*Uzbrukt un iedzelt cilvēkam vai dzīvniekam aizsardzības nolūkos var gandrīz jebkura darba skudra, jo lielai daļai no tām vēdera galā ir dzelonis. Dzeloņa nav skudru karalienei, tas ir pārveidojies par dējekli. Dzeloņa nav arī, piemēram, rūsganajām meža skudrām. Tās aizsargājas, kožot ar žoklīšiem un izšļācot skudrskābi, ko ražo īpašs dziedzerītis. 0
*Latvijā pavisam sastopamas astoņu sugu dzēlējskudras – rudās, krunkainās, sūnu un vēl citas, kurām nav latviskā nosaukuma. Vienas no visbiežāk sastopamajām ir rudās (tautā dēvētas par mīzenēm). Tās ir nelielas un rūsganas. Ja cilvēks apsēžas uz zemes vai ar rokām rakņājas pa zemi, dzēlējskudras izmanto šo brīdi, lai iedzeltu un ielaistu skudrskābi, kas cilvēkam bieži izraisa alerģisku reakciju. Tā izpaužas kā apsārtums un nieze, taču sekas nav dzīvībai bīstamas.
*Atšķirībā no bites, kura pēc dzēliena nomirst (jo bitei ir dzelonis ar atskabargām, kā dēļ tā dzeloni nevar izvilkt), skudra var dzelt vairākas reizes.
*Skudras pamatoti uzskata par kukaiņu pasaules kultūristēm. Jo tās ir ļoti spēcīgas – spēj pastiept lapas vai kociņa gabalu, kas ir vairākus desmitus reižu smagāks par kukaiņa svaru.
*Skudrām patīk siltums un sausums. Vairāk skudru ir sausos un smilšainos biotopos, mazāk – ēnainās vietās. Pēc lietus skudras cītīgi tīra savu ligzdu no mitruma – atver ligzdas ejas un atbrīvojas no samirkušajiem smilšu graudiņiem, tos pa vienam iznesot ārā.
