Laukos
Graudkopība

Baltijas valstu ministri aicina augsnes kaļķošanu iekļaut Kopējās lauksaimniecības politikas vides pasākumos0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: AFP/LETA

Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri aicina lauksaimniecības augsnes kaļķošanu iekļaut Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata pasākumos, informēja Zemkopības ministrijā.

Zemkopības ministrijā atgādināja, ka ceturtdien, 31.oktobrī, Tartu, Igaunijā, notika Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministru tikšanās, kuras laikā pārrunāti aktuālie klimata un vides jautājumi, tostarp augsnes kaļķošanas nepieciešamība, kā arī panākta vienošanās par kopīgu nostāju turpmākajās Kopējās lauksaimniecības politikas sarunās.

“Latvija pievienojas Igaunijas ierosinātajai iniciatīvai par lauksaimniecības zemes kaļķošanas atbilstību atbalsta saņemšanai Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros,” uzsvēra zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Ministrs skaidroja, ka Latvijā gandrīz pusei lauksaimniecības zemes vajadzīga gan gadskārtēja uzturošā kaļķošana, gan pamatkaļķošana, atsevišķos reģionos pat līdz 60% zemes. Taču pašreiz kaļķošana jāveic par saviem līdzekļiem, un, ņemot vērā šī pasākuma izmaksas, lauksaimnieki to neveic pietiekami.

Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri parakstīja vienotu paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par sistemātiskas skābās lauksaimniecības augsnes kaļķošanas ieguvumiem videi un klimatam. Tajā ministri aicina EK skābās lauksaimniecības augsnes kaļķošanu iekļaut ES Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata pasākumos kā piemērotu praksi klimata un vides ekoshēmās un vides, klimata un citās pārvaldības saistībās.

Tāpat puses tikšanās laikā apsprieda vides un klimata nosacījumu efektivitāti un prasību atbilstību ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam kopumā.

“Ir ļoti svarīgi, lai vides un klimata nosacījumi būtu efektīvi ieviešami dalībvalsts līmenī, bet ilgstoši saņemot viszemākos platībmaksājumus starp dalībvalstīm, ar lielām bažām raugāmies uz to, kā daudzās jaunās prasības ietekmēs mūsu lauksaimnieku konkurētspēju. Uzskatu, ka vides un klimata prasībām ir jābūt atbilstošām Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam, ka nosacījumu sistēmai ir jābūt elastīgākai, ka jāvienādo nosacījumi ekoshēmām un agrovides pasākumiem, kā arī jāvieš skaidrība par piemērotāko ekoshēmu ieviešanu,” pauda zemkopības ministrs.

Ministri Tartu tikās arī ar trīs Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pārrunāja aktuālos darāmos darbus saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformu un ES daudzgadu budžeta sarunām.

Jau vēstīts, ka EK pērn 1.jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecībart laukuas politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu. Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. EK Latvijai paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu – līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā.

Vienlaikus tiešie maksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes, katrai ES dalībvalstij būs jāpiedāvā ekoshēmas, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot vairāk nekā tikai obligātās prasības, un šīs shēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīrumiem. Tāpat vismaz 30 % no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem, kā arī plānots, ka 40% no KLP kopējā budžeta sekmēs klimata politikas mērķu sasniegšanu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni Gudenieku pagastā noteikta karantīna
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Atklāj, kur Latvijā konstatēts šogad pirmais ĀCM gadījums mājas cūkām
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Veikalos būs plašāk pieejami vietējie augļi un dārzeņi. Parakstīts memorands 1
4 dienas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Biji kādā no šīm ēdināšanas vietām Rīgā un Liepājā? 14 dienas būs jāvelta veselības stāvokļa novērošanai
15 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 pozitīva pasažiera dēļ noteikta karantīna visiem 5.jūlija autobusa Liepāja-Rīga pasažieriem
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atgriežoties no Lielbritānijas, pašizolācijā vairs nav jādodas. Publicēts saraksts ar valstīm
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.” Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
9 stundas