Zemenes ir rentabla kultūra, tikai jāspēj visu izdarīt laikā. Ciemos pie audzētājiem Mālpils “Lazdukalnā” 20
Mālpils novada saimniecības “Lazdukalns” saimnieki Ginta un Andris Apsīši zemenes audzē jau kopš 1988. gada. Sākuši ar nelielu – 0,3 ha – lauciņu, tagad saldo ogu platības izaugušas līdz 14 ha. Sākuši saimniekot, neko par šo kultūru nezinot. Taču jau pirmajā gadā padevusies ļoti laba raža un izdevies nopelnīt, kas bijis labs stimuls turpmākai attīstībai. Tiesa, kādu laiku paralēli zemeņu audzēšanai svarīgs rūpals bijusi cūkkopība, bet, laikam ejot, no gaļas ražošanas atteikušies.
Patlaban “Lazdukalns” ir viena no lielākajām zemeņu ražotājām Latvijā. Tās aug atklātā lauka platībā un pagaidām nav domāts par iespēju veidot tuneļus un nodarboties ar zemeņu audzēšanu siltumnīcās. Andris Apsītis neslēpj, ka informācijas par zemeņu audzēšanu ir maz, jo lielākoties nozares dalībnieki savus ražošanas knifus neatklāj, tāpēc jāmācās vien no pašu kļūdām. Lai sāktu darboties šajā jomā, jābūt zināšanām un lielai vēlmei to darīt.
Jābūt skaidram plānam
Zemenes sāk ražot aptuveni no 15. jūnija, un ogu laiks ilgst līdz augusta beigām. Šogad vēlīno šķirņu ogas novāktas pat 6. septembrī. Gads kopumā bijis labs, neskatoties uz vēso pavasari. “Neatpaliekam no Vācijas ražotājiem,” komentē saimnieks. Ražas apjoms atkarīgs gan no laikapstākļiem, gan tā, cik punktuāli tiek ievēroti visi ražošanas procesi. “Zemeņu kultūra ir kā mazs bērns. Jāzina, ko darīsi rīt, ko pēc nedēļas. Pie tās visu laiku ir jāsēž. Jābūt plānam un, lai Dievs nedod, ka kaut ko neizdarīsi, jo tad nebūs ne peļņas, ne iespējas attīstīties,” vērtē Ginta Apsīte. Saimniecībā cenšas strādāt pēc ārvalstu tehnoloģijām, kas pielāgotas pašu vajadzībām. Piemēram, salmi starp ogu rindām tiek likti jau rudenī, lai stādi neizsaltu, lai būtu mazāk nezāļu un tīrākas ogas. Varētu to darīt pavasarī, bet tad darbu ir daudz vairāk. Šis process ir darbietilpīgs, un saimniekam vienam pašam jātiek galā ar speciālu tehniku.
Zemenes ražo, maksimums, trīs gadus, pēc tam stādījumi ir jāatjauno. Ir bijuši gadi, kad stādījumus ietekmējis sals – izsaluši pat 50% ‘Rumbas’ platību. Jāievēro arī tas, ka jāstāda dažādu nogatavošanās pakāpju šķirnes, lai visas nav vienlaikus novācamas, jo tad var rasties lieli sastrēgumi.
Stādus saimnieki iegādājas no Holandes, Vācijas, nelielu daļu izaudzē arī paši. Vidēji viens zemeņu stāds maksā 0,25 – 0,35 eiro. Viena hektāra apstādīšanai nepieciešami 40 tūkstoši stādu. Populārākās šķirnes ir ‘Sonata’ un ‘Rumba’, šogad iepirktas vēl vairākas jaunas šķirnes. Jārēķinās ar to, ka tirgū pieprasījums mainās un šķirnes arī. Ja poļi sākuši audzēt kādu jaunu šķirni, tad no uzpircējiem seko pieprasījums, ka viņiem arī tādu vajag, un ražotājam jāpielāgojas.
