Laukos
Graudkopība

Baltijas valstu ministri aicina augsnes kaļķošanu iekļaut Kopējās lauksaimniecības politikas vides pasākumos0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: AFP/LETA

Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri aicina lauksaimniecības augsnes kaļķošanu iekļaut Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata pasākumos, informēja Zemkopības ministrijā.

Zemkopības ministrijā atgādināja, ka ceturtdien, 31.oktobrī, Tartu, Igaunijā, notika Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministru tikšanās, kuras laikā pārrunāti aktuālie klimata un vides jautājumi, tostarp augsnes kaļķošanas nepieciešamība, kā arī panākta vienošanās par kopīgu nostāju turpmākajās Kopējās lauksaimniecības politikas sarunās.

“Latvija pievienojas Igaunijas ierosinātajai iniciatīvai par lauksaimniecības zemes kaļķošanas atbilstību atbalsta saņemšanai Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros,” uzsvēra zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Ministrs skaidroja, ka Latvijā gandrīz pusei lauksaimniecības zemes vajadzīga gan gadskārtēja uzturošā kaļķošana, gan pamatkaļķošana, atsevišķos reģionos pat līdz 60% zemes. Taču pašreiz kaļķošana jāveic par saviem līdzekļiem, un, ņemot vērā šī pasākuma izmaksas, lauksaimnieki to neveic pietiekami.

Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri parakstīja vienotu paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par sistemātiskas skābās lauksaimniecības augsnes kaļķošanas ieguvumiem videi un klimatam. Tajā ministri aicina EK skābās lauksaimniecības augsnes kaļķošanu iekļaut ES Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata pasākumos kā piemērotu praksi klimata un vides ekoshēmās un vides, klimata un citās pārvaldības saistībās.

Tāpat puses tikšanās laikā apsprieda vides un klimata nosacījumu efektivitāti un prasību atbilstību ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam kopumā.

“Ir ļoti svarīgi, lai vides un klimata nosacījumi būtu efektīvi ieviešami dalībvalsts līmenī, bet ilgstoši saņemot viszemākos platībmaksājumus starp dalībvalstīm, ar lielām bažām raugāmies uz to, kā daudzās jaunās prasības ietekmēs mūsu lauksaimnieku konkurētspēju. Uzskatu, ka vides un klimata prasībām ir jābūt atbilstošām Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam, ka nosacījumu sistēmai ir jābūt elastīgākai, ka jāvienādo nosacījumi ekoshēmām un agrovides pasākumiem, kā arī jāvieš skaidrība par piemērotāko ekoshēmu ieviešanu,” pauda zemkopības ministrs.

Ministri Tartu tikās arī ar trīs Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pārrunāja aktuālos darāmos darbus saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformu un ES daudzgadu budžeta sarunām.

Jau vēstīts, ka EK pērn 1.jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecībart laukuas politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu. Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. EK Latvijai paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu – līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā.

Vienlaikus tiešie maksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes, katrai ES dalībvalstij būs jāpiedāvā ekoshēmas, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot vairāk nekā tikai obligātās prasības, un šīs shēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīrumiem. Tāpat vismaz 30 % no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem, kā arī plānots, ka 40% no KLP kopējā budžeta sekmēs klimata politikas mērķu sasniegšanu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas Āfrikas cūku mēra vīruss, kas var inficēt
2 dienas
SK
Skaties.lv
Laukos
VIDEO. Jāsauc talkā ogu pašlasītāji! Krūmmelleņu audzētājs atradis veidu, kā kompensēt darbinieku trūkumu 2
3 dienas
LE
LETA
Laukos
“Valmiermuižas alus” iekarojis vietu Londonas bāros un veikalos
3 dienas

Lasītākie

AP
Anita Pirktiņa


Laukos
“Ideja padarīt teju visu lauksaimniecību par bioloģisko nav reāla.” Vai pesticīdu un minerālmēslojuma samazināšanas mērķi ir nesasniedzami? 1
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Jaunais koronavīruss varētu būt radies citur. PVO paziņo par vērienīgu pētījumu 2
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Uz Liepājas šosejas notikusi smaga autoavārija
53 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Deputāts Kaimiņš, steidzoties uz vizīti pie ārstiem, pamet savu BMW džipu uz gājēju ietves
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lietuva pievieno vēl divas valstis “melnajam sarakstam”. Eiropai var nākties atgriezties pie robežu slēgšanas
4 stundas