– Ja nemaldos, Ingmārs Līdaka (ZZS) bija nobažījies, ka apakškomisija vēsturi politizēšot. Ko teiksiet? Kādu “nepolitisku” vēsturi tad Latvijā vajadzētu attīstīt? 60
Edvīns Šnore: – Te noteikti jāņem vērā, ka Latvija nepastāv atrauti no mūsu kaimiņvalstīm. Mūsu kaimiņzeme Krievija, kaut vai ar ideju par “krievu pasauli” vēsturi politizē un izmanto, lai iekarotu un pārņemtu savā kontrolē citas valstis, ietekmētu mūsu valsts iedzīvotājus. Mēs to nevaram ignorēt. Ja Krievija izmanto vēsturi, tad mums uz to jāatbild, vismaz izskaidrojot mūsu viedokli. Taču tas netiek darīts vai tiek darīts ļoti maz.
– Bet kādā stāvokli tad Vēstures politikas apakškomisijas jautājums šobrīd Saeimā ir palicis?
Jānis Dombrava: – Kad veidojās koalīcija, NA piedāvāja izveidot šādu struktūru. Tolaik atbalsts no koalīcijas partneriem bija. Viņi rekomendēja apakškomisiju izveidot sabiedrības saliedētības komisijā. Kad jautājums nonāca Saeimas darba kārtībā, Andrejs Judins (“V”) kopā ar “Saskaņas centra” (“SC”) deputātiem sāka uzdot jautājumus par “vēstures politizēšanu”. Mēģināju viņam skaidrot, ka vēstures politika nenozīmē vēstures politizēšanu, bet ir līdzīga attiecīgi tūrisma vai industriālajai politikai. Arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete ļoti bieži ir lietojusi jēdzienu “vēstures politika”, kad runāja par vienotas ES līmeņa vēstures politikas radīšanu. Nez kādēļ tad, kad par to sāk runāt NA, seko dīvaina reakcija.
