Latvijas florbola izlasē pakāpeniski notikusi paaudžu maiņa, un šajā čempionātā mūsējo rindās bija virkne gados jaunu spēlētāju, kas guva vērtīgu pieredzi.
Latvijas florbola izlasē pakāpeniski notikusi paaudžu maiņa, un šajā čempionātā mūsējo rindās bija virkne gados jaunu spēlētāju, kas guva vērtīgu pieredzi.
Foto: LFS

Latvijas florbola izlase nospēlē atbilstoši savām iespējām 1

Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Pagājušajā nedēļā Šveicē noslēdzās 14. pasaules čempionāts florbolā, Latvijas izlasei trešo reizi pēc kārtas un septīto kopumā izcīnot piekto vietu. Šī bija tā reize, kad četrinieks bija sasniedzams kā vēl nekad, pretiniekos nāca mājiniece Šveice, kas beigās palika bez medaļām, taču pārkāpt suņa astei neizdevās, zaudējums sīvā cīņā ar 1:3.

Pasaules čempionātā florbolā izspēles sistēma ir tik greiza, ka piektajai vietai pietiek ar negatīvu bilanci – trim uzvarām septiņās spēlēs, kas citos komandu sporta veidos būtu neiedomājami. Kas būtu jāmaina pasaules čempionāta izspēlē un Latvijas florbolā, lai kādreiz mūsējie sasniegtu senlolotu sapni un tiktu starp labākajām četrām izlasēm pasaulē? To “Latvijas Avīze” vaicāja Latvijas Florbola savienības ilggadējam vadītājam Ilvim Pētersonam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā vērtējat izlases sniegumu šajā čempionātā?

I. Pētersons: Sniegums atbilstošs mūsu spējām. Protams, klusībā cerējām, ka varam ielauzties TOP4. Līdzjutēji un florbola saime to gaida un tie būtu lieli svētki. No otras puses, mēs diezgan pārliecinoši atkal apliecinājām, ka esam uzreiz nākamie aiz lielā četrinieka. Mēs esam kā vidusposms starp vadošajiem un pārējiem. Kādreiz tās spēles ar otro četrinieku bija sīvākas, bet pēdējos gados esam nostabilizējušies labāko piecniekā un tā atstarpe ar labākajiem arī sāk sarukt, ko pierādījām vasarā Pasaules spēlēs.

Kas jāmaina Latvijas florbolā, lai beidzot tiktu pasaules labāko četriniekā?

Nedomāju, ka mēs uzreiz kardināli varam ko mainīt. Mūsu sistēma ir pietiekami laba, klubi strādā ļoti labi, jo viņi spēj sagatavot spēlētājus, kas pēc tam spēlē Šveicē un Somijā. Liels paldies klubiem un treneriem. Mums kopīgi vairāk jāstrādā pie treneru izglītības un jauninājumiem treniņu procesā. Tā ir viena lieta, pie kā federācija turpmāk cītīgāk piestrādās un nākamgad jau sāks to realizēt.

Kā ir ar galveno treneri Arto Rīhimeki? Viņam šis bija trešais cikls pie izlases stūres. Līgums beidzies, tiks pagarināts?

Līgums ar viņu beidzas šī gada nogalē. Skatīsimies tālāk, nākamnedēļ LFS valdē par to apspriedīsimies. Jāsaņem viņa analīze par aizvadīto čempionātu, jāaprunājas arī ar izlases spēlētājiem, ko viņi domā.

Vai nav pienācis laiks pie Latvijas izlases stūres atgriezt kādu pašmāju treneri?

Uzskatu, ka mums jāturpina iesāktais ceļš, sadarbība ar Somijas florbolu, kas mums izveidojusies ļoti laba un produktīva. Pagaidām mums vajag vēl mācīties no viņiem. Mums top kopēji projekti, par kuriem noteikti ziņosim, kad tie realizēsies. Katrs ārzemju speciālists mums tomēr atved jaunas zināšanas, un no tā tikai iegūstam. Somija ir mums ļoti draudzīga un ieinteresēta palīdzēt.

Reklāma
Reklāma

Daudz tiek diskutēts par pašreizējo pasaules čempionāta izspēles kārtību. Vai starptautiskā federācija nedomā ko mainīt?

Jā, pasaules čempionāta izspēles sistēma pārskatāmā nākotnē varētu mainīties. Tiek runāts, ka dalībvalstu skaits varētu pat palielināties, bet tad sadalot komandas A un B divīzijās. Plānots, ka ar 2025. gadu notiks arī Eiropas čempionāts. Tad Eiropas septiņas labākās valstis automātiski iekļūtu arī pasaules čempionātā, bet mums tā būtu iespēja regulāri, katru gadu uzspēlēt ar TOP4 valstīm.

Vairāki florbola cilvēki uzskata, ka šosezon Latvijas virslīgā ir par daudz komandu un spēku samēri nav vienlīdzīgi, tāpēc tas nenāk par labu florbola izaugsmei. Labāk būtu 8–9 klubi un kopumā daudz sīvākas spēles.

Pirms šīs sezonas Liepājas “Kurši” saprata, ka nevarēs pavilkt virslīgu, un atteicās no dalības, taču mēs kā federācija nevaram citiem pateikt, ka viņi nevar spēlēt. Tās komandas, kas tagad cieš lielus zaudējumus, uzreiz prasīja, vai šogad neviena komanda no virslīgas ārā nekritīs. Līdz ar to viņi var atļauties vairāk domāt par nākotni, audzināt savus jaunos spēlētājus. Ilgtermiņā tas atspēlēsies un nāks par labu līgai. Kā citādi “RTU/Rockets” un “SĀC” komandas var izaugt, ja tagad nedabūs pāris reizes kārtīgi pa muguru? Tas ir koks ar diviem galiem. Līdzīgi kā izlasei, mēs īsti netiekam regulāri uzspēlēt ar vadošo četrinieku, tikai pasaules čempionātā vai šogad Pasaules spēlēs. Ar lielajiem tiekamies reti, viņiem ir sava Eirotūre, kur viņi spēlē savā starpā. Tur mēs klāt netiekam.

Cik izmaksāja Latvijas izlases dalība šajā pasaules čempionātā?

Kopējo ciparu vēl nevaru nosaukt, bet tas ir vairāk nekā 60 000 eiro. Bijām rēķinājušies ar mazāku summu, taču jāņem vērā, ka šobrīd eiro kurss pret Šveices franku ir mainījies.

Trīs uzvaras septiņos mačos

* Latvijas florbola izlase pasaules čempionātu sāka ar trim zaudējumiem – pret Čehiju (3:6), Zviedriju (2:11) un Vāciju (4:6). Astotdaļfinālā tika uzveikta Igaunija (5:2), ceturtdaļfinālā zaudēts Šveicei (1:3), bet atlikušajos divos mačos par 5. vietu uzvarēta Slovākija (8:5) un revanšs pret Vāciju (8:3). Par desmitkārtēju pasaules čempioni kļuva Zviedrijas izlase, kas finālā sagrāva Čehiju (9:3). Bronza Somijai, pārspējot Šveici (5:3).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.