“Mēs negribam būt mūžīgie īrnieki, bet…” Cik reāli Latvijā ir tikt pie sava mājokļa? 26
Sludinājumu skatīšanās, neliela nopūta un kārtējais īres maksājums saimniekam – tas ir apburtais loks, ar kuru saskaras daudzi Latvijas iedzīvotāji.
“Mēs negribam būt mūžīgie īrnieki, bet ir grūti saprast, ar ko vispār sākt.” LA.LV ar savu pieredzi dalās 26 gadus vecā rīdziniece Anete, kura kopā ar dzīvesbiedru meklē savu pirmo kopīgo mājokli.
“Cik vajadzēs pirmajai iemaksai, cik maksās visi papīri un vai mēs to vispār varam “sagrabināt?””
Šāds apjukums ceļa sākumā uz savu mājvietu nav retums – ar to saskaras daudzi jaunie pircēji.
Interesanti, ka Anetes vecums sakrīt arī jaunākajiem “Eurostat” datiem – Eiropas Savienībā jaunieši vecāku mājas pamet aptuveni 26 vecumā.
Tomēr patstāvīgas dzīves sākums nereti nozīmē arī ievērojamu finansiālu slogu, no kura liela daļa saistīta ar mājokļa izmaksām.
Bankas “Citadele” aptaujā tika atklāts, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem to norādījuši 9 % aptaujāto.
Arī Marika Toma, “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītāja Latvijā, norāda, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādē joprojām ir nepietiekama pirmā iemaksa:
“Nav izveidoti uzkrājumi, taču šo palīdz atrisināt “Altum” atbalsta programmas vai bieži vien jauniešiem palīdz arī vecāki.”
“Swedbank” dati ļauj saprast arī tipiskāko mājokļa kredīta ņēmēja profilu.
“Visvairāk aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 35 gadiem, kas lielākoties ir ģimenes ar bērniem. Taču redzam pozitīvu tendenci arī jaunāku klientu vidū vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri uzņemas kredītsaistības mājokļa iegādei,” norāda Toma.
Arī pēc “Luminor” datiem tipisks pircējs ir ģimene ar bērniem – 60% kredītu tiek izsniegti ar līdzaizņēmēju. Savukārt viens kredītņēmējs visbiežāk ir aptuveni 36 gadus vecs speciālists, kurš aizņemas vidēji 93 000 eiro uz 23 gadiem.
Ar kādiem cipariem jārēķinās?
Banka “Citadele” norāda, ka pie pašreizējām tirgus cenām pirmajai iemaksai jaunajiem pircējiem bieži nepieciešami 15 000 līdz 20 000 eiro.
“SEB” banka norāda, ka vidējā pirmā iemaksa mājokļa kredītam ir ap 15% no īpašuma vērtības, taču tā var atšķirties no darījuma struktūras.
“Luminor” pirmā iemaksa visbiežāk veido 15-20% no īpašuma vērtības vai darījuma summas. Kā piemēru “Luminor” bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais min 52 000 eiro vērtu īpašumu:
“Šādā gadījumā pircējam jābūt gatavam iemaksāt aptuveni 7800 līdz 10 500 eiro.”
Savukārt “Swedbank” 23% no visiem kredītņēmējiem pirmās iemaksas apmērs ir no 11-15% un 36% gadījumos no 15-20%.
Mazāks mājoklis tagad vai lielāks vēlāk?
“Luminor” aptaujas rezultātos viedokļi dalās. 36% iedzīvotāju izvēlētos iegādāties mazāku mājokli jau tagad, savukārt 31% būtu gatavi krāt ilgāk, lai uzreiz iegādātos lielāku mājvietu.
Kā norāda “Luminor”, pirmais mājoklis daudziem kļūst par pakāpienu uz nākamo – laika gaitā īpašuma vērtība var pieaugt, un pēc tā pārdošanas iegūtie līdzekļi kalpot kā pirmā iemaksa nākamajam mājoklim.
Jāatvēl vairāk naudas
Jārēķinās, ka mājokļa iegāde ietver arī citus izdevumus, kas netiek iekļautas kredīta summā. Atkarībā no darījuma šīs izmaksas var sasniegt vēl vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro.
“SEB” bankas Mājokļu finansēšanas nodaļas
vadītājs Māris Opincāns norāda, ka lielākā daļa izmaksu ir saistītas ar darījuma apmēru (piemēram, zemesgrāmatas nodevas, kredīta noformēšanas maksa, valsts programmu komisijas), savukārt citas ir fiksētas – piemēram, notāra pakalpojumi, īpašuma vērtējums vai apdrošināšana. Viņš skaidro, ka šāda pieeja ļauj klientam savlaicīgi un reālistiski novērtēt kopējās darījuma izmaksas.
Ja pirmajai iemaksai nepietiek
Daļai pircēju Latvijā pieejama valsts atbalsta programma ar “Altum” garantiju, kas var samazināt nepieciešamo pirmo iemaksu līdz pat 5% no kopējās kredīta summas noteiktām iedzīvotāju grupām, tostarp jaunajiem speciālistiem, ģimenēm ar bērniem un NBS karavīriem.
“Luminor” pārstāvis Kaspars Sausais norāda:
“Mūsu minētajā piemērā par īpašumu 52 000 eiro vērtībā ar valsts atbalsta programmu pirmajai iemaksai būtu nepieciešami 2600 eiro.”
Viņš piemin, ka otrs variants pirmās iemaksas segšanai ir iespēja sniegt papildus ķīlu, piemēram, vecākiem piederošu īpašumu.
Pirmie soļi pretī savām atslēgām
Atbilde uz Anetes jautājumu – “ar ko vispār sākt?” – visās uzrunātajās bankās ir līdzīga: vispirms jāizprot savas finanšu iespējas, jāveido uzkrājums un jāvēršas bankā pēc konsultācijas.
“SEB” bankas pārstāvis Māris Opincāns norāda:
“Uzkrājuma veidošana ir mērķtiecīgs process, un visefektīvāk tas notiek, ja līdzekļi tiek skaidri nodalīti no ikdienas tēriņiem.”
Viņš uzsver, ka svarīgi izvēlēties sev piemērotāko uzkrājuma veidu atbilstoši ienākumiem un paradumiem.
Vienlaikus valsts atbalsta programmām ir būtiska loma, jo tās padara mājokļa iegādi pieejamāku, īpaši jaunajām ģimenēm.
Banku pārstāvju vērtējumā ceļš uz savu mājokli visbiežāk sākas nevis ar sludinājumu, bet ar savu finanšu izvērtēšanu un pirmo konsultāciju bankā. Pirmais solis ne vienmēr ir vieglākais, taču daudziem tas izrādās sasniedzamāks, nekā sākumā šķitis.
