Bīstamā omega-3. Jauns pētījums atklāj zivju eļļas tumšo un nepatīkamo pusi 0
Gadiem ilgi zivju eļļa bija slavēta kā “superprodukts” smadzeņu darbības uzlabošanai. Tomēr Dienvidkarolīnas Medicīnas universitātes zinātnieku jaunākais pētījums liecina, ka stāsts ir daudz sarežģītāks un, iespējams, bīstamāks.
Kā vēstīts vietnē sciencedaily.com, pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem ar atkārtotām, vieglām galvas traumām
zivju eļļas lietošana var nevis palīdzēt, bet tieši pretēji – kavēt smadzeņu spēju pašizdziedināties.
Zivju eļļa galvenokārt sastāv no divām omega-3 taukskābēm: DHA un EPA. Ja DHA jau sen ir pazīstama kā labvēlīga smadzeņu struktūras sastāvdaļa, tad EPA šajā pētījumā izgaismojas pavisam citādi. Tieši EPA uzkrāšanās smadzenēs var vājināt asinsvadu stabilitāti un bloķēt dziedināšanas signālus pēc traumas.
Zivju eļļas uztura bagātinātāji ir visur – tos pievieno pat dzērieniem un uzkodām,
taču cilvēki tos lieto bez skaidras izpratnes par ilgtermiņa ietekmi. Zinātnieki atklāja, ka augsts EPA līmenis eksperimentālajos modeļos bija tieši saistīts ar vājāku smadzeņu atjaunošanos.
Smadzenes “aizmirst”, kā sevi salabot
Pētījuma rezultāti ir biedējoši: ilgstoša zivju eļļas lietošana smadzeņu traumu gadījumā radīja “novēlotu ievainojamību”. Dzīvniekiem, kuri saņēma šo uztura bagātinātāju, laika gaitā pasliktinājās atmiņa un telpiskā mācīšanās.
Eksperti konstatēja, ka EPA burtiski “pārprogrammē” gēnus, kas atbild par asinsvadu stabilitāti.
Tā vietā, lai veicinātu jaunu asinsvadu veidošanos pēc trieciena, EPA šo procesu nomāc. Tas savukārt veicina kaitīgā tau-proteīna uzkrāšanos – vielu, kas cieši saistīta ar Alcheimera slimību un kognitīvo spēju sabrukumu.
Lai pārbaudītu teoriju reālajā pasaulē, pētnieku komanda analizēja audus no cilvēkiem, kuriem diagnosticēta hroniska traumatiska encefalopātija (CTE) – slimība, kas bieži skar sportistus pēc atkārtotām galvas traumām. Eksperts norāda, ka šajos audos tika atrasti tieši tādi paši traucēta tauku metabolisma un vāju asinsvadu paraugi, kādi tika novēroti EPA ietekmētajos modeļos.
Šis pētījums ir kritiski svarīgs “precīzijas uzturam”. Tas liek saprast, ka
tas, kas ir veselīgs sirdij, noteiktā “smadzeņu stāvoklī” (piemēram, pēc satricinājuma) var kļūt par toksīnu.
Omega-3 taukskābes organismā pašas nesintezējas, tāpēc mēs tās uzņemam ar uzturu. Tomēr smadzeņu asinsvadu barjera ļoti stingri regulē to, kādas vielas tiek ielaistas smadzenēs, un šis pētījums rāda, ka EPA iejaukšanās šajā līdzsvarā var būt liktenīga.
Kā vēstīts portālā, eksperts neirozinātnē, Onders Albairams, steidz mierināt: “Es nesaku, ka zivju eļļa ir universāli laba vai slikta. Es saku, ka bioloģija ir atkarīga no konteksta.” Cilvēkiem bez smadzeņu traumām zivju eļļa joprojām var būt noderīga, taču tiem, kuri nodarbojas ar kontakta sportu vai atveseļojas pēc trieciena, šis uztura bagātinātājs var būt “lāča pakalpojums”.
