Laukos
Dārzeņi un augļi

Augu aizsardzības pasākumi dārzeņu laukos oktobrī0

Foto-LETA

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālā nodaļa

Oktobris ir arī pēdējais mēnesis gadā, kad turpinās dārzeņu novākšana. Šogad gan izveidojusies pretēja situācija iepriekšējam gadam, kad lietus dēļ daudz no raženi izaugušā palika uz lauka. Šogad visu izaudzēto varētu novākt, ja vien sausuma dēļ būtu izaudzis.

Kāpostu stādījumos arī šoruden vērojamas pelēkās puves bojātas galviņas. Tās būtu jāatšķiro – bojāto virsējo lapu noņemšana daudz nelīdzēs, jo bojāšanās turpināsies vēlāk, sabojājot arī pārējos uzglabāšanai izvēlētos kāpostus. Ja uz galviņām atrodami baltās puves melnie sklerociji vai uz saknēm krustziežu sakņu augoņu pazīmes, tad saimniekam jāpārdomā platību izvēle nākamajai sezonai. Abu slimību ierosinātāji augsnē saglabājas uz daudziem turpmākajiem gadiem, un, stādot kāpostus atkārtoti, paaugstināsies augu saslimšanas risks.

Domājot par inficēto platību izmantošanu nākamajos gados, jāatceras, ka krustziežu sakņu augoņus ierosinošās snaudsporas augsnē var snaust ļoti ilgi – vairāk nekā 12 gadus, bet aktivizējoties spēj inficēt krustziežu dzimtas dārzeņus, rapšus un arī krustziežu dzimtas nezāles. Lai noskaidrotu sakņu augoņu izplatību laukā, pēc ražas novākšanas ieteicams izlases veidā izraut un apskatīt kāpostaugu un arī krustziežu nezāļu saknes. Pietiekama mitruma ap­­stākļos kāpostgalvas spēj attīstīties arī kopā ar sakņu augoņu mazinficētām saknēm, bet, ja slimības attīstībai bijuši labvēlīgi apstākļi, sakņu augoņi labas ražas iznākumu iespaido krietni vairāk.

Arī baltā puve spēj inficēt plašu dārzeņu klāstu – gurķus, kabačus, pupiņas, zirņus, burkānus, sīpolus, arī rapšus un nezāles.

Novācot burkānus, uzmanība veltāma burkānu mušas kāpuru bojātām saknēm – ja tās nokļūst noliktavā, tad kāpuri, turpinot baroties, saknes padara uzturā nelietojamas. Tās arī ātri inficējas ar puvi, jo ir mehāniski bojātas, tādējādi sapūdējot arī blakus esošās veselās.

Mazākās platībās, kur burkānus novāc bez kombaina, jāizvairās no sabērumu nosegšanas ar burkānu lakstiem.

Ja uzlīst, slimību ierosinātāji ātri vien no lakstiem inficē saknes un, noliktavā turpinot attīstīties, sabojā novākto ražu.

Sīpolu novākšanas laikā laika apstākļi bija darbam labvēlīgi, tomēr nav izslēgta sīpolu kakla puves attīstība glabātavās. Slimība uz sīpoliem attīstās palēnām – sākumā kā tikai nedaudz iegrimuši audi, bet pēc kāda laika pārvēršot sīpolus realizācijai nederīgā masā. Straujāk un postošāk slimība attīstīsies slikti vēdināmās un mitrās noliktavās.

Turpināsies arī vēlāk sēto galda biešu novākšana. Uzglabāšanai paredzētajām saknēm lielāka uzmanība pievēršama parastā kraupja un serdes puves klātbūtnei. Inficētās saknes var sākt ātrāk bojāties.
Vairāk par augu aizsardzību lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Aicina mazo un vidējo saimniecību īpašniekus kļūt par kooperatīvu biedriem
4 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Iepakojums no rapšu vaska vai piens no zaļajiem griķiem – jaunas idejas pārtikai 1
4 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Katrams jādara savs darbs, lai būtu vietējais, nevis Itālijas kartupelis 3
4 dienas

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Kultūra
“Esmu optimists, lai gan depresīvs.” Pēdējā saruna ar mūžībā devušos Paulu Bankovski žurnālā “Mājas Viesis”
Intervija 5 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
“Jūs, meitiņ, palaistiet ar kokakolu, sālsūdeni vai sodas ūdeni.” Saruna ar zāļu sievu un Cēsu pils dārznieci Līgu Eglīti
Intervija 6 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
1940. gada jūnijā valsts vadītājs Kārlis Ulmanis atradās ļoti sarežģītā situācijā. Vai Latvija varēja pretoties? 5
10 stundas
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Satiksmes sodi – jūlija jaunumi. Vai lielāki maksājumi dos efektu, ja nav nodrošināta soda neizbēgamība? 1
6 stundas
SK
Skaties.lv
Laukos
Zemnieks ierauts traktortehnikas krāpnieku shēmā. Kāds traktora gribētājs jau zaudējis 1800 eiro
1 stunda