Klasiska aina 0
Akūts apendicīts sākas, ja ir ilgstoši aizcietējumi, zarnu parazīti, svešķermeņi zarnu traktā un limfātisko audu šūnu daudzuma palielināšanās jeb hiperplāzija apendiksa sieniņās. Sievietēm apendicītu dažkārt rosina iekaisums olnīcās un olvados. Ja apendikss atrodas vēdera priekšpusē, iekaisumu var radīt trauma – par to liecina zilums.
Bērniem pirmie akūta apendicīta simptomi atgādina saindēšanās pazīmes: paaugstinās temperatūra, sāp un uzpūšas vēders, rodas caureja vai aizcietējums, ir sausa mute. Pieaugušajiem sāpes ir pēkšņas, asas un lokalizējas labajā apakšējā vēdera daļā vai ap nabu, citkārt tās ir velkošas, izstaro pa visu vēderu un pēc 2–6 stundām mēdz pastiprināties klepojot vai kustoties.
Kad iekaisums sasniedz savu apogeju, bieži vien vēdera sāpes pāriet, jo centrālā nervu sistēma bloķē pārmēru intensīvo sāpju impulsu plūsmu. Tas mēdz būt iemesls, kālab slimnieki ārsta palīdzību vairs neuzskata par nepieciešamu. Bet veltīgi!
Ja ir apendicīta pazīmes, ne vēlāk kā 6–18 stundās vēlams sazināties ar neatliekamās palīdzības mediķiem un doties uz slimnīcu, jo vienīgā ārstēšanas metode ir neatliekama operācija.
Gaidot ierodamies ātrās palīdzības ārstus, slimniekam nepieciešams miers. Pēteris Gerke aicina uz vēdera nelikt termoforu un nelietot pretsāpju līdzekļus. Siltums paātrina iekaisuma attīstību, bet medikamenti traucē noteikt slimības gaitu. Nelietderīgi ir arī preparāti, kas ietekmē zarnu darbību. Jāatturas jebko ēst vai dzert.
Operācija ir vienkārša un veicama laparoskopiski – ar dažiem nelieliem iegriezumiem vēdera priekšējā sienā. Slimnieks ātri atlabst. Pēc operācijas dažas dienas jāievēro saudzīga diēta: negāzēts ūdens, maigs kartupeļu biezenis, tvaicēta gaļas kotlete maziem kumosiņiem, vēlāk arī rīvēti augļi un dārzeņi. Šajā laikā īpaši svarīgs ir A, C, P, E vitamīns, cinks, varš un selēns, lai stiprinātu imunitāti.
Retos gadījumos, kad iekaisušais apendikss ir vēdera tauku plēves tuvumā un tā ir liela, apendikss it kā iekapsulējas. Tad terapijā mēdz izmantot antibiotikas, lai gan ir zarnu saaugumu veidošanās risks. Vēl retākās reizēs apendicīts uzsūcas pats.
Proktologs Pēteris Gerke brīdina – ignorējot apendicīta pazīmes, iekaisums izraisa apkārtējo audu atmirumu vai arī aklā zarna plīst, un tās saturs līdz ar strutām nonāk vēdera dobumā, bet ar asiņu plūsmu strauji izplatās pa organismu, radot dzīvībai bīstamu stāvokli.
Ja operāciju novēlo (sāpes ilgst vairāk par 18–24 stundām), mēdz rasties dažādas bīstamas komplikācijas, to skaitā dzīvībai bīstamais vēderplēves iekaisums jeb peritonīts, iegurņa abscess, zarnu aizsprostojums. – Jo ilgāk cilvēks nereaģē uz iekaisumu vai cenšas tikt galā, pats sevi ārstējot, jo ilgāks laiks nepieciešams atlabšanai, – ārsts piebilst.
