Baiba Vītoliņa par nebanku kreditētāju uzraudzības reformu: “Pārmetumi PTAC ir nekorekti – mēs izveidojām sistēmu, kas reāli strādā” 0
Diskusijās ap nebanku kreditētāju uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai asu viedokli pauž bijusī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, kura pašlaik vada Būvniecības valsts kontroles biroju. Viņa saskata nopietnus riskus reformas praktiskajā izpildē un uzskata, ka izteiktie pārmetumi PTAC līdzšinējam darbam ir nepamatoti.
Nepilnības un skaidra redzējuma trūkums reformā
“Vērtējot informatīvo ziņojumu valdībai, jau sākotnēji saskatīju daudzus riskus,” norāda B. Vītoliņa. “Praktiski runājot – dokumentā nebija skaidra redzējuma par reformas virzību, un daudzi jautājumi, kas vajadzīgi kvalitatīvai izpildei, vispār nebija identificēti un līdz ar to risināti.”
Kā PTAC mainīja finanšu tirgu: no 2006. gada sūdzībām līdz sekmīgai uzraudzībai
Bijusī vadītāja atgādina, ka tieši PTAC spēja sakārtot finanšu institūciju uzraudzību:
- gads bija laiks, kad bija ļoti daudz sūdzību par patērētājiem nelabvēlīgiem noteikumiem komercbanku līgumos, par komercbanku praksi pret patērētājiem. PTAC panāca, ka finanšu institūcijas mainīja līgumu noteikumus un praksi, sasniedzot labu sadarbību ar nozares spēlētājiem, tādejādi ātrāk un ar mazākiem resursiem panākot izmaiņas tirgū. Pakāpeniski tika uzlaboti arī normatīvie akti, kļūstot cilvēkiem labvēlīgāki. Kad bija jāsāk uzraudzīt nebanku tirgus 2011.gadā, tajā brīdī neviena no Finanšu ministrijas iestādēm to negribēja veikt. Tas tika uzticēts Ekonomikas ministrijai un PTAC. “Mēs šo funkciju uzņēmāmies, un sistēma tika izveidota ļoti sekmīga. Tika izdarīti daudzi labi darbi, – ieviesta regulāra nozares pārstāvju uzraudzība, izstrādātas vadlīnijas un sniegta informācija par labu praksi,” uzsver Vītoliņa.
Viņa noraida argumentu, ka funkciju maiņas rezultātā būs vienota uzraudzība visai finanšu nozarei: “Arī VID šobrīd uzrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aspektus. Savukārt PTAC šī uzraudzība deva centra ekspertiem labāku izpratni par finanšu nozari, saglabājot uzsvaru tieši uz patērētāju tiesībām.”
Bažas par jauno uzraugu un iepriekšējā pieredze
- Vītoliņa pauž skeptisku attieksmi pret ieceri uzticēt patērētāju tiesības institūcijai, kurai ir cita līmeņa uzdevumi. Kā piemēru viņa min pagātnes pieredzi ar iepriekšējo uzraugu FKTK: “Bija pieredze ar iepriekšējo uzraugu, kur redzējām, ka starptautiskā sadarbība finanšu uzraudzībā ir ļoti smagnēja, lēna un tā praktiski nesniedza problēmas risinājumu. Atceros spilgtu gadījumu, kad PTAC cīnījās pret kādas komercbankas filiāli – tas bija ārvalstu meitas uzņēmums – par maksātspējas vērtēšanu. Vērsāmies pie finanšu uzrauga, ar lūgumu izmantot pārrobežu sadarbības mehānismu (vērsties pie Igaunijas regulatora), lai panāktu procedūras izmaiņas. Nezinu visas procesuālās darbības, kas tika veiktas, bet rezultātā PTAC pieņēma lēmumu pats atbilstoši patērētāju aizsardzības normatīvajiem aktiem. Tāpēc man nav ticības, ka institūcija, kurai ir cita līmeņa uzdevumi, varēs un gribēs pievērst pietiekamu uzmanību patērētāju tiesību ieviešanai. Tāpat arī iepriekš FKTK saņēma klientu sūdzības, bet tās risināja PTAC, iespējams, Komercbanku ombuds vai klienti vēršoties tiesā. Uzskatu, ka šī iestāde varēja jau iepriekš varēja vairāk izmantot savas spēcīgās pilnvaras, tādēļ nav pamata ticēt, ka gaidāmi strauji uzlabojumi.”
Vītoliņa arī piebilst, ka PTAC izstrādātās maksātspējas vērtēšanas vadlīnijas savulaik bija daudz striktākas nekā FKTK kredītriska vērtēšanas noteikumi.
Ko ar plānoto reformu zaudē patērētāji un uzņēmēji?
Jaunā reforma nozīmē kompetences zaudēšanu PTAC. Tiešā veidā ietekmes uz budžetu neesot, jo iestāde ir pilnībā valsts finansēta. “Bet tas, ko valsts zaudē – tieši zināšanu kopums vienā institūcijā. Arī citas patērētāju tiesības nereti saistītas ar finanšu jautājumiem, piemēram, maksājumu pakalpojumiem, kur gudram risinājumam bieži vien svarīgs redzējums no dažādiem skatupunktiem” skaidro eksperte.
Iecerētā reforma droši vien rada neērtības biznesam – iepriekš apmaksātas valsts nodevas par darbības uzsākšanu, bet šobrīd mainās finansēšanas modelis, kas, iespējams vēl palielinās jau tā augstās izmaksas.
Patiesie sarunu iemesli un aizkulises
Kredītportfeļu kvalitāte katru gadu uzlabojas – gan nebanku, gan banku sektoros –, tāpēc nevarētu šobrīd secināt, ka nebanku nozarē ir slikta situācija. Sākotnēji viens no būtiskiem iemesliem vājai kredītspējas vērtēšanai bija saistīts ar to, ka nozare nevarēja saņemt pietiekamu un uzticamu informāciju par patērētāju ienākumiem, citiem kredītiem. Tikai pēc normatīvo aktu izmaiņām tika sasniegta iespēja ieviest atbildīgāku praksi. Uzskatu, ka PTAC nav pelnījis pārmetumus, ka kaut ko nebūtu darījuši. Kā jau teicu, maksātspējas vērtēšanas prasības PTAC bija daudz stingrākas, PTAC, konkrētas lietas tika skatītas ļoti skrupulozi un panākta uzvedības maiņa vai pieņemti nepieciešamie lēmumu. Šie izteiktie pārmetumi ir nekorekti, un tos vienkārši izmanto politiskās sarunās.
Pēc Vītoliņas teiktā, pašreizējā reforma iespējams ir iepriekš līzinga uzņēmumu uzsāktās diskusijas turpinājums: “Diskusijas sākās dēļ tā, ka banku meitas uzņēmumi, kas sniedz līzinga pakalpojumus, saskatīja, ka tiek veikta dubulta viņu NILLTIF prasību uzraudzība. “
Sabiedrības uzticība kā galvenais rādītājs
Noslēgumā bijusī PTAC vadītāja uzsver, ka visbūtiskākais faktors ir sabiedrības uzticēšanās, ko centrs ir mērķtiecīgi nopelnījis.”Šajā jautājumā ļoti nozīmīga ir uzticība. Īpaši svarīgi, lai cilvēki uzticētos, un es priecājos, ka PTAC ir tāds novērtējums. Bieži vien cilvēki vēršas tur arī citās jomās, kas nemaz nav PTAC uzraudzībā, jo uzticas iestādei. Uzskata, ka PTAC var iedot skatu no malas, nevis kā regulators, kas uzrauga konkrēto nozari. Arī Ministru kabinets bieži vien agrāk ir lēmis, lai patērētāju aizsardzības funkciju konkrētā jomā uzticētu tieši PTAC,” rezumē Baiba Vītoliņa.
