Tiesībsardze Karīna Palkova: “Bērna tiesības nedrīkst būt atkarīgas no pašvaldības!” 0
Bāriņtiesu sistēmas pārskatīšana nav stāsts par nosaukumu maiņu vai kārtējo iestāžu reorganizāciju — tā ir saruna par to, vai bērns Latvijā var paļauties uz vienlīdz drošu, profesionālu un taisnīgu aizsardzību neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo.
Pirmdien TV24 raidījumā “Ziņu TOP” viesojās tiesībsardze Karīna Palkova, kura uzsver, ka līdzšinējā prakse dažādās bāriņtiesās būtiski atšķiras, un līdzīgās situācijās bērni var saņemt atšķirīgus lēmumus. Viņas ieskatā valstij beidzot jāvērtē nevis atsevišķi sistēmas “kosmētiski” uzlabojumi, bet pats institucionālais modelis, lai bērna labākās intereses patiešām būtu pirmajā vietā.
Turpinājumā dažas svarīgākās atziņas, ko saistībā ar pašreizējo bāriņtiesu sistēmu Latvijā vēlas paust tiesībsardze.
Tiesībsarga biroja sagatavotā ziņojuma par nepieciešamību pārskatīt bāriņtiesu institucionālo modeli mērķis ir primāri stiprināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu Latvijā, nevis mainīt institūcijas nosaukumu, vai veikt tehniskus uzlabojumu.
Ziņojums par bāriņtiesu institucionālā modeļa pilnveidi pēc būtības nav stāsts par iestāžu reorganizāciju. Tas ir jautājums par bērna tiesībām un valsts pienākumu nodrošināt katram bērnam Latvijā vienlīdz drošu, profesionālu un taisnīgu aizsardzību.
Cilvēktiesību īstenošana nevar būt atkarīga no pašvaldības, tās finanšu iespējām, administratīvās kapacitātes vai konkrētās bāriņtiesas prakses. Bērna tiesības ir Satversmē un starptautiskajās tiesībās aizsargātas pamattiesības, kurām jābūt vienādi īstenojamām visā valstī. Pašlaik Latvijā joprojām pastāv būtiski atšķirīga bāriņtiesu prakse. Līdzīgās situācijās bērni var saņemt atšķirīgus lēmumus atkarībā no dzīvesvietas. Tas nav savienojams ne ar vienlīdzības principu, ne ar bērna labāko interešu principu.
Vienots valsts standarts bērnu tiesību aizsardzībā
Latvijai ir nepieciešams vienots bērnu tiesību un interešu aizsardzības standarts visās jomās, kur tiek pieņemti bērnam būtiski lēmumi, piemēram, aizgādībā, saskarsmes tiesībās, aizbildnībā un citos jautājumos. Šīs pārmaiņas nedrīkst uztvert kā mērķi biežāk šķirt bērnus no ģimenēm. Tieši pretēji, mērķim jābūt savlaicīgi sniegt ģimenēm profesionālu palīdzību, lai bērns varētu droši augt savā ģimenē.
Droša ģimenes vide vienmēr ir prioritāte. Bērna šķiršana no ģimenes ir pieļaujama tikai kā galējais līdzeklis, kad ir izsmeltas visas citas iespējas nodrošināt bērna drošību un attīstību. Tāpēc es šo procesu nesauktu par reformu. Tā ir virzība uz kvalitatīvāku, profesionālāku un bērnam drošāku bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.
Ir politiska gatavība īstenot saturiskas pārmaiņas
Tiesībsardze norāda: “Pēdējo mēnešu laikā esmu prezentējusi ziņojumu Ministru prezidentam, tieslietu ministram un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Pirmo reizi redzu patiesu ieinteresētību nevis veikt atsevišķus uzlabojumus, bet pēc būtības izvērtēt, kā Latvijā tiek organizēta bērnu tiesību aizsardzība.
Ceru, ka jaunajai valdībai pietiks drosmes paraudzīties uz šo jautājumu plašāk un neaprobežoties tikai ar kosmētiskām izmaiņām.
Ja sistēma vairs nesasniedz savu mērķi, ir jāvērtē pati sistēma, nevis tikai tās atsevišķi elementi.
Vienlaikus ir svarīgi pateikt paldies tiem bāriņtiesu darbiniekiem, kuri daudzus gadus savu darbu ir veikuši profesionāli un godprātīgi. Neatkarīgi no tā, kāds būs nākotnes institucionālais modelis, augsta līmeņa speciālisti būs nepieciešami jebkurā bērnu tiesību aizsardzības sistēmā. Pārmaiņu mērķis nav vērsties pret cilvēkiem, bet radīt sistēmu, kurā profesionāļi var strādāt vēl efektīvāk.”
Ziņojums balstīts plašā priekšizpētē un praksē
Ziņojums nav radies teorētisku pieņēmumu rezultātā. Tas ir vairāk nekā pusgadu ilga darba rezultāts.
Tā izstrādē analizēta informācija, kas saņemta no ģimenēm, advokātiem, notāriem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un pašiem bāriņtiesu darbiniekiem. Šī informācija konsekventi apliecina, ka pašreizējais institucionālais modelis daudzos aspektos vairs neatbilst mūsdienīgai izpratnei par bērna tiesību aizsardzību un vienlīdzīgu cilvēktiesību īstenošanu.
Īpaši nozīmīgi ir tas, ka arī vairāku pašvaldību vadītāji pēc būtības atzīst nepieciešamību pilnveidot sistēmu, jo ikdienā redz tās strukturālās problēmas. Latvijā ir bijuši pārāk daudzi gadījumi, kuros bērna labākās intereses nav bijušas pirmajā vietā. Tas ir pietiekams pamats nopietnai sistēmas izvērtēšanai.
ARĪ ANO rekomendē reformēt bāriņtiesu darbu un stiprināt bērnu tiesību aizsardzību Latvijā
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojumā par Latviju valstij ir sniegtas rekomendācijas veikt bāriņtiesu sistēmas reformu un stiprināt bērnu tiesību aizsardzību.
ANO aicina Latviju īstenot Latvijas Tiesībsardzes rekomendācijas par bāriņtiesu reformu, lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas efektivitāti un nodrošinātu bērnu labāko interešu ievērošanu.
Būtiski, ka 2026. gada 30. jūnijā Latvijas valdība, sniedzot savu viedokli par ANO Vispārējā periodiskā pārskata ietvaros saņemtajām rekomendācijām, apstiprināja rekomendāciju Nr. 135.186 – īstenot Latvijas Tiesībsarga rekomendācijas par bāriņtiesu reformu.
Valdības lēmums apliecina Latvijas apņemšanos pilnveidot bāriņtiesu darbību un īstenot reformas, kas veicinās efektīvāku bērnu tiesību aizsardzību un atbildīgāku bērnu interešu pārstāvību.
