“Latvijas Avīzes” žurnāliste Sandra Dieziņa (vidū) pasniedz biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētājai Ingai Šķesterei laikraksta abonementu.
“Latvijas Avīzes” žurnāliste Sandra Dieziņa (vidū) pasniedz biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētājai Ingai Šķesterei laikraksta abonementu.
Foto: Timurs Subhankulovs

Avīze miljons sveču mājai. Stāsts par “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” 0

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

“Esam priecīgi un avīzi ļoti labprāt lasīsim!” tā par dāvanā saņemto “Latvijas Avīzes” abonementu saka Inga Šķestere, biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja.

Inga Šķestere sola, ka avīzi izlasīšot gan dienas centra darbinieki, gan cilvēki ar vieglākiem attīstības traucējumiem, līdz ar to avīze tikšot nodota no rokas rokā un laista apritē plašākā lokā. Viņa novērojusi, ka ne visi drukātās avīzes raksti parādās internetā, tieši laikraksts dodot iespēju uzzināt plašāku viedokli dažādos jautājumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Biedrība “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” sniedz pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošinot viņu iekļaušanos sabiedrībā. “Mums pašiem ir pieauguši bērni ar smagiem attīstības traucējumiem, un šajā centrā ir daudz šādu jauniešu. Mūs kā vecākus vieno bažas, kas notiks ar mūsu bērniem nākotnē. Saprotot, kas notiek ilgstošās aprūpes centros, kur atrodas cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, un, zinot sociālo pakalpojumu sistēmu citās Eiropas valstīs, mums ir skaidra vīzija, kurp jāvirzās Latvijai. Šī attīstība Latvijā notiek lēni un grūti. Vienīgā iespēja – šādu jauniešu virzība uz iespējami neatkarīgu dzīvi,” stāsta Inga Šķestere. Biedrība jau ilgstoši runā ar likumdevēju un lēmumu pieņēmējiem par to, ka jāmaina šī sistēma. “Mēs kā vecāki sēdējām un domājām, ko varam darīt, un radās doma saražot miljons sveču, lai sakrātu naudu grupu mājai. Tā arī radās kampaņa “Miljons sveču grupu mājai”,” atklāj Inga Šķestere. Tas nozīmē, ka dienas centrā top sveces, un ieņēmumi par katru realizēto sveci un ziedojumi tiek krāti grupu mājas izveidei. Grupu māja, kādas šobrīd Latvijā neesot, neatkarīgai dzīvei būšot mūsdienīgs pakalpojums cilvēkiem ar smagiem attīstības traucējumiem. Tajā būs terapeitiska vide, lai šie cilvēki varētu dzīvot iespējami neatkarīgu, maksimāli aktīvu un sabiedrībā iekļaujošu dzīvi. Biedrība jau nopirkusi zemi Imantā, arhitekte Liena Šiliņa izstrādājusi grupu mājas projektu, kas ir saskaņošanā būvvaldē. Tiklīdz projektam dos zaļo gaismu, varēs sākt būvniecību. Arī pašvaldība mutiski apsolījusi finansēt šī pakalpojuma sniegšanu, kad grupu māja būs gatava. To plānots veidot pēc principa, lai kopā dzīvotu ne vairāk kā četri cilvēki. Grūtākais – sakrāt naudu ēkas būvei, jo tikai ar sveču liešanu un realizāciju tas neesot iespējams. Biedrībā atklāj, ka līdz šim daudz jau ziedojuši gan uzņēmumi, gan privātpersonas, par ko biedrības vadība izsaka lielu pateicību. Līdz šim biedrība jau sakrājusi ievērojamu naudas summu, tomēr jau pašlaik esot skaidrs, ka grupu mājas izveidei vēl būs nepieciešams finansējums, tāpēc sabiedrība tiek aicināta ziedot vai iegādāties jauniešu darinātās sveces. Biedrībā būtu priecīgi, ja kāds uzņēmējs ziedotu materiālus topošajai ēkai nepieciešamo paneļu saražošanai – tas būtu liels atbalsts biedrībai.

Dienas centru apmeklē jaunieši, kur viņi pavada lielāko dienas daļu, kamēr vecāki ir darbā. Dienas centrā viņi darina sveces, bet lielākais uzsvars tiek veltīts ikdienas sadzīves prasmju apgūšanai. Uzkopt, saklāt gultu, ģērbties, patstāvīgi ēst, nomazgāt traukus – šīs prasmes viņiem būs nepieciešamas, dzīvojot grupu mājā. Otra darbības joma – komunikācija. Lielākā daļa jauniešu nerunā, tiek strādāts pie tā, lai mācītu alternatīvo komunikāciju. Vēl viena darbības joma – kognitīvie treniņi, mācot jauniešiem darboties patstāvīgi, stāsta biedrība valdes locekle, ergoterapeite Dita Rituma. Šīs prasmes būs ļoti nepieciešamas jaunajā grupu mājā. “Jauniešiem jāpiedzīvo sava dzīve, nevis jādzīvo kopā ar vecākiem,” piebilst Inga Šķestere.

“Latvijas Avīze” šomēnes svin 35 gadus kopš pirmā numura iznākšanas – 1988. gada 9. janvārī sāka iznākt mūsu laikraksta priekštece “Lauku Avīze”. Svinot savu dzimšanas dienu, redakcija dāvina laikraksta abonementu cilvēkiem, organizācijām, uzņēmumiem, ar kuriem sadarbība mums ir un būs īpaši svarīga; to nozaru pārstāvjiem, kas ir pastāvīgā “Latvijas Avīzes” žurnālistu uzmanības lokā; kā arī citiem potenciālajiem lasītājiem, kuri vēl nav bijuši abonenti.

Paldies visiem lasītājiem, kas abonē “Latvijas Avīzi” un darīs to arī turpmāk!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.