēmēju SIA “Velve”,” saka Normunds Strods, piebilstot, ja veselības ministrs Hosams Abu Meri būvniecību nebūtu apturējis, šodien Stradiņu slimnīcas A2 korpuss jau strādātu.
Kur palika solījumi par norēķināšanos?
SIA “Datika” valdes priekšsēdētājs Kārlis Rubenis teic, ar pasūtītāja pārstāvjiem par šo situāciju runāts ne reizi vien un bijis arī publisks solījums norēķināties ar apakšuzņēmējiem. Proti, dažas dienas pēc būvobjekta pārņemšanas valsts kapitālsabiedrība PSKUS apliecināja, ka norēķināsies ar “Velvi” par paveiktajiem darbiem kā to paredz līgumā noteiktā kārtība, un aicināja ģenerāluzņēmēju norēķināties ar apakšuzņēmējiem. Vienlaikus slimnīca apliecināja gatavību “no būvfirmas atpirkt iegādātos būvmateriālus un būvizstrādājumus, kurus atzīs par kvalitatīviem un izmantojamiem turpmākajā būvniecības procesā.”
To, ka šādi solījumi tiešām bija, apliecina arī LA.LV rīcībā esošās PSKUS vēstules apakšuzņēmējiem.
2024.gada martā PSKUS informē apakšuzņēmējus: “Pasūtītājs plāno norēķināties par visiem Jūsu paveiktajiem darbiem būvobjektā, kuri ir atbilstoši nodoti būvuzraugiem un arī par visiem Jūsu piegādātajiem, pasūtītajiem būvmateriāliem un precēm, kuru piegāde un/vai pasūtīšana ir veikta līdz 2023.gada 13.februārim un ir neatsaucama. Pasūtītājs ar Jums plāno norēķināties bez Būvnieka starpniecības [..].”
Mēnesi vēlāk, 2024.gada aprīlī, PSKUS raksta: “[..] būvniecības līguma ietvaros Slimnīca ir veikusi visus savstarpējos norēķinus ar SIA “Velve” par kvalitatīvi izpildītiem būvdarbiem un iesniegtiem, saskaņotiem ikmēneša būvdarbu izpildes aktiem, taču nevar uzņemties atbildību par SIA “Velve” tālākiem savstarpējiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem. [..] Slimnīca veic konsultācijas ar kompetentajām iestādēm par iespējamiem situācijas risinājumiem.”
Savukārt 2025.gada oktobra beigās PSKUS paziņojumā apakšuzņēmējiem norāda, ka turpmāku lēmumu pieņemšanai visa informācija par Projektu īstenošanu, tai skaitā par Objektā nodarbinātajiem apakšuzņēmējiem, ir nodota VNĪ, izsludināts jauns atklāts konkurss un “turpmāk konkrētos lēmumus par apakšuzņēmēju iesaistīšanu Iepirkuma īstenošanā būs tiesīgs pieņemt tikai un vienīgi jaunais būvdarbu veicējs [..]”.
Kā iepriekš norādījis bijušais ekonomikas ministrs, jurists Ralfs Nemiro, kurš pārstāv šajā būvniecībā iesaistīto apakšuzņēmēju intereses: “Ir informācija, ka vairāki no apakšuzņēmējiem par vienām un tām pašām lietām saņēmuši samaksu no “Velves” un no Stradiņiem, tādā veidā saņemot naudu dubultā, bet ir arī apakšuzņēmējs, kurš samaksājis visus nodokļus no tās summas, kas viņam pienāktos, bet kuru viņš tā arī nav saņēmis. Tā naudas masa izcirkulē visur, tikai ne pie tiem cilvēkiem, kas godīgi izpildījuši savus darbus.”
Kam jāuzņemas atbildība par saistību izpildi
Taujāts, kādas, viņaprāt, ir cerības saņemt par savu padarīto darbu pienācīgu atlīdzību, SIA “Datika” valdes priekšsēdētājs norāda, ka esošajā situācijā atbildība par saistību izpildi un visiem pieņemamu risinājumu būtu jāuzņemas valstij. Tāpat nav īstas skaidrības, kas īsti notiks ar būvobjektu pēc tam, kad projekta pilnu pārvaldību pārņēmusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Vai būs centieni pabeigt jau esošo ēku vai arī nolīdzināt to līdz ar zemi un sākt visu no baltas lapas? Taujāts, kas notiktu pēdējā scenārija gadījumā, Kārlis Rubenis pauž, ka tādā gadījumā būtu vairāki neskaidri jautājumi. Pirmkārt jau par projekta izmaksām. Tomēr ņemot vērā, cik projekts izmaksāja pirms tam un cik lielā mērā tas sadārdzinājies tagad, var pieņemt, ka projekta izmaksās ierēķināta arī ēkas nojaukšana. “Precīzi nezinu, bet pieļauju, ka tie procenti, ko savulaik prasīja “Velve” kā sadārdzinājumu, būtu izmaksājuši krietni lētāk.” Kārlis Rubenis arī bilst, ka jāskatās, kā tālāk risināsies situācija ar SIA “Datika” un arī citu apakšuzņēmēju objektā jau padarītajiem darbiem.
